Zils, dzeltens, balts
Nē, tas nav karogs – tās ir Grieķijas dabas krāsas. Zila jūra un debesis, dzeltena saule, baltas salas jūrā un balts marmors. Un vēl – grieķi un arī kaimiņu tautas droši var teikt: „Ar zilu aci pret ļaunu aci”. Tas ir talismans, kas pasargā no neveiksmēm, no skauģiem un nevēlamiem cilvēkiem. Vietējie koši zilo stikla actiņu ar baltimelno zīlīti nēsā pie atslēgu saišķa, karina pie automašīnas spogulīša, piestiprina dzīvoklī tieši pret ieejas durvīm vai izmanto kā rotaslietu.
Daži fakti
Grieķija ir ne tikai vēstures esences pārpilna, bet arī ainaviski daudzveidīga, draudzīga, karsta un bagāta ar vairāk nekā 2000 salām Egejas un Jonijas jūrā. Grieķija var būt ne tikai saulē izdegusi dzeltenbalta, bet arī zaļa, ar akmensozoliem, cipresēm un olīvkokiem rotātiem pakalniem.
Tiem, kurus interesē ģeoloģija, patiks brauciens pa Pindu kalniem, kur ceļmalas klinšu sienās atsedzas zemes vēsture – kārtaini, slāņaini un sakrokoti ieži no zili zaļa līdz violetam, no rūsgana līdz dzeltenam. Savukārt alpīnistiem un kalnu taku staigātājiem jāapciemo ap 900 metrus dziļā Vikas aiza.
Netraucējiet grieķus svētdienās – tā ir viņu brīvdiena un tāpēc slēgti ir daudzi veikali, benzīntanki un rīta pusē arī kafejnīcas. Bet vēlos vakaros nebrīnieties – grieķiem patīk patrokšņot.
Meteora bez noslēpumiem
Sensenos laikos Meteora bija vieta, kur pareizticīgo mūkiem paslēpties no pasaules kārdinājumiem un nodoties sarunai ar visaugstāko. Pirmie atnācēji, kas laikam pieprata alpīnismu, savus ticības brāļus, pārtiku un būvmateriālus nepieejamajās klintīs uzvilkuši ar tīklveida maisu. Tumšpelēkie akmens „pakauši” atgādina aprimuša vulkāna lavas veidojumus. Patiesībā klintis, kuru virsotnēs pielipināti klosteri, ir senas straumes nogludināti cieti ieži. Mūsdienās mūku patvērumu sasnieguši tūristu pūļi. Vienīgo piebraucamo ceļu ik dienas nosprosto autobusu simti. Klosteriem ir apmeklētāju dienas. Ikonas var ne tikai aplūkot, bet arī nopirkt un pat redzēt to tapšanas un apzeltīšanas procesu. Šejienieši labi prot krievu valodu, jo … lieki jautāt, kas ir šo ikonu pircēji.
Apraktā vēsture
Vienu no pasaulē slavenākajām senajām svētvietām, kur ļaudis devušies pēc padoma pie orākula, gluži nejauši atraduši zemnieki. Mūsdienās varam skatīt rūpīgi atraktās tempļu drupas, kas bijušas iekarotāju nolīdzinātas un apbērtas ar zemi. No fragmentiem saliktas atsevišķas kolonnas, frīzes, ēku sienas. Te dzīvojusi Pītija, sieviete, kas pareģojusi nākotni. Viņas transā vai murgos izteikto tulkojuši priesteri, lai paziņotu tālāk tautai. Leģendai par Delfu orākulu ir dažādi skaidrojumi. Zinātnieki uzskata, ka Pītija, kas pirms rituāla mazgājusies avotā, turpat ieelpojusi kādus indīgus zemes izgarojumus, piemēram, radonu. Cita versija ir, ka Pītija lielā katlā, kas uzlikts uz trijkāja, karsējusi apreibinošas vielas. Savukārt ar tiem tulkojumiem, iespējams, bijis tā: priesteri vispirms pastaigājuši pa ciematu, paklausījušies, ko tirgū runā tauta, un tad nu
Pītijas vārdā vēstījuši to, kas ļaudīm vairāk tīkams.
Lai izbaudītu Delfu burvību, ieteicams uzkavēties senajā amfiteātrī, pavērot saulaino ieleju, uzņemt spēku un enerģiju. Tepat netālu ir Pasaules naba jeb Sibillas akmens – paliela „marmora ola”. Interesanti, ka visbiežāk tai cenšas pieskarties vīrieši.
Musaka
Balkānu zemēs labi pazīstams ēdiens musaka. Grieķiem tas nozīmē – dārzeņu sacepums. Lūk, grieķietes Nenas ģimenes recepte.
Nepieciešams: baklažāni, kartupeļi, tomātu mērce, olīvu eļļa, sīpoli, sāls pēc garšas, malta liellopu gaļa, Besamel mērce. Šo sastāvdaļu var nopirkt veikalā, bet katrai grieķu ģimenei ir sava versija – piens, milti, ola, nedaudz sāls un dažādas garšvielas.
Musaka nepieciešamo produktu daudzumu nosaka sacepuma pannas izmēri un, protams, ēdāju skaits. Pirmajās reizēs jāļaujas eksperimentam, jo receptes autore Nena paskaidroja, ka cepeškrāsns pulkstenī un termometrā neskatās. Uz atsevišķas pannas viegli apcep plaukstas biezuma baklažāna šķēles, ieklāj sacepuma pannā. Apcep kartupeļu šķēlītes, klāj nākošo kārtu. Olīvu eļļā apcep sīki sagrieztus sīpolus, maltu liellopa gaļu, pievieno tomātu mērci, pakarsē un liek sacepuma pannā. Nākošā kārta atkal apceptie kartupeļi, tad virsējā kārtā apceptās baklažāna šķēles. Visu pārlej ar Besamel mērci. Cep cepeškrāsnī. Gatavību nosaka, pārbaudot kartupeļu mīkstumu ar koka irbulīti. Musaka ir maigs un mīksts sacepums, kur zobiem maz darba. Labu apetīti!
Komentāri