Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Jānis Linters. No Liepas

Druva
23:00
17.10.2008
106
200810172053171425

Ieviesa Latvijā radio. Bērniem palīdzēja saprast ķīmiju un fiziku Ilze Kalniņa

Tuvojoties nozīmīgām jubilejām, tā vien gribas atcerēties dzīves svarīgākos un interesantākos

brīžus, pāršķirstīt albumus. Gaidot valsts dzimšanas dienu, aicinām ielūkoties Latvijas biogrāfijā, atskatoties uz notikumiem mūsu rajonā, gan heroiskiem, gan, ar šodienas skatienu vērtējot, komiskiem.

Ik sestdienu meklējiet ”Druvā” rubriku ”Ceļojums Latvijas laikā. Cēsu rajons”.

Radio ir visvecākais elektroniskais masu medijs, tomēr tas saglabā savu vietu saziņas līdzekļu klāsta un nenoveco.

Latvijas radio pirms dažiem gadiem svinēja 80 gadu jubileju, to varbūt atceras ne viens vien. Bet diezin vai daudzi zina, ka cilvēks, kurš 20.gadsimta sākumā Latvijā ieviesa šo tolaik moderno iespēju, dzimis mūsu rajonā un viņa dzimta turpina te saimniekot.

Pateicoties viņam, 1925. gada 1. novembrī rīdzinieki varēja tobrīd savdabīgā veidā – pa radio – noklausīties operu Madamme Butterfly, jo gadu iepriekš Jānis Linters, kuru vēsture pazīst kā sakaru inženieri un radioelektronikas speciālistu, ierosināja uzbūvēt Rīgas radiofona raidītāju. Vēlāk, pēc apmēram septiņiem gadiem sāka darboties Liepājas, Madonas, mazliet vēlāk arī radioraidītājs Kuldīgā.

“Atceros, cik uzmanīgi oma klausījās radio, cik tas bija svarīgi, un vienmēr piebilda – tas Bārdas darbs. Vectēva brāli, slaveno Linteru tā sauca dzimtā. Viņam bija prāva bārda un gudra galva. Šķiet, nebija jautājumu, uz kuriem mums, puikām, no viņa mutes nenāca atbildes,” tā slaveno tēvoci atceras liepēnietis Jānis Linters, slavenā Jāņa Lintera brāļa Dāvja mazdēls.

Jānis Linters 20. gadsimta sākumā realizēja vērienīgus sakaru projektus Krievijā, vairākkārt devās komandējumos uz Kamčatku, lai noteiktu radiostaciju vietas radiotelegrāfa līnijā Petropavlovska – Nikolajevska pie Amūras. 1918. gadā viņš piedalījās arī Krievijas radioinženieru biedrības dibināšanā un ar padomu līdzēja attīstīt sakaru sistēmas plašā Krievijas reģionā. To līdzēja paveikt labas zināšanas, ko Cēsu rajona Liepas pagasta “Muldās” dzimušais lauku puisis bija ieguvis Pēterburgas elektotehniskajā institūtā.

Un puisis, kura viens brālis bija zemnieks, bet otrs pēc I pasaules kara devies uz Vāciju un strādājis ķīmiskajā rūpniecībā, 1919. gadā lika pamatus arī Latvijas radiorūpniecībai, jo viņš uzskatīja, ka dzimtajā zemē šādai nozarei jābūt un jāattīstās. Jānis Linters izveidoja Pasta un telegrāfa valdes darbnīcas un tajās pirmo radiouztvērēju uzbūvēja 1924. gadā. Vēlāk darbnīcas pārveidoja par Valsts elektrotehnisko fabriku. To joprojām pazīstam kā VEF.

Ir ziņas, ka tuvākie kolēģi Jāni Linteru

raksturojuši kā

nenogurstošu ideju ģenerētāju, ko dzīves sīkumi neuztrauc.

“Ar vectēva brāli esmu ticies vairākas reizes. Te “Muldās” un Rīgā, kur viņš ļoti draudzīgi, plašā dzīvoklī Slokas ielā, dzīvoja ar sievu Kēti. Atceros, ka reiz biju ciemos un nezināju, ka Kētei todien bija dzimšanas diena. Viņš, laikam jau, lai es nejustos nelāgi, man rokā iespieda apelsīnu, lai sievai uzdāvinu,” tā Jānis Linters, atceroties pusaudža vecumā piedzīvoto.

Uz Cēsu rajona Liepas pagasta “Muldām” radiofona tēvs braucis reti. Brālis Dāvis nodarbojies ar šķirnes zirgu audzēšanu, kas bijis cēls un novērtēts darbs, bet Linters atdevies zinātnei un idejām.

“Viņš mūs ņēma pie rokas un skaidrā naktī devāmies laukā, lai skatītos zvaigznēs. Mums likās, ka viņš vārdu zina katram spīdumam debesu jumā. Viņš zināja katra zvaigznāja atrašanās vietu, zināja stāstus par planētām. Un vēl man ir skaidri prātā, ka kolhozu laikā , kad apkārt daudz skanēja krievu valoda, viņš labi runāja vāciski, angliski. Taču ,kad ienāca mūsu goda istabā, kur bija sanākuši kaimiņu vīri un iedzēra arī šņabi, viņš labprāt runājās par dzīvi. Viņš bija ļoti vienkāršs cilvēks,” tā šī stāsta varoni atcerējās Jānis, kurš var lepoties, ka saknes laistas tik slavenā un gudrā dzimtā.

“Tik labi izskoloti bērni bija vecāku lepnums. Un mēs savos 16, 17 gados lepojāmies, ka vīrs ar bārdu ir mūsu sabiedrībā. Pēdējoreiz “Muldās” viņu redzēju sava vectēva, Lintera brāļa bērēs,” atcerējās Jānis un piebilda, ka tas bijis ap 1960. gadu. Tajā laikā viņš jau bija pensijā, bet atvadas radiorūpniecībai un radio inženiera darbam viņš piespiedu kārtā bija teicis jau vācu okupācijas gados, kad vācu karaspēks sāka izsaimniekot rūpnīcu, viņš bija steidzies glābt valsts īpašumu, arestēts. Apmēram desmit gadus nostrādāja Jelgavas rajona Berķenes pamatskolā.

“Viņš bija arī mājskolotājs, jo bērniem varēja mācīt gandrīz visu – matemātiku, fiziku, ķīmiju, valodas, un tā darīja, jo vajadzēja piestrādāt. Neatceros, ka viņš mājas sarunās būtu sūdzējies par trūkumu, bet tagad zinu, ka padomju gados viņam ilgi pensiju nemaksāja. Viņš teica, ka pārdevis gleznas. Es no puikas gadiem atceros, ka to dzīvoklī netrūka, ” dalījās liepēnietis Jānis Linters.

Latvijas radiofona dibinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Linters mira 1963. gadā 84 gadu vecumā. Ir apglabāts II Meža kapos. Ilgu laiku J.Lintera vārds bija aizmirsts, jo Latvijas Republikas tautsaimniecības sasniegumi padomju apstākļos tika noklusēti. Atmodas laikā 1989. gadā, atzīmējot J.Lintera 110. dzimšanas dienu, Rīgas Politehniskā institūta radiotehnikas un sakaru fakultātē notika pirmais piemiņas vakars. 1990. gadā, godinot viņa atceri, nodibināja Lintera prēmiju, ko saņem izcilākie telekomunikāciju nozares darbinieki, ir izveidots arī Lintera fonds.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
172

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi