Cēsu kartingu hallē svētdien jau no agra rīta rūca motori, taču šoreiz kartu vietā pa trasi joņoja radio vadāmie auto modeļi. Te risinājās Cēsu kartinga halles kausa izcīņas 1. posma sacensības, ko rīkoja šī sporta veida entuziasts, cēsnieks Aigars Andersons.
Pat 100 kilometri stundā
Tā kā šāda veida sacensības Cēsīs notika pirmo reizi, nedaudz jāpastāsta par auto modelismu. Tas ir tehnisks sporta veids, kurā attiecīgās klases modelis tiek vadīts ar pulti.
Izšķir divas radio vadāmo modeļu klases – on road un off road klases. On road modeļus var salīdzināt ar šosejas automašīnām, un uz asfalta mašīnas ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus stundā. Off road modeļus var salīdzināt ar bagijiem.
Visi minētie on road un off road modeļi aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem.
Atsevišķi notiek sacensības modeļiem ar elektrodzinējiem.
Modeļu uzbūve praktiski neatšķiras no automobiļiem realitātē, tikai te viss krietni mazāks. Taču, kā stāsta šīs jomas speciālisti, radio vadāmajām mašīnām regulēšana notiek vēl pamatīgāk nekā lielajām sacīkšu mašīnām. Modeļiem regulējas amortizatori, diferenciāļi, savērsumi, sagāzumi un vēl, un vēl. Lai gūtu panākumus, katram trases segumam jāatrod piemērotākās riepas, veiksmīgākais regulējums.
Arī Luiss Hamiltons
Sacensības Cēsīs nozīmīgas visas Latvijas entuziastiem, jo pirmo reizi telpās sacentās mašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Kā atzina viens no braucējiem Raimonds Vilnis, ir labi, ja arī ziemā notiek sacensības, jo tā var saglabāt mašīnas vadīšanas iemaņas.
Bija interesanti vērot, kā ap automašīnu un bagiju modeļiem rosās vīri gados, cenšoties starp braucieniem kaut ko pielabot, pieregulēt, lai nākamajā braucienā uzrādītu jau labāku rezultātu. R. Vilnis stāsta, ka šajā sporta veidā piedaloties entuziasti no pirmsskolas vecuma līdz pensijai: “Nodarboties var sākt gandrīz jebkurā vecumā, bet, ja gribi plūkt laurus pasaules līmenī, jāsāk jau no mazotnes. Tā šogad pasaules čempiona titulu izcīnīja 15 gadīgs zēns.”
Varbūt var likties, ka šis tāds nenopietns sporta veids, bet informācija liecina, ka arī pasaules vadošie F-1 braucēji jaunībā nodarbojušies ar radio modeļu vadīšanu, piemēram, Pedro de la Rosa un arī šī gada pasaules čempions Luiss Hamiltons. Arī Latvijas rallija stūrmanis Gatis Panavs ir aktīvs šī sporta veida piekritējs. Notiek gan Eiropas, gan pasaules čempionāti, un vadošie sportisti ir profesionāļi, kuri nodarbojas tikai ar to. Modeļu ražotājiem ir pat savas rūpnīcu komandas, un pasaules līmenī notiek sīvas cīņas.
Pozitīva atkarība
Kas vīriem, kam dažbrīd jau sirmums matos, liek aizrauties ar šo sporta veidu, kas varbūt vairāk piestāvētu puikām?
“Man patīk skrūvēt, domāt, ko vēl uzlabot, un tad redzēt padarītā rezultātu trasē. Svarīga pieredze, jo vairāk brauc, jo rezultāti labāki. Sāc meklēt pareizās trajektorijas, tā sakot, brauc ar galvu. Tāpēc patīkami, ka klāt nācis vēl viens sacensību seriāls, kur vīriem izlocīt kaulus,” atzīst Agris Caune, norādot, ka trase kartinga hallē ir ātra, tāpēc svarīga katra nianse. Gan automašīnas regulējumā, pareizā riepu izvēlē, arī vadīšanas prasmē.
Viens no auto modelisma atjaunotājiem Jānis Orlovskis saka, ka šis hobijs paņem: “Kad esi tajā iekšā, rodas pozitīva atkarība. Ja divas nedēļas nav bijušas sacensības, jūtu, ka mājās mierā nevar nosēdēt, vajag braukt. Lai arī pats nesēdi mašīnā, bet vadi to, stāvēdams malā, sacensības dod tik nepieciešamo adrenalīna devu.”
R. Vilnis smejot piebilst, ka tie tādi nepiepildīti bērnības sapņi, taču esot patīkami būt domu biedru pulciņā: “Šī ir viena draudzīga saime, braucēji labprāt dalās pieredzē ar jaunajiem. Varbūt savus īpašos knifus neatklāj, bet pamata informāciju neliedz. Pirmajiem bija jāmācās no savām kļūdām, tagad jau laikus var no tām izvairīties.”
A. Andersons stāsta, ka meklējis kādu aizraušanos brīvajiem brīžiem, līdz uzzinājis par auto modelismu. Pamēģinājis, iepaticies, un nu jau pirmā sezona šajā sporta veidā aizvadīta. Latvijas čempionātā šogad ieņēmis 12.vietu, vien tehniskas ķibeles neļāvušas iekļūt pirmajā desmitā.
Jāmāk braukt ar galvu
Jau minēts, ka laba rezultāta sasniegšanai svarīgas dažādas nianses. Kā saka J. Orlovskis, ja rezultāts neinteresē, var tikai nopirkt modeli un braukt. Bet parasti pēc pāris reizēm radīsies sapratne, ka jācenšas sasniegt ko vairāk. “Un jo vairāk esi tajā iekšā, jo lielāka pieredze. Par čempionu neviens nav piedzimis,” saka J. Orlovskis.
Dalībnieki norāda, ka panākumu gūšanai nepieciešami divi priekšnoteikumi. Pirmkārt, pareizi jānoregulē mašīna, otrkārt, jāmāk braukt ar galvu . Braucot ar gāzi grīdā, nekur tālu netikt, bet šis noteikums attiecas arī uz lielo autosportu.
A. Andersons atzīst, ka iesācējiem psiholoģiski grūti tikt pāri tam, ka mašīna jāvada, stāvot trases malā: “Vieglāk braucamo kontrolēt, ja pats sēdi iekšā. Vadot no malas, sajūtas ir citādākas. Kad mašīna iet prom no tevis, vēl viegli, jo vadīšana, kā pašam braucot, bet, kad modelis brauc pretī, viss notiek pretēji. Jāprot pāriet no vienas vadīšanas uz otru, it īpaši, ja viss notiek tik ātri kā Cēsīs. Tas tāds psiholoģisks slieksnis, ko jāmācās pārkāpt.”
Sacensībās Cēsīs viņš nepiedalās, jo grūti apvienot dalību ar organizatorisko jautājumu veikšanu: “Viss jāizplāno, jāsaliek, lai nebūtu nekādas aizķeršanās, lai būtu augstā līmenī. Paldies Cēsu kartinga hallei, ka varam te rīkot sacensības, paldies kolēģiem, kuri palīdz rīkošanā.
Uzskatu, ka labāk kvalitatīvi izdarīt vienu lietu, proti, noorganizēt sacensības.”
Pirmajā posmā 1/8 Open klasē uzvarēja Raimonds Vilnis, otrais – Jānis Orlovskis, trešais – Jurijs Šteinmans. Jāatzīmē, ka 4.vietu ieņēma debitants Roberts Treijs, un šo panākumu atzinīgi novērtējuši arī pieredzējušie braucēji. Arī 6.vietā ierindojās debitants Artūrs Tomkalns.
1/5 klasē pirmajā vietā Agris Caune, otrajā – Mārtiņš Sīlis, trešajā – Jurijs Jemcevs.
Plašāka informācija par sacensībām un radio modelismu atrodama www.rcinfo.lv.
Kopumā Cēsīs plānoti seši posmi. Nākamais 13.decembrī, kad plānots vēl kuplāks dalībnieku skaits, solījušies ierasties arī Igaunijas auto modelisti.
Komentāri