Strauji pieaug sīko zādzību skaits. Valsts līmenī pat izskanējušas bažas par noziedzības līmeņa paaugstināšanos ekonomiskās krīzes dēļ. Tomēr Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšnieks Vitālijs Reiters uzsver, ka mūsu rajonā situācija jau vairākus gadus ir stabila.
Pārskatot rajona policijas pārvaldes sniegto informāciju par notikumiem rajonā, nevar nepamanīt, ka pēdējo mēnešu laikā palielinājies nelielo zādzību skaits. Ik dienu notiek pat vairākas. Lielākoties no tirdzniecības vietām nozagti pārtikas produkti, visvairāk – dārgs alkohols. Notiek arī zādzības no dzīvokļiem, automašīnām. Aizvien turpinās arī degvielas zādzības gan no degvielas uzpildes stacijām, gan transporta līdzekļu, lauksaimniecības un celtniecības tehnikas bākām.
“Druva” V. Reiteram vaicāja, vai tiešām ir pamats satraukumam, ka noziedzības līmenim arī mūsu rajonā ir pieaugoša tendence un zādzības kļuvušas par ikdienu. V. Reiters uzsver, ka situācija 90. gados bijusi sliktāka. Vērtējot statistikas rādītājus, V. Reiters atzīst, ka pēdējos septiņus gadus mūsu rajonā situācija ir stabila, noziedzīgo nodarījumu skaits krasi nepalielinās.
Analizējot zādzību tendences, V. Reiters piekrīt, ka sīko zādzību skaits patiešām šogad pieaudzis un, visticamāk, tendence tuvākajā laikā nemainīsies. Tas gan skaidrojams arī ar vasarā pieņemtajām izmaiņām likumdošanā, kas paredz uzsākt kriminālprocesu arī par sīkajām zādzībām.
Agrāk veikalos lielākoties zaguši vietējie. Apsargi un pārdevēji viņus zinājuši, līdz ar to arī uzmanījušies, taču pēdējā laikā aizvien biežāk zagļi iebrauc no citiem rajoniem. Policija aizturējusi zagļus no Rīgas un Valmieras. Lielākoties tirdzniecības vietās ir videonovērošanas kameras, kas palīdz atklāt noziegumus, tomēr iebraucējus ir grūtāk pazīt.
Tomēr zādzību skaits salīdzinājumā ar 90. gadiem ir ievērojami mazāks. 1992. gadā no reģistrētajiem 1360 noziedzīgajiem nodarījumiem 1115 bija īpašuma zādzības. Šogad 11 mēnešos uzsākti 1349 kriminālprocesi, no tiem tikai 583 par zādzībām. Līdzīga statistika vērojama arī iepriekšējos gados.
Šogad reģistrētas 50 dzīvokļu un lauku māju apzagšanas. V. Reiters vērtē, ka ik gadu notiek vidēji apmēram 60 šādu zādzību. Ziemā nereti tiek apzagtas mājas laukos, kurās cilvēki dzīvo vien vasarās. Zagļi izmanto arī dzīvokļu remontu laiku un māju celtniecību, zogot būvmateriālus, instrumentus. Lai gan degvielas cenas samazinājušās, notiek degvielas zādzības. Šogad policija aizturējusi arī kādu grupu no Limbažiem, kas nodarbojās ar degvielas zagšanu, īpaši zogot to no lauksaimniecības tehnikas.
Aizvien notiek automašīnu zādzības. Pērn nozagtas 62, šā gada 11 mēnešos – 54 automašīnas. V. Reiters neslēpj, ka noder piedomāt, kas tiek atstāts automašīnā. Nereti no mašīnu saloniem tiek paņemtas pat ļoti vērtīgas mantas. Portatīvie datori, fotoaparāti, dārgi celtniecības instrumenti – šādas lietas zagļiem nepaliek nepamanītas, tādēļ labāk automašīnā tās neatstāt. Tāpat V. Reiters uzskata, ka arī dzīvokļos un mājās nevajadzētu glabāt vērtīgas mantas un lielas naudas summas.
V. Reiters uzsver – jautājumā par zādzībām būtiski tas, vai nozagto preci iespējams pārdot. Ja iespējams, lielāks zādzības risks. V. Reiters atminas, ka 90. gados zagti ziedi, puķu sīpoli. Situācija bijusi tik nopietna, ka policistiem pat nācies apsargāt puķu audzētavas.
Jauna un aktuāla tendence ir apzagšanas un apkrāpšanas pie bankomātiem. Šādas krāpšanas lielākoties ir rūpīgi izplānotas, tiek veiktas grupās, tādēļ V. Reiters iesaka būt uzmanīgiem un izvērtēt, kādi cilvēki atrodas bankomāta tuvumā. Tumšajos vakaros turklāt jāuzmanās no somiņu zagļiem. Cēsīs arī nesen notikusi šāda zādzība.
Reti, tomēr notiek arī laupīšanas. Daudzviet Latvijā, arī Cēsīs, notikusi veikala aplaupīšana, pārdevējai acīs iepūšot gāzi no baloniņa. Sadarbībā ar citu rajonu policijas pārvaldēm mūsu pārvaldes policistiem izdevās aizturēt vainīgo, kurš jau iepriekš bija tiesāts par laupīšanām. Pērn aizturēti arī Slovākijas pilsoņi, kuri nodarbojās ar zādzībām.
Vaicāts par smagajiem noziegumiem, V. Reiters skaidro, ka arī to skaits pēdējos gados nepalielinās. Rajonā ik gadu tiek izdarītas divas, trīs slepkavības vai nodarīti smagi miesas bojājumi, kuru dēļ cietušais nomirst. 90. gados bijusi pavisam cita situācija – tad notikušas pat desmit slepkavības gadā. Šogad bijusi viena slepkavība un trīs smagu miesas bojājumu izdarīšana, kuru dēļ cietušais miris. Lielākoties šie noziegumi saistīti ar alkohola lietošanu un sadzīviskiem strīdiem.
Domājot par nākamo gadu, V. Reiters neslēpj, ka valstī un arī mūsu rajonā vērojama nepatīkama tendence – palielinās ar narkotikām saistītu noziedzīgo nodarījumu skaits. 2005. gadā bija trīs, 2007. gadā jau desmit noziegumu, kas saistīti ar narkotikām, šogad reģistrēti jau 12.
V. Reiters uzsvēra, ka ik gadu tiek prognozētas tendences un policija tām ir gatava. Tā kā narkotikas kļūst aizvien aktuālāka problēma, policijas pārvaldē viens darbinieks specializēsies tieši šajā jautājumā.
“Neskatoties uz ekonomisko krīzi un problēmām, ne jau visi cilvēki zags un pastrādās noziegumus. Lielākā daļa cilvēku tomēr ir godīgi,” secināja V. Reiters.
Komentāri