Pateicoties virtuālajai pasaulei, internetam, šodien atkal uz īsu brīdi paciemojos pie draugiem latviešiem četrus tūkstošus kilometru tālumā – Sibīrijā. Augšbebru ciemu vai, kā to Krievijā sauc – Bobrovku un tās apkārtni arī tagad
pēc 111 gadiem, kuri pagājuši, kopš uz dzīvi taigā ieradās pirmās latviešu ģimenes, vietējie iedzīvotāji, neatkarīgi no tautības un ieņemamā amata, mēdz dēvēt arī par mazo Latviju.
Šodien atkal pārliecinājos, ka Sibīrijas vietējā avīzē internetā (tp-tara.ru) var atrast labas ziņas par latviešiem – viņu darbiem, mākslu, jauno paaudzi un arī fotoreportāžas par lauku dzīvi. Ekrānā apskatīju, kā skolas autobusa šoferis Nikolajs Otaņķis ik rītu jauniešus vadā uz pagasta centra vidusskolu, kā Aksana Cīrule jaunuzceltajā klubā spēlē kokli, kā bērni arī jaunuzceltajā sākumskolā mācās latviešu valodu pie šoruden no Latvijas atbraukušās skolotājas Renātes Bērziņas, bet Olga Mesingere pin grozus, kā viņai iemācījusi viena no iepriekšējām Latvijas skolotājām.
Tāpat kā Cēsīs, arī Sibīrijā rajona avīze rīko lasītāju aptauju par gada cilvēku un balsošanai nosaukti deviņi, tajā skaitā latvietis Sergejs Benke – Augšbebru uzņēmējs, kura darbība guļbūvju celtniecībā pēc Latvijā, pirms sešiem gadiem Cēsu firmā „Warss” noskatīta parauga, ir kļuvusi pazīstama un pieprasīta ne vien Taras rajonā, bet arī apgabala centrā Omskā. Sergejs piepildījis sen lolotu sapni – pievērsies baznīcu būvei, un pirmais dievnams šopavasar jau iesvētīts Samsonovas ciemā. Pareizticīgo baznīcas vadība Omskā šo iniciatīvu un paveikto augstu novērtējusi. Taps nākamie dievnami nelielajos Sibīrijas ciemos. Zinot to, cik daudz enerģijas un līdzekļu Sergejs velta latviskuma uzturēšanai savā dzimtajā ciemā un arī latviešu centrā Taras pilsētā, viņš pelnījis „Gada cilvēka” titulu. Par to internetā piepulcējās balsis arī no Latvijas.
Augšbebri ir īpaši, jo šajā ciemā Ziemassvētki atnāk divreiz gadā. Tos nosvin gan pēc luterāņu, gan pareizticīgo tradīcijām. Vispirms Ziemassvētki mazajā Sibīrijas ciemā ir kā garīga tuvība ar senču dzimteni un tāpēc katra vēsts, kas atnāk no Latvijas, ir ļoti gaidīta. Šoziem cēsnieku dāvanā bija 8. novembra svinību ieraksts no televīzijas tiešraidēm Cēsīs. 111 gadus senās, visai mazās Latvijas ļaudis svētkos sapulcējās, lai ar video starpniecību emocionāli pabūtu lielajā, 90 gadus sasniegušajā Latvijā.
Komentāri