Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam pagājušais – 95. darba gads – bija pārbaudījumiem piepildīts.
Gada otrā pusē smagi izjuta energoresursu, degvielas un minerālmēslu sadārdzināšanos, lauksaimnieku pirktspējas mazināšanos. Lai stabilizētu institūta darbību un mazinātu draudus pastāvēšanai, notika štatu samazināšana. No 76 pastāvīgajiem darbiniekiem darbu zaudējuši jau 17 cilvēki, vēl četri par štatu samazināšanu brīdināti. Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktors Ritvars Leitens neslēpj, ka tas bijis smags un nepatīkams lēmums. Diemžēl pavisam darbinieku skaits būs jāsamazina līdz 50 strādājošajiem.
Tomēr nu jau situācija stabilizējusies. Izdevies samaksāt kredītmaksājumus un nodokļus. R. Leitens atzīst – pašlaik vairs nav pamata satraukumam, tomēr, ja ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies, arī institūts to izjutīs smagi.
R. Leitens atklāj: „Pērn un arī šogad izjūtam tirdzniecības apjomu samazināšanos. Tas skaidrojams ar to, ka lauksaimnieki ir spiesti taupīt. Daudzi nepērk jaunu sēklu, mēģina sēt veco, taču tas ietekmē nākamā gada ražu.
Situācija pasaulē un Latvijā mainās tik strauji, ka institūta darbu jācenšas pielāgot. Ar to vien nepietiek, ka ražojam graudaugu, zāļu un kartupeļu sēklu. Strādājam arī, lai apgūtu jaunu tirgu. Ja mūsu valstī pieprasījums krītas, jāmeklē citas iespējas. Ārējais tirgus pašlaik ir stabilāks nekā iekšējais. Tomēr, lai paplašinātu eksportu, mums trūkst apjoma. Visattīstītākā ir zāļu sēklu eksportēšana, taču mums trūkst stabila sēklaudzētāju tīkla.”
Šogad selekcijas institūta zinātniekiem izdevies radīt divas jaunas kartupeļu šķirnes, kā arī apstiprināšanas testam pieteikta jauna miežu šķirne. R. Leitens apstiprināja, ka jaunu šķirņu radīšana un ieviešana turpināsies, samazinājumu varētu novērot pēc četriem, pieciem gadiem. Tās būs pašreizējās ekonomiskās situācijas sekas, jo šķirnes izveidošanai nepieciešami vairāki gadi.
Institūta direktors pastāstīja, ka šogad zinātnieki turpinās īstenot projektus. Finansējums paredzēts gan no Eiropas Savienības, gan nacionālā budžeta. Valsts atbalsts taupības režīmā, visticamāk, samazināsies. Jau tagad zināms, ka šogad līdzekļu nepietiks materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – nolietotas tehnikas atjaunošanai, ēku remontam un citām vajadzībām.
R. Leitens atklāj, ka tiek pētītas iespējas, kā institūts varētu sevi nodrošināt ar energoresursiem. Uzsāktas sarunas ar kādu Vācijas firmu par videi draudzīgas enerģijas ražošanu. Pagaidām gan idejas ir sākuma posmā, turklāt nav zināms, vai tās īstenot netraucēs institūta valsts uzņēmuma statuss. Tomēr R. Leitens skaidro – ja institūts sevi spētu nodrošināt ar energoresursiem, būtu iespējams samazināt izdevumus un pašizmaksu: „Ieguvēji būtu ne tikai mēs, arī klienti, jo produkciju būtu iespējams iegādāties lētāk. Diemžēl, ja ekonomiskā situācija nemainīsies un izmaksas turpinās pieaugt, produkcijas cenas palielināsies. Taču sēklu, kurai veidosies pārprodukcija, labāk pārdot par zemāku cenu, ne turēt pilnu klēti un tukšu maku.”
Vaicāts, vai šogad notiks jau ierastās lauku dienas un semināri, R. Leitens atbildēja apstiprinoši. Šo aktivitāšu izmaksas nav lielas, taču nozīme būtiska, jo tā lauksaimnieki tiek iepazīstināti ar institūta piedāvāto produkciju un paveikto.
Komentāri