Ikmēneša rubrikā “Mans uzņēmums” turpinām SIA “Brain How” valdes priekšsēdētāja Edmunda Bērziņa ieteikumus, kā uzsākt savu uzņēmējdarbību. Šoreiz par biznesa juridiskās formas izvēli.
“Uzņēmējdarbība ir ekonomiskā darbība un līdzekļu ieguldīšana, kas vērsta uz ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu. Tās juridiskā forma tiek noteikta ar likumu. Uzņēmējs norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību,” saka E. Bērziņš un uzsver – pirms uzsākat uzņēmējdarbību, svarīgi apzināt savas vajadzības, iespējas un novērtēt to priekšrocības un trūkumus.
Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka mazajā uzņēmējdarbībā tipisko uzņēmumu varētu raksturot šādi: “Uzņēmuma vadītāji ir arī tā īpašnieki. Uzņēmums pieder vienai vai dažām fiziskām personām. Uzņēmums galvenokārt darbojas vietējā tirgū un pārstāv nelielu daļu no visas savas nozares. Turklāt mazajā uzņēmējdarbībā finanšu piesaistīšanas iespējas un darba organizācija būtiski atšķiras no lielākiem uzņēmumiem.”
E. Bērziņš norāda, ka mazajā uzņēmējdarbībā lielākoties izšķir trīs uzņēmējdarbības formas.
“Pir mā – pašnodarbināta persona. Tā ir laba izvēle, ja uzņēmēja darbības apjoms ir mazs, visu var paveikt viens pats cilvēks. Reģistrācija un darbības uzsākšana prasa mazas pūles un izmaksas. Pietiek ar reģistrācijas iesniegumu VID, un nav nepieciešams noteikta apjoma pamatkapitāls. Arī grāmatvedības uzskaite ir vienkārša. Ja cilvēks ik gadu aizpilda un iesniedz VID ienākumu deklarāciju kā fiziska persona, lai atgūtu no valsts budžeta daļu savu iemaksāto nodokļu, tad kā pašnodarbinātai personai šai deklarācijai jāpievieno tikai viens papildu pielikums,” skaidro SIA “Brain How” valdes priekšsēdētājs un turpina: “Taču kā pašnodarbināta persona uzņēmējs nes pilnu atbildību ar visu savu mantu par saistībām ar kreditoriem un citiem iespējamiem prasību un pretenziju cēlājiem. Salīdzinājumā ar citām uzņēmējdarbības formām nav dažādas nodokļu maksāšanas priekšrocības, kā arī nevar algot sev darbiniekus.”
Kā skaidro E. Bērziņš, līdz ar pašnodarbinātu personu mazajā biznesā vēl izšķir divu veidu komersantus – individuālie komersanti un sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA. Galvenā atšķirība ir ietverta jau pašos nosaukumos.
“Individuālais komersants ir persona, kas reģistrējusies savas komercdarbības veikšanai. Tas ir viena cilvēka bizness, un šī ir senākā biznesa organizācijas forma. Individuālais komersants tiek reģistrēts Uzņēmumu reģistra komercreģistrā un VID. Tiesa, šī reģistrācija prasa nelielas izmaksas. Trūkumi un riski ir līdzīgi kā pašnodarbinātai personai. Būtiskākās priekšrocības ir iespēja uzsākt uzņēmējdarbību bez noteikta apjoma pamatkapitāla uzrādīšanas un iespēja algot darbiniekus. Arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību jeb SIA tiek reģistrēta UR komercreģistrā un VID. Tā ir juridiska persona, kuru var dibināt viens vai vairāki dalībnieki, veicot ieguldījumus sabiedrībā proporcionāli savai daļai. Jo sarežģītāka ir izvēlētā uzņēmējdarbības forma, jo lielākas ir tās izveidošanas un vadīšanas izmaksas. Lai nodibinātu SIA, nepieciešams pamatkapitāls – divi tūkstoši latu un vairāki reģistrācijas dokumenti. Regulāri jāveic grāmatvedības uzskaite, kas ir sarežģītāka nekā pašnodarbinātai personai vai individuālajam komersantam. Taču arī priekšrocības ir vērā ņemamas – ierobežota dalībnieku atbildība par sabiedrības saistībām tikai sava ieguldījuma apmērā, iespēja algot darbiniekus, vieglāk piesaistīt finansējumu un radīt uzticama partnera tēlu,” skaidro E. Bērziņš, uzsverot, lai pārliecinātos par labāko izvēli, visdrošāk izmantot jurista un grāmatveža padomu.
Citi rubrikas “Mans uzņēmums” raksti: 1. Uzsākt savu uzņēmējdarbību (14.10.2008). 2. Kādu uzņēmējdarbības veidu izvēlēties (11.11.2008). 3. Kā izveidot biznesa plānu (09.12.2008).
Komentāri