Taurenē šis gads iesācies ar diviem ļoti kupli apmeklētiem sarīkojumiem.
“Arī citus gadus gan uz Zvaigznes dienas koncertu, gan karnevālu bijis daudz cilvēku, bet tik daudz nav bijis nekad,” stāsta kultūras nama vadītāja Ginta Babre un piebilst, ka koncertā nesuši klāt krēslus, bet karnevālā visiem zālē nebija vietas, labi, ka mazajā zālē darbojās arī kafejnīca, vismaz tiem, kuri kādu brīdi nedejoja, bija kur palikt.
“Varu tikai vēlēties, lai arī citi pasākumi pagastā šogad būtu tikpat labi apmeklēti,” saka Ginta Babre.
Savējos gribas redzēt
Zvaigznes dienas koncerts tradicionāli ir pagasta amatiermākslas kolektīvu koncerts. Tad katrs iepazīstina, ko sezonā jau izdarījis, arī pastāsta par iecerēm.
“Tas bija pārsteigums daudziem,” atzīst Ginta Babre, stāstot par jauniešu deju kolektīvu. Rudenī viņi paši atnāca uz kultūras namu un teica: “Gribam dejot!” Ieva Kazijeva tūlīt uzņēmās būt par vadītāju, pašvaldība atbalstīja. Patlaban jauniešu deju kolektīvā ir 22 dejotāji. Puišu vairāk nekā meiteņu – arī tas nepierasti un daudzus pārsteidz.
“Jaunieši ļoti vēlas dejot. Pat, kad aizeju mēģinājumā parunāties par organizatoriskiem jautājumiem, viņi ir neapmierināti, pa to laiku taču būtu kaut ko iemācījušies,” stāsta Ginta Babre un piebilst, ka, tāpat kā kolektīva vadītāja Ieva, neatceras, kad kādā kolektīvā būtu bijuši tik ieinteresēti jaunieši.
Dejotāji ļoti nopietni ķērušies pie kolektīva nosaukuma izvēles. Gribas, lai ne tikai pašiem patīk, bet arī citi saprot, ka viņi ir no Taurenes. “Domājam, kā sagādāt tautas tērpus. Esam gatavi no kaut kā atteikties, bet tie viņiem ļoti vajadzīgi,” saka Ginta un pastāsta, ka vēl gan esot saglabājušies tērpi, kuros pati pirms 25 gadiem dejojusi, bet jau tad tie bijuši veci. Turklāt šī paaudze ir augumā lielāka, viss par īsu un šauru. Pirms 13 gadiem Taurenē darbību pārtrauca vidējās paaudzes deju kolektīvs, bet to, kad bijis jauniešu kolektīvs, pat reti kurš atceras.
Taurenē amatiermāksla nekad nav bijusi pabērna lomā. Greznais kultūras nams pilī vienmēr aicinājis daudzus. Taurenes amatierteātris “Radi”, kuru jau ilgus gadus vada Baiba Krastiņa, koncertā visiem par prieku izspēlēja skeču, kā paši sagaidījuši jauno gadu. Diriģentes Solveigas Vītoliņas vadītais koris “Pie Gaujas” iepazīstināja ar dziesmām, kuras izpildīja konkursā Slovākijā. Deju grupā “Pavasara sapņi” apvienojušās azartiskas dāmas, kurām patīk tautiski deju soļi, viņas rādīja gan deju eleganci, gan līksmi. Ievas Kazijevas kolektīva rādītās dejas allaž skatītāji uzņem ar lielu prieku. Bet jauniešu vokāli instrumentālajā grupā dzied un spēlē dažāda vecuma jaunieši. Viņus māca pedagogs Edvīns Logins.
Šosezon kultūras namā pagasta dāmu vidū topā ir pērļošanas kursi. Uz dažu nodarbību atnāk pat 15 dažāda vecuma sievietes, kuras no vadītājas Guntas Sakses vēlas ko jaunu iemācīties, kā arī saturīgi pavadīt brīvo laiku. Zvaigznes dienas koncertā viņas bija sarīkojušas pirmo izstādi, kad katrs varēja pārliecināties, ko tik nevar iemācīties un kā radīt skaisto.
Paslēpties un jautroties
Karnevāls Taurenē ir notikums. Tradīcija, kurai ir vismaz divdesmit gadu. Pamazām pasākums kļuvis populārs aizvien tālāk kaimiņos.
“Tik daudz svešu cilvēku, kā nekad, nebija kur adatai nokrist,” atzīst kultūras nama vadītāja un uzsver, ka masku vien bijis ap simts. Un ne jau, tikai uzliekot papīra brilles, iet uz karnevālu Taurenē. Jau laikus tērpi tiek šūdināti, darināti. Rūķi, velni, kovboji, kaķi, arī zeltītais, pirāti, medmāsas, Zorro ar skaistulēm un vēl dažnedažādi dzīvās dabas un kosmiskās fantāzijas varoņi. Uz karnevālu bija atnākušas vairākas kompānijas, kuras izvēlējušās iejusties vienos tēlos. Pagasta zemnieki bija Austrumu gudrie, jauniešu bariņš iejutās dīvaino cilvēciņu tēlos – ģērbušies īsās biksēs, ar hūtēm galvās un lieliem bikšturiem.
“Taureniešiem karnevāli patīk. Grūti pateikt, kāpēc. Varbūt tā brīvā gaisotne, iespēja nedomāt, kāds esmu, kā izskatīšos. Pati biju karaliene, tā kā bija sanācis daudz apmeklētāju, tāda arī jutos,” spriež Ginta Babre un uzsver, lai gan runājam par krīzi un citām nepatikšanām, cilvēkiem taču vajag arī kādu brīdi justies brīviem, atbrīvoties. Un, protams, vislabāk to var izdarīt karnevālā.
Jau ceturto gadu karnevāla tērpus vērtēja Taurenes veikala “Elvi” meitenes. Ar direktora Leontija Rutkovska gādību dalībnieki saņēma dāvaniņas. Par interesantāko tika atzīts taurenieša Arvīda Pavlova Vērsis.
“Nākamgad karnevāls būs atkal. Vai tad var nebūt?” saka kultūras nama vadītāja.
Komentāri