Svētdiena, 1. septembris
Vārda dienas: Vilma, Aigars

No barikādēm līdz salauztiem sapņiem

Druva
00:00
20.01.2009
2
200901192240097841

Daudzo laucinieku vidū, kuri pirms astoņpadsmit gadiem brauca sargāt trauslo Latvijas neatkarību, bija arī rozulieši. Autobuss uz Rīgu devās katru dienu, vieni atgriezās, citi brauca vietā. Braucējus koordinēja Sofija Zambare un Dainis Kūriņš. “Tas bija neaizmirstams laiks,” tagad saka Aldis Legzdiņš, Jānis Plūme, Anita Nolberga un Ervīns Pokkers. Ar viņiem saruna par to laiku un šodienu.

Anita Nolberga: – Braucot uz barikādēm, ne jau domāju par cīņu, tas bija kā tāds masu pasākums, kurā jāpiedalās. Pirmās dienas bija interesanti – staigājām pa Rīgu, gājām uz kino. 20.janvāra vakarā mūsu maiņa brauca mājās. Tad dzirdējām šāvienus. Autobusā iestājās pilnīgs klusums. Sapratām, ka kaut kas nelāgs notiek, un pirmā doma – kas būs ar tiem, kuri tikko atbrauca.

Aldis Legzdiņš: – Arī es taisījos braukt mājās, bet daži mūsējie kavējās. Tā paliku uz otru maiņu. Dežurējām pie Ministru padomes.

Jānis Plūme: – Iznācām no kinoteātra, dzirdējām – šauj. Kāds vēl noteica, ka tramvajs brauc. Nē, man skaņas bija pazīstamas. Skrējām uz Esplanādi, mūs klāt nelaida.

Ervīns Pokkers: – Jānis ieraudzīja milici ar automātu, pieskrēja klāt: “Dod automātu!”

Jānis Pokkers: -Tā bija. Ja būtu dabūjis ieroci, būtu ziepes.

Aldis Legzdiņš: – Diezin, vai mēs te sēdētu. Un kas vispār būtu noticis.

Jānis Plūme: – Teicu milicim: “Tavējos šauj. Nestāvi!” Viņš kā ērglis – nedošu automātu. Pareizi bija, viņš atradās postenī.

Aldis Legzdiņš: – Stāstīja, ka nodedzinātajā “Volgā” esot kāds nošauts, skrēju skatīties. Viss bija sapūsts ar ugunsdzēsēju putām. Paldies Dievam, tur neviena nebija.

Jānis Plūme: – Tagad var pasmieties, bet tad bija nopietni. Viļņā jau bija padomju tanki, arī mēs gaidījām.

Ervīns Pokkers: – Kā jauniem un dulliem, mums tas bija piedzīvojums. Teica – gulties, mēs skrējām. Ja Jānis, kurš izgājis Afganistānu, skrēja, negūlās, nevarēju atpalikt. Tagad atceroties, smiekli nāk – četri vīri aizslēpušies aiz dažus centimetrus resnas eglītes. Lodes spindzēja virs galvām.

Jānis Plūme: – Ja būtu gribējuši, mūs visus būtu nošāvuši. Pabiedēja, un mēs virsū negājām. Tas bija patriotisms, Latvija jāaizstāv. Tagad laikam karam jābūt, lai ietu. Tad nebija jāmudina.

Anita Nolberga: – Mobilo telefonu jau nebija. Mājās televizors netika izslēgts, visi dzīvoja līdzi. Tajā naktī nošāva operatoru Andri Slapiņu. Televīzija rādīja šaušanu Esplanādē. Tumsa, skan šāvieni, daudzi satraukti skrien, starp tiem arī Aldis. Viņam vēl prasīja, kas tur notiek. Tad satraukums bija neizstāstāms. Nezinājām jau, kas noticis ar mūsējiem. Aldis Legzdiņš: – Nācām no Iekšlietu ministrijas, tad arī nofilmēja. Tā šaudīšanās bija tāda interesanta, tai vajadzēja iedzīt bailes. Ervīns Pokkers: – Kad atgriezos mājās, visi raudājām. Tā bija katrā ģimenē. Jānis Plūme: – Tā vienotība, kopīgā doma par Latviju! Tas bija tikai toreiz. Vecas sieviņas atnesa tēju, cimdus. “Lai jums, dēliņi, silti!”

Ervīns Pokkers: – Sveši cilvēki cits citam vēlēja labu, apskāvās. Jānis Plūme: – Bija jau arī pa vidam lecīgi krievi, kuri teica: “Ko jūs iedomājaties!”

Anita Nolberga: – Emocionālais pacēlums bija ļoti liels. Aldis Legzdiņš: – Otrreiz tādas vienotības, kāda bija toreiz, nebūs. Anita Nolberga: – Tagad arī Rīgā notiek manifestācijas. Arī tagad tautai ir grūti, bet reizē katrā strādā kaut kādas bremzes, neticība. Toreiz ekonomiskā situācija bija cita – visiem bija darbs, bijām paēduši. Mēs gribējām brīvu Latviju, savu Latviju. Jānis Plūme: – Cīnījāmies pret svešajiem. Bijām gatavi sadoties rokās un nostāvēt. Mums bija mērķis – brīva Latvija. 2009. gada 13.janvārī nebija mērķa.

Uzrunās pareizi pateica – lauki sagrauti, darba nav. Bet, ko darīt, kāda ir izeja?

Anita Nolberga: – Toreiz stāvējām un sargājām Saeimu no svešiem, tagad tai metām ar akmeņiem. Jānis Plūme: – Divdesmit gados daudz kas nav bijis, kā gribējām.

Ervīns: Pokkers: – Ne jau laucinieki brauca demolēt. Finansiālā situācija daudzās ģimenēs ir traģiska.

Aldis Legzdiņš: – Ne cilvēki zina, kā dzīvot, ne valdība, kā rīkoties. Bet neviens valstī nav neaizstājams.

Ervīns Pokkers: – Tirgus nosaka visu – pēc tā principa esam saimniekojuši. Bet citās valstīs ir valsts atbalsts. Ko tik kādreiz neaudzējām! Bijām paēduši un vēl bija ko pārdot. Dzīvojām cerībā, ka būs labāk. Nu nekā. Un rīcības nav.

Anita Nolberga: – Kāda 90.gados bija valsts politika? Kopsaimniecības likvidējam, visu atdodam privātajiem. Rūpnīcas arī likvidējam. Labi, bet no kā veidojas valsts budžets? Tāpēc esam situācijā, ka valsts kasē liels caurums. Kāpēc nevarēja būt arī lielās lauku saimniecības? Ja gribēja zemi, bet nebija tehnikas, nevajadzēja dot zemi. Vai valdībai toreiz un tagad nav jādomā par eksporta iespējām? Toreiz palika tukšas fermas, tagad būs tāpat. Bankas zemniekiem atņems, un ēkas būs tukšas. Kam no tā labums? Ja paši ražosim, kaut kas arī būs. Nekas nemainīsies, ja paši nedarīsim.

Jānis Plūme: – Latvietis nevar ar kaimiņu sadzīvot, kopā saimniekot. Visa tehnika bija, varēja kopā strādāt. Katram vajadzēja savu. Kolhozā ar to tehniku visu izdarīja, tagad katram sava, bet nespēj laikus paveikt. Aldis Legzdiņš: – Pārmaiņām ir jānāk.

Jānis Plūme: – Ja zemnieki ar tehniku brauktu uz Rīgu, es arī esmu gatavs.

Anita Nolberga: – Žēl, ka Latvija nav tāda, par kādu toreiz sapņojām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Niniera ezers vairāk peldētājiem, ne makšķerniekiem

00:00
31.08.2024
114

Ninieris ir viens no sešiem Cēsu novada ezeriem, kurš iekļauts padziļinātai izpētei, to dara, veicot zinātnisko zveju un hidrobioloģisko izpēti. Ninieris ir īpašs ar to, ka atrodas tuvu Cēsīm un cilvēki ezeru intensīvi izmanto atpūtai, turklāt visos gadalaikos.  Pētījums ļaus izstrādāt koncepciju, kā turpmāk rūpēties par ezeru. Pagājušajā nedēļā ikviens interesents bija aicināts  tikties ar […]

Simtiem dzērvju uz lauka

00:00
30.08.2024
47

Raiskuma pagastā Auciema un Raiskuma ciema apkārtnē barojas lieli dzērvju bari. Par redzēto “Druvai” pastāstīja Gunta Puriņa no Rais­kuma. Viņa sacīja, ka katru rudeni dzērves te pulcējas, pa kādai manāmas arī vasarā, bet tik daudz vienuviet kā piektdien,23.augustā, gan skatījusi pirmo reizi: “Braucām gar lauku ap deviņiem no rīta un skatāmies – simtiem dzērvju un […]

Baltijas ceļu atceras, skatoties kino

00:00
29.08.2024
68

Spītējot lietum un sliktiem laika apstākļiem, cēsnieki piektdienas, 23.augusta, vakarā noskatījās kinofilmu “Paradīze 89”. Baltijas ceļa 35. gadadienā Cēsīs ikviens tika aicināts uz Rožu laukumu, lai noskatītos režisores    Madaras Dišleres filmu, kurā atainoti 1989. gada notikumi, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās no Vilļņas līdz Rīgai un tālāk līdz Tallinai. Šajā visvērienīgākajā vienotības demonstrācijā, […]

Astoņu parlamentu spīkeri apmeklē Cēsis

00:00
28.08.2024
44
1

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu spīkeri pagājušajā ceturtdienā tikās Cēsīs, kur runāja par reģiona drošības jautājumiem, sankciju pret Krieviju nodrošināšanu, cīņu ar hibrīduzbrukumiem, kā arī par parlamentu lomu atbalstam Ukrainai. Augstie viesi arī iepazina pilsētu un viduslaiku pili. Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa “Druvai” pastāstīja, ka galvenais tikšanās mērķis ir stiprināt valstu sadarbību. D.Mieriņa […]

Iedvesmas konference pedagogiem

00:00
27.08.2024
189

Ikgadējā Cēsu novadu pedagogu konference šogad notika jaunā formātā, svinīgā pasākuma vietā bija iedvesmojošas sarunas. Vairāk nekā 150 novada pedagogus jaunajam darba cēlienam iedvesmoja ar izglītību, kultūru un uzņēmējdarbību saistīti profesionāļi, kas dalījās redzējumā par radošuma un kultūras nozīmi izglītībā un bērnu nākotnē. “Kultūra vijas cauri ikvienam mācību priekšmetam un ir ļoti nozīmīga, ikviens, esot […]

Skrējienā atgādina par Baltijas ceļu

00:00
26.08.2024
443

Vairāki cēsnieki, skriešanas entuziasti, otrdienas (20.08.) pievakarē Cēsīs sagaidīja Rūdolfu Birnbaumu. Siguldietis izskrien 678 kilometrus garo Baltijas ceļu tādu, kāds tas bija pirms 35 gadiem. Sāka Viļņā un šodien sasniegs Tallinu. Daži, nevarēdami skrējēju sagaidīt, aizsteidzās pretī līdz Melturiem un ieskrēja Cēsīs kopā ar Rūdolfu. Pieturvietā viņu sagaidīja atbalsta    komanda un tie, kuri arī […]

Tautas balss

Tualete par dārgu

21:39
27.08.2024
28
Cēsniece raksta:

“Cēsīs par publiskās tualetes apmeklējumu būšot jāmaksā 50 centi. Manuprāt, tas ir pārāk dārgi. Tualete taču ir nepieciešamība, ne luksus pakalpojums. Jau tagad krūmos, kas aug aiz sliedēm pretī dzelz­ceļa stacijai, itin bieži kāds nokārto dabiskās vajadzības. Kā būs vēlāk?” bija neapmierināta cēsniece.

Kas par traku, tas par traku

21:38
27.08.2024
20
J. raksta:

“Kad lasu, ka rupjmaizes popularizēšanai izdos 300 tūkstošus eiro, gribas kliegt! Vai tiešām kādam sajucis prāts? Ja tie būtu 30 tūkstoši, vēl varētu saprast, ka grib palīdzēt rudzu audzētājiem un maizniekiem. Taču trešdaļa miljona jau pārsniedz saprāta robežas. Un kāpēc paredzēts maizi dalīt skolās? Ja bērniem tā negaršos, šķēlītes nokļūs miskastēs. Nevar taču piespiest kaut […]

Vēlētos tikties ar pašvaldības pārstāvjiem

21:38
27.08.2024
19
Seniore raksta:

“Lasu “Druvā”, ka Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadība tiekas ar pagastu iedzīvotājiem. Gribētu, lai arī citās novada apvienībās ieviestu tādu tradīciju. Ikdienā sakrājas dažādi sīkumi, ko gribas noskaidrot, bet īsti nesaproti, kam jautāt, vienmēr taču neskriesi uz pagastmāju. Tad nu vienā reizē varētu izrunāt katram svarīgo,” rosināja seniore, nevēloties nosaukt dzīvesvietu.

Vai sapratīs? Gribētos cerēt

13:38
23.08.2024
20
K. raksta:

“Par karu vispār nedrīkst priecāties, arī par citu cilvēku nelaimēm, bet tomēr esmu patiesi priecīga, ka Ukraina Krievijas iedzīvotājiem reāli parāda, ko nozīmē karš un uzbrukums. Varbūt tas kaut mazliet liks aizdomāties, kādas ir sajūtas, ka tavā zemē ielaužas sveša armija, ka iznīcina ēkas un infra­struktūru. Protams, ukraiņi uzvedas pavisam citādi kā rīkojas Krievijas armija, […]

Jaunajiem riteņbraucējiem jāmācās noteikumi

13:38
23.08.2024
17
Cēsniece raksta:

“Drīz klāt pirmā skolas diena. Septembrī, kamēr labs laiks, pusaudži bieži uz skolu brauc ar velosipēdiem. Tas ir labi, tikai bērniem vajadzētu vairāk mācīt satiksmes noteikumus un braukšanas kultūru. Tagad ik pa reizei ziņās ieraugu, ka, braucot ar divriteni, kāds kritis un guvis traumas. Bet ne jau satiksmes negadījumā, vienkārši neveiksmīga situācija. No septembra ielās […]

Sludinājumi