Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

No barikādēm līdz salauztiem sapņiem

Druva
00:00
20.01.2009
51
200901192240097841

Daudzo laucinieku vidū, kuri pirms astoņpadsmit gadiem brauca sargāt trauslo Latvijas neatkarību, bija arī rozulieši. Autobuss uz Rīgu devās katru dienu, vieni atgriezās, citi brauca vietā. Braucējus koordinēja Sofija Zambare un Dainis Kūriņš. “Tas bija neaizmirstams laiks,” tagad saka Aldis Legzdiņš, Jānis Plūme, Anita Nolberga un Ervīns Pokkers. Ar viņiem saruna par to laiku un šodienu.

Anita Nolberga: – Braucot uz barikādēm, ne jau domāju par cīņu, tas bija kā tāds masu pasākums, kurā jāpiedalās. Pirmās dienas bija interesanti – staigājām pa Rīgu, gājām uz kino. 20.janvāra vakarā mūsu maiņa brauca mājās. Tad dzirdējām šāvienus. Autobusā iestājās pilnīgs klusums. Sapratām, ka kaut kas nelāgs notiek, un pirmā doma – kas būs ar tiem, kuri tikko atbrauca.

Aldis Legzdiņš: – Arī es taisījos braukt mājās, bet daži mūsējie kavējās. Tā paliku uz otru maiņu. Dežurējām pie Ministru padomes.

Jānis Plūme: – Iznācām no kinoteātra, dzirdējām – šauj. Kāds vēl noteica, ka tramvajs brauc. Nē, man skaņas bija pazīstamas. Skrējām uz Esplanādi, mūs klāt nelaida.

Ervīns Pokkers: – Jānis ieraudzīja milici ar automātu, pieskrēja klāt: “Dod automātu!”

Jānis Pokkers: -Tā bija. Ja būtu dabūjis ieroci, būtu ziepes.

Aldis Legzdiņš: – Diezin, vai mēs te sēdētu. Un kas vispār būtu noticis.

Jānis Plūme: – Teicu milicim: “Tavējos šauj. Nestāvi!” Viņš kā ērglis – nedošu automātu. Pareizi bija, viņš atradās postenī.

Aldis Legzdiņš: – Stāstīja, ka nodedzinātajā “Volgā” esot kāds nošauts, skrēju skatīties. Viss bija sapūsts ar ugunsdzēsēju putām. Paldies Dievam, tur neviena nebija.

Jānis Plūme: – Tagad var pasmieties, bet tad bija nopietni. Viļņā jau bija padomju tanki, arī mēs gaidījām.

Ervīns Pokkers: – Kā jauniem un dulliem, mums tas bija piedzīvojums. Teica – gulties, mēs skrējām. Ja Jānis, kurš izgājis Afganistānu, skrēja, negūlās, nevarēju atpalikt. Tagad atceroties, smiekli nāk – četri vīri aizslēpušies aiz dažus centimetrus resnas eglītes. Lodes spindzēja virs galvām.

Jānis Plūme: – Ja būtu gribējuši, mūs visus būtu nošāvuši. Pabiedēja, un mēs virsū negājām. Tas bija patriotisms, Latvija jāaizstāv. Tagad laikam karam jābūt, lai ietu. Tad nebija jāmudina.

Anita Nolberga: – Mobilo telefonu jau nebija. Mājās televizors netika izslēgts, visi dzīvoja līdzi. Tajā naktī nošāva operatoru Andri Slapiņu. Televīzija rādīja šaušanu Esplanādē. Tumsa, skan šāvieni, daudzi satraukti skrien, starp tiem arī Aldis. Viņam vēl prasīja, kas tur notiek. Tad satraukums bija neizstāstāms. Nezinājām jau, kas noticis ar mūsējiem. Aldis Legzdiņš: – Nācām no Iekšlietu ministrijas, tad arī nofilmēja. Tā šaudīšanās bija tāda interesanta, tai vajadzēja iedzīt bailes. Ervīns Pokkers: – Kad atgriezos mājās, visi raudājām. Tā bija katrā ģimenē. Jānis Plūme: – Tā vienotība, kopīgā doma par Latviju! Tas bija tikai toreiz. Vecas sieviņas atnesa tēju, cimdus. “Lai jums, dēliņi, silti!”

Ervīns Pokkers: – Sveši cilvēki cits citam vēlēja labu, apskāvās. Jānis Plūme: – Bija jau arī pa vidam lecīgi krievi, kuri teica: “Ko jūs iedomājaties!”

Anita Nolberga: – Emocionālais pacēlums bija ļoti liels. Aldis Legzdiņš: – Otrreiz tādas vienotības, kāda bija toreiz, nebūs. Anita Nolberga: – Tagad arī Rīgā notiek manifestācijas. Arī tagad tautai ir grūti, bet reizē katrā strādā kaut kādas bremzes, neticība. Toreiz ekonomiskā situācija bija cita – visiem bija darbs, bijām paēduši. Mēs gribējām brīvu Latviju, savu Latviju. Jānis Plūme: – Cīnījāmies pret svešajiem. Bijām gatavi sadoties rokās un nostāvēt. Mums bija mērķis – brīva Latvija. 2009. gada 13.janvārī nebija mērķa.

Uzrunās pareizi pateica – lauki sagrauti, darba nav. Bet, ko darīt, kāda ir izeja?

Anita Nolberga: – Toreiz stāvējām un sargājām Saeimu no svešiem, tagad tai metām ar akmeņiem. Jānis Plūme: – Divdesmit gados daudz kas nav bijis, kā gribējām.

Ervīns: Pokkers: – Ne jau laucinieki brauca demolēt. Finansiālā situācija daudzās ģimenēs ir traģiska.

Aldis Legzdiņš: – Ne cilvēki zina, kā dzīvot, ne valdība, kā rīkoties. Bet neviens valstī nav neaizstājams.

Ervīns Pokkers: – Tirgus nosaka visu – pēc tā principa esam saimniekojuši. Bet citās valstīs ir valsts atbalsts. Ko tik kādreiz neaudzējām! Bijām paēduši un vēl bija ko pārdot. Dzīvojām cerībā, ka būs labāk. Nu nekā. Un rīcības nav.

Anita Nolberga: – Kāda 90.gados bija valsts politika? Kopsaimniecības likvidējam, visu atdodam privātajiem. Rūpnīcas arī likvidējam. Labi, bet no kā veidojas valsts budžets? Tāpēc esam situācijā, ka valsts kasē liels caurums. Kāpēc nevarēja būt arī lielās lauku saimniecības? Ja gribēja zemi, bet nebija tehnikas, nevajadzēja dot zemi. Vai valdībai toreiz un tagad nav jādomā par eksporta iespējām? Toreiz palika tukšas fermas, tagad būs tāpat. Bankas zemniekiem atņems, un ēkas būs tukšas. Kam no tā labums? Ja paši ražosim, kaut kas arī būs. Nekas nemainīsies, ja paši nedarīsim.

Jānis Plūme: – Latvietis nevar ar kaimiņu sadzīvot, kopā saimniekot. Visa tehnika bija, varēja kopā strādāt. Katram vajadzēja savu. Kolhozā ar to tehniku visu izdarīja, tagad katram sava, bet nespēj laikus paveikt. Aldis Legzdiņš: – Pārmaiņām ir jānāk.

Jānis Plūme: – Ja zemnieki ar tehniku brauktu uz Rīgu, es arī esmu gatavs.

Anita Nolberga: – Žēl, ka Latvija nav tāda, par kādu toreiz sapņojām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
14

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
196

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
99

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi