Trīs gadus Raiskumā darbojas SIA “mebekom” ražotne. No skaidu platēm un metāla konstrukcijām skolām, bērnudārziem un birojiem, veikaliem top mēbeles – krēsli, galdi, soli, drēbju pakaramie, plaukti, skapji. Kādreizējās kopsaimniecības mehāniskās darbnīcas, pussabrukušas un ar nepabeigtu angāru, Lenčos pārtapušas par mūsdienīgu ražotni. Uzbūvēti vairāki cehi, ierīkota katlu māja, iekārtotas biroja telpas.
“Meklējām lētākas
telpas, nokļuvām Lenčos,” stāsta straupietis, SIA valdes priekšsēdētājs Andris Dāboliņš. Viņš mēbeļu ražošanā nokļuvis nejauši. Beidzis Priekuļu tehnikumu, autotoservisā kā mehāniķis darbu dabūt nevarēja ne Cēsīs, ne Rīgā, sāka strādāt par pārdevēju mēbeļu veikalā galvaspilsētā. Tur arī iepazina nozari. Drīz nodibināja firmu – pirka un tirgoja mēbeles. Studējot uzņēmējdarbību, iegūstot maģistra grādu, radās interese ne tikai par tirdzniecību, arī ražošanu.
SIA “mebekom” strādā 30 cilvēki, Lenčos 20. Četri strādnieki ir no kaimiņrajoniem, pārējie cēsnieki un no Pārgaujas.
Lielākoties visi turpat ražotnē apguvuši arodu. Metāla cehā strādā bijušie autoremonta rūpnīcas speciālisti, kuri apmāca jaunos. “Pirms trim gadiem, kad sākām, darbiniekus atrast bija ļoti grūti. Te strādāja 50 cilvēki. Ik pa diviem mēnešiem cēlām algas, lai strādnieki paliktu. Visu darījām ar rokām,” stāsta Andris Dāboliņš. Pirms pusotra gada tika iegādātas mūsdienīgas iekārtas, tad varēja samazināt strādājošo skaitu. “mebekom” ražotnē patlaban ir modernākās tehnoloģijas nozarē. Arī kolēģi no Igaunijas brauc skatīties Itālijā ražotās iekārtas, kuras kā jaunums tika nopirktas izstādē Vācijā. Visu paveic mašīnas, strādniekiem atliek tikai mēbeles samontēt.
Līdz šim lielākie “mebekom” klienti bijuši skolas, bērnudārzi un veikali. Diemžēl jau no pērnā gada vidus pasūtījumi iet mazumā. Latvijā ir tikai vēl trīs firmas, kas nodrošina skolas un bērnudārzus ar mēbelēm. Divas gan ražo, gan ieved mēbeles, viena līdzīga “mebekom”, bet
apjoma ziņā mazāka.
“Esam dusmīgi uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Kā Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri vairākkārt esam runājuši, bet dzirdīgas ausis nav atradušās. Latvijā atplestām rokām ņem pretī visu – ka tik lētāks. Konkursā galvenais nosacījums – cena. Firmas viendienītes ieved no Ķīnas un tirgo. Kad izrādās, ka prece nekvalitatīva, firmas vairs nav. Mēs ražojam tepat, garantējam kvalitāti. Es nevaru konkurēt ar Ķīnu. Kāpēc vismaz valsts konkursos nevar dot darbu vietējiem, bet dod ķīniešiem? Un nepelna neko. Konkursos cenu starpība starp mūsu ražojumiem un Ķīnas ir līdz desmit procentiem, bet lētāk mēs savu ražoto nevaram pārdot. Bet tie desmit procenti nodrošina kvalitāti un dod nodokļus valstij,” domās dalās uzņēmējs un uzsver, ka valsts rokās ir pietiekami daudz sviru, lai situācija būtu citāda. SIA “mebekom” ir meitas uzņēmums Igaunijā. Četru gadu laikā firma nav uzvarējusi nevienu valsts vai pašvaldību konkursu, kaut uzņēmums ir reģistrēts Igaunijā, tajā strādā igauņi. “Igaunijā mēs neko neražojam.
Iekšējais tirgus ir aizsargāts, konkursos uzvar vietējie ražotāji. Tāpat ir Lietuvā, Skandināvijas valstīs. Pērkam, pārdodam un brīnāmies, kāpēc valsts kasē nav naudas, kāpēc nav vietējo ražotāju,” stāsta Andris Dāboliņš un turpina: “Ar lielajām algām mēs zaudējām konkurētspēju. Un lielās algas pieļāva valsts sektors. Uzņēmēji teica – ļaujiet ievest darbaspēku. Neļāva. Par ķerras stumšanu prasīja tūkstoš latus. Un uzņēmēji maksāja, izejas nebija, jo gribēja strādāt. Tagad valsts iesaka – samaziniet algas. Labi, tā izdarīšu. Bet ko darīs strādnieks? Viņš ir rēķinājies ar katru nopelnīto latu. Viņam ir kredīts, maksājumi. Ja algu samazina, jābrauc prom, kur var nopelnīt kaut to pašu, kas bija.”
Par valsts atbalstu uzņēmējiem izteikumos Andris ir patiesi skarbs. “Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, uzņēmējs ir valsts iestāžu ienaidnieks. Kaimiņvalstī tu esi klients, kur katrs centīsies palīdzēt ar padomu, ideju. Varbūt tā latvieša daba – skaudība. Varas izrādīšana. Nav iemācīts, ka ierēdņi algu saņem no manas kabatas. Par VID Cēsīs nevaru nevienu sliktu vārdu teikt, bet Rīgā… Piecas stundas gaidīju kundzīti, kura no manis kopēšanai paņēma dokumentus. Piecas stundas! Viņa aizgāja arī pusdienlaikā. Kad prasīju viņas kolēģei, tā atteica – gaidiet. Kad biju dusmīgs, man kā uzņēmuma vadītājam, ne uzņēmumam, uzlika 20 latu sodu par kaut kāda papīra neiesniegšanu laikus, ” ne bez ironijas stāsta uzņēmējs.
Diemžēl ikdienā vai ik uz soļa nācies saskarties ne jau ar pretimnākšanu un sapratni. Lai sāktu ražot, uz jaudīgāku vajadzēja nomainīt transformatoru. Par to uzņēmējs samaksāja 19 tūkstošus latu. Citās valstīs to dara bez maksas, jo te taču strādās ražotne, būs darba vietas, valstij nodokļi.
Jūlijā, kad “Latvenergo” mainīja tīklus, “mebekom” bija dīkstāve astoņas dienas.
Tas notika
intensīvākajā darba laikā, kad skolām, bērnudārziem jānodrošina mēbeles.
“Jāmeklē kas jauns, lai izdzīvotu. Latvijā trūkst kvalitatīvu mēbeļu par vidēju cenu. Tā ir niša, uz kuru orientējamies. Ražojam virtuves iekārtas, iebūvējamos skapjus, plauktus, gultas, krēslus, galdus. Latvijā var nopirkt vai nu lētās lietuviešu, poļu, baltkrievu mēbeles, kuru kvalitāte ir zema, vai ekskluzīvas, dārgas mēbeles. Lētas ražot nav iespējams, tad vajadzīgs milzīgs apjoms, eksportā konkurence ir ļoti liela. Materiāli visur maksā vienādi, tehnoloģija mums moderna, bet darbaspēks, elektroenerģija, nodokļi Latvijā lielāki. Nevaram konkurēt ar kaimiņvalstu ražotājiem,” domās dalās “mebekom” valdes priekšsēdētājs un piebilst, ka desmit procentus saražotā tomēr izdodas eksportēt.
“mebekom” Rīgas birojā strādā dizaineri, kuri izzina un izpilda klientu vēlmes. Decembrī firma atvēra veikalu Valmierā, kur ikviens var gan apskatīt, ko Lenčos ražo, gan pasūtīt un nopirkt. “Valmiera – tas centrs, uz turieni iepirkties brauc arī cēsnieki, limbažnieki. Sākumā bija doma par veikalu Cēsīs, bet tomēr izvēlējāmies Valmieru. Veikals ir kā eksperiments, kur izzināt, kas cilvēkiem nepieciešams,” stāsta Andris un piebilst, ka visu, ko firma ražo, var apskatīt arī ražotnē. Mēbeļu ražotāji arī meklēs sadarbības iespējas ar veikaliem.
“Gribas sagaidīt, kad kaut kas mainīsies. Ceru, ka kredītu slogs nebūs stiprāks par varēšanu,” saka SIA “mebekom” valdes priekšsēdētājs Andris Dāboliņš. Kaut tik nebūtu atkal jāsāk no nulles.
Komentāri