Atbalsts piena ražotājiem un pārstrādātājiem ir Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres-Bēlas paziņojums, ka tiks atjaunotas eksporta kompensācijas piena produktiem, lai kompensētu cenas starpību starp ES un pasaules tirgus cenu. Par to „Druvu” pirmdienas vakarā informēja Saeimas deputāts, Vaives zemnieks Andis Kāposts.
Pirmdien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kur vēlreiz aicināja Eiropas Komisiju (EK) nekavējoties atjaunot eksporta kompensācijas sieram, sviestam un pilnpiena pulverim. Latvijas aicinājumam pievienojās vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Lietuva, Polija, Ungārija, Slovākija, Austrija, Beļģija, Francija, Somija. A.Kāposts pēc telefoniskas sazināšanās ar M.Rozi pastāstīja, ka ES lauksaimniecības komisāre atzinusi – situācija Eiropas Savienības piena tirgū ir dramatiska, nepieciešams atbalsts. EK jau ceturtdien lems par konkrētām eksporta kompensācijas likmēm sviestam, sieram, sausajam vājpienam un pilnpienam, kā arī par citu piena tirgus atbalsta pasākumu atjaunošanu.
Zemkopības ministrija informē, ka Latvijā šīm kompensācijām varēs pieteikt ikvienu uz trešajām valstīm eksportētā piena un piena produkta kilogramu, kuram ES normatīvajos aktos būs noteikta eksporta kompensāciju piemērošanas iespēja. Latvijai galvenie piena produktu eksporta tirgi ir Krievija un dažas Vidusjūras reģiona valstis (Maroka un Lībija). Līdz ar eksporta iespējām palielināsies piena noiets un, cerams, stabilizēsies cena.
-Esmu dzirdējis, ka Alūksnes pusē jau septiņiem zemniekiem atteikta piena iepirkšana. Aicinu piena ražotājus informēt zemnieku apvienības, līdzko tiek saņemts šāds paziņojums, lai varētu rīkoties un nepieļaut tādu situāciju, – sacīja A. Kāposts, aicinot ziņot arī tieši viņam, ja zemnieks nerod citu risinājumu.
A.Kāposts gan vērtēja, ka tikai piena produktu eksporta iespēju palielināšana vien neuzlabos ražotāju situāciju, jo līdz šim piena pārstrādātāji zemniekiem par pienu piedāvā nesamērīgi mazu cenu.
-Mums ir par trešdaļu zemāka iepirkuma cena nekā Vācijā, Francijā, kaut produkcija mūsu veikalos nemaksā mazāk kā Rietumeiropā, par to rudenī pārliecinājos personīgi. Joprojām nav saprotams, kāpēc iepirkuma cenas krītas, bet piena produkti veikalos kļūst dārgāki. Bet tirgus uzraudzības institūcijas nedara neko, – pauda A.Kāposts, atzīstot, ka arī paši lauksaimnieki nespēj vienoties, lai varētu radikāli ietekmēt piena pārstrādes uzņēmumus, aicinot zemniekus būt apņēmīgākiem un meklēt kopējus risinājumus.
Turklāt, uzsvēra A.Kāposts, Latvijas piena ražotājs ir nevienlīdzīgā konkurencē ar veco ES valstu ražotājiem arī tādēļ, ka saņem mazākus tiešos atbalsta maksājumus.
-Zemkopības ministrija cīnījusies, lai panāktu, ka Latvijas lauksaimnieki saņem ES ilggadīgajām dalībvalstīm līdzvērtīgus maksājumus, taču ministrija viena to nespēj panākt. Citās valstīs tik konceptuālu jautājumu risināšanā piedalās Ārlietu, Ekonomikas ministrija, premjers. Tagad domāju, ka arī mūsu valdība sapratīs, cik svarīgi uzlabot ES atbalsta nosacījumus mūsu lauksaimniekiem. Tāda cerība radās pēc sarunām ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem Saeimas Eiropas lietu komisijā, – skaidroja deputāts.
Komentāri