Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Atpūsties vēlēsies arī turpmāk

Druva
00:00
21.01.2009
39
200901202310086461

Tūrisma nozares uzņēmējiem šis gads nebūs viegls, tomēr Dzērbenes pagasta viesu nama “Andrēni” īpašniece Larisa Kārkliņa uzskata – cilvēki, kuri savā dzīves ritmā iekļāvuši atpūtu laukos, no tās neatteiksies.

L. Kārkliņa pastāstīja, ka klientu interese par viesu nama pakalpojumiem nav sarukusi: “Pagājušais gads bija aktīvs. Viesu namā daudzi organizēja dzimšanas dienas, kāzas un citas svinības. Uzņēmumi rīkoja sporta spēles, citus pasākumus.

Šī viesu namam ir trešā ziema. Iepriekšējos gados decembrī un janvārī notika daudz jaungada svinību, šajā gadu mijā mazāk. Pagaidām situāciju grūti prognozēt, jāgaida vasara. Tomēr vēl pērn, aizpērn jau janvārī rezervēja viesu namu uz Jāņiem. Šobrīd pieteikumu vēl nav.

Mainās arī klientu intereses. Cilvēki vairāk interesējas par iespēju viesu namā atpūsties kopā vairākām ģimenēm, parasti līdzi ir arī bērni. Visi grib atpūsties aktīvi, iet pirtī. Vasarā piedāvājam izbraucienus ar kvadracikliem, ir arī labiekārtoti sporta laukumi basketbolam un volejbolam, iespēja spēlēt netradicionālo futbolu. Ziemā piedāvājam izbraucienus ar sniega motocikliem, iespējama distanču slēpošana, slidošana, bērniem ir vieta rotaļām, var braukt ar ragaviņām. Cilvēkiem ir svarīgi atpūsties labi, kvalitatīvi, bet samērā lēti.”

Lai gan tūrisma nozarē ziemas lielākoties ir klusākas nekā vasaras, L. Kārkliņa atzīst, ka iepriekšējās divās ziemās “Andrēniem” bijis ievērojami vairāk klientu nekā šobrīd. Tomēr grūti izvērtēt, vai aktivitātes mazināšanās patiešām saistīta ar ekonomisko krīzi.

L. Kārkliņa vērtē, ka jau tagad viesu nama pakalpojumu klāsts ir pietiekami plašs, taču ir ieceres attīstībai. Bet plānu īstenošanu kavē neziņa par ekonomisko situāciju valstī un pieprasījumu. „Nevarētu teikt, ka ļoti sāpīgi izjūtam krīzi, bet neziņa gan ir liela. Jā, droši vien tās ir arī bailes, kā būs. Grūti prognozēt, vai vērts ieguldīt naudu attīstībā, vai nogaidīt. Bez attīstības arī nevar, bet pašlaik grūti izvērtēt, kādus pakalpojumu paplašināt, ko cilvēki vēlēsies. Tomēr man ir sajūta, ka šis ir iespēju laiks – tie, kuri tagad izdzīvos, pastāvēs arī turpmāk,” situāciju analizē „Andrēnu” saimniece. Viņa arī atzīst, ka attīstība un paplašināšanās ir ļoti būtiska, lai uzņēmumi spētu darboties stabili un ar nākotnes perspektīvu.

Vērtējot pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu nozarei, L. Kārkliņa spriež: “Kā PVN palielināšana ietekmēs tūrisma nozari, prognozēt grūti. To visskaidrāk droši vien redzēsim vasarā. Tomēr paaugstinājums no 5% uz 21% ir ļoti jūtams. Taču ir pakalpojumi un resursi, kas kļuvuši lētāki, piemēram, degviela. Tomēr, ja uzņēmējs pašizmaksu un cenu ir sabalansējis līdz santīmam, būs grūti.”

Viesu nama īpašniece piekrīt, ka vissāpīgāk nodokļa palielināšanos izjutīs viesnīcas un lielie viesu nami, kuri algo daudz darbinieku. Mazajos viesu namos darbība tiek pakārtota klientu pieplūdumam, un paši saimnieki viesu namu aprūpē, kopj un piedāvā pakalpojumus. Tā strādā arī „Andrēni”, un tas ļauj samazināt izmaksas.

Presē izskanējušas bažas, ka paaugstinātie nodokļi Latviju veidos par vienu no dārgākajām Eiropas valstīm, kas var negatīvi ietekmēt potenciālo tūristu interesi. „Andrēnu” klienti ir ne tikai latvieši, bet arī ārzemju tūristi – spāņi, norvēģi, zviedri un vācieši. L. Kārkliņa skaidro, ka ārzemnieki viesu namu lielākoties izmanto kā naktsmītni, pakalpojumus – pirti, banketa zāli, kvadraciklu un sniega motociklu nomu biežāk izvēlas latvieši. L. Kārkliņa uzskata, ka diez vai Latvija šogad kļūs dārgāka nekā pērn. Tādēļ viņa pagaidām neparedz ārzemju tūristu skaita krasu samazināšanos.

L. Kārkliņa prognozē: „Domāju, ka cilvēki, kuri iepriekš ir atpūtušies un ceļojuši, mēģinās rast līdzekļus, lai to darītu arī turpmāk. Iespējams, mūsu valsts iedzīvotāji nebrauks uz Ēģipti un citu dienvidu zemju kūrortiem, bet vairāk meklēs iespējas kvalitatīvi atpūsties Latvijā. Turklāt kopā ar ģimeni.

Interese par atpūtu laukos ir arī tagad, tikai jautājums, ko cilvēks var atļauties finansiāli. Taču nav sajūtas, ka nebūtu naudas, drīzāk klienti, tāpat kā uzņēmēji, baidās to tērēt, jo nezina, vai situācija nepasliktināsies.”

„Andrēnos” šogad dārgāka kļūst tikai daļa pakalpojumu – iespēju robežās tiks saglabātas pērnās cenas. Vaicāta par kredītslogu, L. Kārkliņa neslēpa, ka arī „Andrēniem” ir kredītsaistības, tomēr samērīgas. Lielākoties viesu nama izveide un attīstība veikta no saviem līdzekļiem, aizņēmumi izmantoti maz.

L. Kārkliņa piekrīt, ka patlaban vieglāk ir uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās nozarēs. Tādēļ tagad, kad tūrisma nozarē aktivitātes ir nedaudz pieklusušas, liela nozīme ir otrai SIA „Andrēni K” darbībai. Uzņēmums Taurenes pagasta ražotnē gatavo paliktņus bruģim, žogiem, kastēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
34

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
37

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
103

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
97

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
164

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi