Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Ķepainis ir jāiepazīst

Druva
00:00
23.01.2009
4
200901222349395977

Latvijas Dabas muzejs par 2009.gada dzīvnieku ir izvēlējies brūno lāci. Par gada dzīvnieku nominētais pēdējo gadu laikā

licis daudz runāt gan sabiedrībai, gan masu medijiem un vides speciālistiem. Pievēršot tam uzmanību, tiks veicinātas diskusijas sabiedrībā, kā arī izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar lāča un cilvēka līdzāspastāvēšanu.

Pēc speciālistu vērtējuma, Latvijā regulāri sastopami desmit līdz 15 lāči. Daži no tiem dzīvo Latvijas teritorijā, bet pārējie ieklīst no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Lāči uzturas Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas pierobežas rajonos, Gulbenes un Madonas rajonā, kā arī Kurzemē – Dundagas un Ances apkārtnē.

Latvijā brūnais lācis kopš 1977.gada ir Latvijas Sarkanajā grāmatā kā reta suga, kura tuvākajā laikā neizmirs, bet var ātri iznīkt vides specifisko prasību

vai nelielās apdzīvotās teritorijas dēļ.

“Lācis ir Latvijas dzīvnieks,” uzsver Gaujas Nacionālā parka zvērkope Velga Vītola un pastāsta, ka Dabas muzejā Latvijas kartē iezīmētas 14 vietas, kur redzēti lāči, pārsvarā Vidzemē. “Tas nav maz. Kāds redzējis arī lāča migu, bet mammu ar bērniem neviens nav sastapis,” saka Velga Vītola. Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Jānis Ročāns atzīst, ka Cēsu rajonā reizi divos gados izskan ziņas, ka lācis ieklīdis. “Lāči ieklīst, tas ir fakts. Tie te pastāvīgi neuzturas. Ne jau par visiem gadījumiem informācija aiziet tālāk. Baumu līmenī zinu, ka arī pērn manītas lāča pēdas, ” domās dalās Jānis Ročāns. Viņš atceras gadījumu pirms gadiem desmit vai vairāk, kad pie Gaujas tilta Cēsīs klejojis lācis un nobaidījis kādu tanti. Senāk lācis ir apdzīvojis visu Eiropu, izņemot Islandi, Gotlandi, Korsiku, Īriju un Sardīniju. Latvijā brūnais lācis ir dzīvojis kopš bronzas laikmeta. Sākot no 19.gadsimta beigām, lāči vairāk sastopami Latvijas austrumu daļā, kur tie regulāri imigrē no Krievijas un reizēm arī no Igaunijas. Pirmās brīvvalsts laikā lāčus regulāri izšāva, tāpēc tos neuzrāda mežu dzīvnieku sarakstos 20.gadsimta 20. – 40.gados. 2002. gadā Latvijā reģistrēti četri lāči.

Latvijas lāču nākotne ir atkarīga no cilvēkiem, jo viņi vienīgie var apdraudēt lāčus, dabisko ienaidnieku ķepainim Latvijā nav.

Lāču ziemas miegu un vairošanās sekmes traucē medības ar dzinējiem, it īpaši vēlā rudenī un ziemā,

un mežizstrādes palielināšanās. Ziemas migu lāči ierīko nomaļās vietās – zem izgāztiem kokiem, augsnē vai alās, kas izraktas skudru pūžņos. Ziemas migu tie ierīko vissausākajā vietā, kas ir pieejama, ūdenstilpju tuvumā. Migu siltina ar sūnām, sienu, lapām un egļu zariem. Lāču mātes migas veido plašākas un dziļākas. Tās pašas sevi vēl papildus apsedz ar egļu zariem. Ziemas guļas vietu lāči pamet aprīlī. “Pēdējos gados Latvijā ik pa laikam dzirdam, ka kaut kur redzēts lācis. Tas satrauc cilvēkus, jo nezinām, kā rīkoties,” domās dalās lāču pazinēja Velga Vītola un turpina: “Lācis ir atraktīvs, skaists, interesants dzīvnieks, bet jāatceras, ka tas ir lielāks par peli. Ja mežā ierauga lāci, nevajag kāpt kokā, paniski kliegt, bet dzīvniekam ļaut saprast, ka esat turpat viņam blakus, kaut klusi parunāties ar sevi. Lācis aizies. Ja sāksiet kliegt, viņš izbīsies, muks un arī biedētājs pats izbīsies.

Lācis

neuzbrūk.

Izņēmums var būt reizes, ja tuvumā ir lācēni.” Zvērkope uzsver, ka lācis pēc dabas ir gudrs un slinks. Ja, ienākušu pagalmā, to pacienās, viņš nāks vēl un kļūs dusmīgs, ja neko nedos. “Nezināšanas dēļ pastāv uzskats, ka, paceļoties pakaļkājās, lācis kļuvis agresīvs. Nē, viņš tā dara, lai labāk redzētu. Arī Līgatnes voljērā, ieraudzījis vāveri, lācis paceļas uz divām kājām un ieinteresēti skatās,” stāsta Velga Vītola. Viņa pārliecinājusies, ka Latvijā mēs ļoti maz zinām par lāčiem, ir maz informācijas, tāpēc arī rodas dažādi pārpratumi, pat situācijas, ka lācēns, kurš no bailēm uzkāpis kokā, tiek nošauts.

“Dzīvnieki ir jāmīl, pareizi jāmīl. Tas, ka es bučojos ar lāci, nenozīmē, ka to drīkst darīt vēl kāds. Arī es voljērā pie lāčiem neeju,” atgādina zvērkope un uzsver, ka katrs dzīvnieks bagātina Latvijas faunu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
249

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi