Skatītāju ļoti iecienītais Valmieras teātris, uz kura piedāvātajām izrādēm un koncertiem pagājušajā gadā biļetes bija jāpērk laikus, jo tikai tad varēja noskatīties visu, kas iecerēts, līdz ar citiem piedzīvo un izjūt valsts finansiālo krīzi. Lai gan netrūkst izrāžu, uz kurām visas biļetes pārdotas, arī aktieriem un teātra darbiniekiem jāsavelk jostas, viņu atalgošanai piešķirts par 12 procentiem mazāks finansējums.
Teātra direktore Evita Sniedze atzīst, ka nepatīkamu finansiālu pārsteigumu gaidījusi, bet ne tik dramatisku.
„Ja agrāk ar no valsts piešķirtām dotācijām varējām nosegt darbinieku algas un nodokļus, tad šobrīd no piešķīruma varam segt 2/3 no aktieru un darbinieku algām, nerunājot par nodokļiem. Tas ir izmisums, par kuru stāstu Kultūras ministrijā. Cilvēkiem algas ir tik mazas, ka vēl ņemt nost vienkārši neceļas roka. Darbiniekus pagaidām neatbrīvojam, bet esam samazinājuši slodzes un atlīdzību. Vēl nevar zināt, kāda darba intensitāte būs turpmāk,” skaidro E. Sniedze. „Valmieras teātris no pārdotajām biļetēm ieņem tikai 1/3, 3/4 finansējuma teātra uzturēšanai piešķir valsts. Lielajā zālē ir tikai 400 vietas, mazajās zālēs līdz simts vietām, tāpēc mēs nevaram ieņemt pietiekami daudz, lai paši sevi uzturētu. Tā kā skatītāji mūs apmeklēja, tad pagājušajā gadā teātris iztika normāli, pat varējām šo to ieguldīt, piemēram, izremontējām skatītāju tualetes. Un labi, ka tā. Nezinu, kad kaut ko kapitālu atkal varēsim atļauties. Sekojot līdzi ekonomiskajai situācijai, šajā sezonā biļešu cenas necēlām. Ja skatītāju aktivitāte jaunajā situācijā mazināsies, tad pārskatīsim biļešu cenu politiku. Ceru, ka mūs negaida pats sliktākais – skatītāju trūkums, tas, ka vidzemnieki nevarēs atkļūt uz Valmieru, jo transports būs par dārgu.”
Tā kā Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķīrumi konkursu kārtībā arī ir beigušies, tad Valmieras teātris pavasarī nevarēs atļauties izbraukuma izrādes uz Latgali. Taču iecerētie jauniestudējumi būs. Tie taps no skatītāju nopirkto biļešu ieņēmumiem, jo valsts piešķīrumu šai jomai nav paredzējusi. Februārī iecerēts A.Čehova lugas „Ķiršu dārzs” iestudējums, ko režisē Oļģerts Kroders, pēc tam igauņu režisora Andresa Lepika, tā paša, kas iestudēja skatītāju tik iecienītās „Igauņu bēres”, režisētā V.Šekspīra komēdija „Divpadsmitā nakts”. Valmieras teātris gatavo arī oriģināliestudējumu par Cēsu Skolnieku rotu, ko 20. jūnijā paredzēts izrādīt Cēsīs. Šis darbs taps lielākā, starptautiskā projektā, kurā iesaistīti arī igauņi, un šī projekta finansējums jau saņemts.
„Valmieras teātra skatītāji ir inteliģenti un izvēlīgi, tāpēc teātris nevar orientēties tikai uz komēdijām, izklaides žanru. Dziļas filozofiskas izrādes arī turpmāk būs pieprasītas un vajadzīgas,” ir pārliecināta teātra direktore. „ Arī caur uzvedumā parādīto traģiku skatītāji izjūt katarsi un no teātra mājās var pārnākt atviegloti. Tam piemērs ir H.Ibsena luga „Heda Gablere”, kuru iestudējis O.Kroders. Šo izrādi ar panākumiem spēlējam jau piecus gadus. Janvārī tā piedzīvoja 100. izrādi, dāvājot skatītājiem ļoti spilgtas izjūtas.”
Komentāri