![200901262159525629](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2009/01/200901262159525629.jpg)
“Nevar sēdēt mājās un raudāt, jākustas, kaut kas jādara,” saka Jānis Skujiņš. Abi ar dzīvesbiedri Skaidrīti prot aizpildīt laiku ar interesantām lietām, lai mazāk būtu jādzird tās negācijas, kas apkārt. Jānis un Skaidrīte ir pensionāri. Jānim piedāvāts darbs, viņš strādā un par to ir priecīgs.
“Pie mājas grūti pierast, ja visu mūžu strādāts. Kaut liekas, ka tad gan atpūtīšos, lasīšu grāmatas,” atzīstas Biruta. Viņas pensionēšanās sakritusi ar senioru kluba “Mežrozīte” dibināšanu. Jaunais kolektīvs atnesis pārmaiņas un iespējas. Kopā ar pārējām dāmām tiek vingrots, nūjots, rīkoti dažādi pasākumi. Biruta atzīst, ka tas disciplinē. Uz “Mežrozīti” vīri neejot, Jānis piebiedrojoties vien piknikos, kad viņam uzticēts gādāt par grilu. Ik gadu pašvaldība pensionāriem dāvā kādu ekskursiju un braucienu uz divām teātra izrādēm. Braucēju pulkā ir arī Jānis un Skaidrīte. Arī paši vasarās dodas ekskursijā tepat pa Latviju.
Brīvās dienās Skaidrīte un Jānis nūjo. “Kalnā, kur nevarēju uzkāpt, tagad tieku bez problēmām,” Jānis saka ar lepnumu. Skujiņi dodas pastaigās gar Vaives krastu, dažreiz aiziet līdz Vaives
dzirnavām. Pastaigas pa mežu nav tikai staigāšana, bet dabas vērošana. Upītes krastos atrastos bebru meistardarbus mājās Jānis pārvērš par noderīgām lietām. Fotogrāfijās redzami skaisti Priekuļu apkārtnes stūrīši, kas redzēti pastaigās. “Nekur nav tik labi kā mežā. Tas gadalaikos ir tik mainīgs,” atzīst Skaidrīte un piebilst, ka viņai ļoti patīk ogot un sēņot. Kad labs laiks, bieži vien Skujiņi kāpj uz velosipēdiem un izlaiž riņķi pa veloceliņu.
Skaidrīte vakarā bez darāmā pie televizora nosēdēt nevar, vienmēr adīklis rokā. “Tas ir garlaicīgi, skatīties tikai ekrānā,” stāsta Skaidrīte un ar gandarījumu piebilst, ka adījumi bijuši arī izstādēs. Jānis uzņēmies rūpes par Priekuļu tehnikuma avotiņu. Izgatavojis kāpnes, lai ērtāk tikt klāt, kopā ar Pēteri Rengeli labiekārtota apkārtne. Jānis pie upītes
atradis bebru nomizotos kokus, pat sazāģēt nevajadzēja, bija jau sagarināti. Ziemā Jānis pie avotiņa sniegu notīra, lai citi var viegli tikt klāt.
“Ja katrs kaut desmit kvadrātmetrus uzturētu kārtībā, cik skaista būtu Latvija! Cik piesārņoti ir meži! Vai tā nav kaitniecība?” skumji saka priekulietis.
Vasara Skujiņiem paiet dārzā. Kā smej Jānis – tur aug viss, izņemot labību.
“Kā tas sanācis, ka lauku veikalos cilvēki pērk burkānus, kartupeļus? Tur nevienu valdību nevainosi par grūtu dzīvi. Nevaram ķiplokus izaudzēt, jāieved no Ķīnas. Kādreiz gadiem gaidījām, lai Priekuļos dabūtu dārziņu, jo strādājām Cēsīs,” domās dalās Jānis un piebilst, ka ģimenei dārzs ir jau
26 gadus.
Kā šodienas dzīvē pietrūkst? “Ko nevaram, to negribam. Katram savs augstums, ko var pārvarēt,” atbild Jānis, bet Skaidrīte piebilst: “Jādzīvo viegli, priecīgi un kustībā.”
Komentāri