No 1. marta valdība lēmusi paaugstināt pacientu iemaksas stacionārās aprūpes iestādēs, piemēram, viena diena slimnīcā turpmāk izmaksās 12 latus trīs vai piecu latu vietā, par operācijām būs jāmaksā vēl papildus 30 lati, kā arī papildu samaksu prasīs par dārgo tehnoloģiju izmantošanu stacionāros un ambulatorajās nodaļās.
Valdība nolēma arī paaugstināt maksu par vizīti pie speciālista no diviem līdz pieciem latiem, savukārt vizīte pie ģimenes ārsta līdzšinējo 50 santīmu vietā maksās latu. Pieaugušas arī pacienta nodevas par diagnostiskajiem izmeklējumiem.
“Domāju, ka pacientiem izmaksu kāpums pie ģimenes ārsta nebūs tik traģisks. Te izmaiņas ir visniecīgākās- no 50 santīmiem uz latu. Galu galā arī ģimenes ārsts ir speciālists. Bet vai lauku pacients spēs samaksāt par speciālista konsultāciju, par stacionāru? Tie būs 12 lati diennaktī. Lauku iedzīvotāju ienākumi ir zemi. Daudziem vispār nav darba,” sacīja ģimenes ārste Ilona Radziņa, kura darbojas arī rajona padomes medicīnisko jautājumu komisijā.
“Grūti prognozēt, cik pacienti spēs samaksāt par speciālistu konsultāciju. Tas ir smagākais jautājums. Mūsu speciālistiem valsts apmaksātā pakalpojuma daļa jeb tā sauktā kvota ir samazināta. Un pieci lati par konsultāciju pie ārsta, iepriekšējo divu vietā, ir daudz,” vērtēja Cēsu veselības centra direktore Iveta Grapa. Par to, ka iedzīvotāji laikus nemeklēs ārsta palīdzību, ir sašutuši arī speciālisti, kuri pacientus pieņem rajona slimnīcā. Viņi spriež, ka samazinātas gan stacionāra, gan ambulatorās aprūpes kvotas, un uzskata, ka tas nav loģiski.
Izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu cenās neattiecas uz bērniem un 1.grupas invalīdiem, viņi turpina saņemt pakalpojumus bez maksas. Taču valdība nevarēja piešķirt bezmaksas pieejamību pakalpojumiem trūcīgajiem, un viņiem būs jāmaksā puse no pacienta nodevām.
“Šis lēmums ir prātam neaptverams, jo tieši trūcīgo ģimeņu skaits tagad pieaug, lielākajā daļā no tām aug nepilngadīgi bērni. Vai viņu vecākiem nav jāsaņem kvalitatīva veselības aprūpe, vai nav jāiegādājas zāles? Tas nozīmē, ka šo finanšu slogu valsts atkal uzliek pašvaldībām. Bet arī pašvaldībām ir ļoti ierobežots budžets. Pašvaldībām ir jāizmaksā garantētais iztikas minimums, kas audzis par desmit latiem mēnesī uz cilvēku, jāizmaksā apkures pabalsti. Man liekas, netiek domāts, kādas sekas šādi lēmumi veselības aprūpē nesīs,” sacīja Cēsu pašvaldības sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone.
Valdība lēmusi arī to, ka finansējums kompensējamiem medikamentiem saglabāsies līdzšinējā apmērā, bet, tā kā pieaugušas zāļu cenas un arī pacientu skaits, tiks samazinātas valsts kompensējamo medikamentu summas un pacientiem būs jāmaksā par zālēm vairāk.
“Ja hronisko slimību pacienti nevarēs iegādāties zāles un regulāri lietot, tad var pieaugt hronisko slimību paasinājumu epizodes. Būs nepieciešama stacionēšana. Veidosies loks, kuru cilvēks nevarēs izstaigāt, jo nebūs jau arī naudas stacionāram,” tā I. Radziņa.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz noteikt trīs kompensācijas kategorijas- 100, 75 un 50 procentu apmērā līdzšinējo četru kategoriju vietā (100, 90, 75 un 50 procenti), atsevišķās diagnožu grupās samazinot kompensācijas lielumu no 90 uz 75 procentiem un no 75 uz 50 procentiem. Pilna valsts kompensācija saglabāta medikamentiem, kurus cilvēks ārstējoties lieto, lai saglabātu dzīvības funkcijas, piemēram, cukura diabēts, onkoloģiskās slimības. Tāpat paredzēts saglabāt zāļu un medicīnisko ierīču kompensāciju individuālajiem pacientiem, ja nepieciešamie medikamenti nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
Izmaiņas veidos papildus ieņēmumus 25 miljonus latu, bet kopumā veselības aprūpei nepieciešami 100 miljoni latu. Valdība meklēs iespējas segt trūkstošo daļu.
Komentāri