Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Stāsta par dažādiem laikiem

Druva
00:00
13.02.2009
21
200902121537335458

Raiskuma pagasta “Veckrīpēni” ir paradīzes stūrītis. Mežu ielokā, netālu Rauna ietek Gaujā. “Veckrīpēni” uzcelti starp vecupi un atteku.

Sešus gadus Druvis Gredzens meklēja māju laukos. Piedāvājumi nesakrita ar vēlmēm un cenu. Kāds radinieks parādījis “Veckrīpēnus”. “Pa nelielu taciņu iebraucu pagalmā. Viss aizaudzis. Sapratu – tā ir īstā!” stāsta saimnieks. Māja sešus gadus bija stāvējusi tukša. Dievs to bija sargājis – durvis vaļā, nebija izsists neviens logs, krāsnīm visas durtiņas, uz galda stāvēja trauki. “Man ir pircējs, kurš sola, lai cik otrs maksā, viņš dos divreiz vairāk. Bet esmu apsolījis tev,” pēc gada domāšanas teicis toreizējais īpašnieks Ādolfs Plāmša, kurš bija atguvis denacionalizēto īpašumu.

Druvis ar ģimeni dzīvošanai iekārtojušies bijušajā klētī. Tā uzbūvēta 1940.gadā. Turpat netālu bijusi līdzīga, mazāka, bet tā bija jau sabrukusi. No vecās klēts saglabāts uzraksts “1793.”, kas bijis virs durvju stenderes.

“Graudi klētī bijuši tikai vienu reizi. Uz durvīm saglabājies pieraksts, cik pūru kviešu, auzu iekults. Turpat blakus uzraksts ”Vitja, 1955.gads.” Klēts uzcelta uz veca pagraba, kas mūrēts no dolomīta. Tagad zem klēts ir divi, otrs izbūvēts, kad ēku cēla. Pagrabā visu gadu ir nemainīga temperatūra,” stāsta Druvis un uzsver, ka viss būvēts praktiski. Var piebraukt pie rampas, ar ratiem ievest graudu maisus, lūka, kur kartupeļus sabērt pagrabā. Atjaunojot klēti, saimnieks salicis arkveida durvis, kas ēkai piederas. Saglabātas klēts vecās grīdas. Mēbeles un arī daudz ko citu Druvis gatavo pats. Pretī klētij labi saglabājusies cūku kūts un zirgu stallis, līdzās bijusi govju kūts, kuras vairs nav. Kultūrslānis, kā jau bijušajā kūtī, bijis pamatīgs, kaut kas sabrucis, durvis izlauztas. Bet vēl saglabājušies betona aizgaldi ar metāla vārtiņiem, kur turētas cūkas. Šajā ēkā saimnieks iekārtojis darbnīcu.

“Apkārt, kā jau Gaujas krastā, smilts, un trūcis ūdens. Kādreiz uz “Veckrīpēniem” bijis izrakts pusotru kilometru garš ūdensvads no avota. Stallī, kūtī, mājā bijis ūdens, pagalmā strūklaka un piena dzesējamā vienmēr svaigs ūdens. Kaimiņmāja aizvien ņem ūdeni no šī avota,” stāsta “Veckrīpēnu” saimnieks.

Uz Gaujas pusi bijusi ļoti liela rija, no tās vairs palikuši tikai akmens pamati. Saimniekam bijusi kuļmašīna un te kaimiņi braukuši uz kulšanu.

Noslēpumus un vēstures liecības atklāj dzīvojamā māja. Lēnām un pamatīgi Druvis to atjauno. “Tā vismaz divreiz pārbūvēta. Māja bijusi apsildāma. Pagrabā, visticamāk, bijis melnais ķēķis, no tā pa šahtām siltais gaiss plūdis uz istabām. Zem vienas vēl atradu no māla būvētas apsildes ejas. Vēlākos gados ķēķī no dolomīta akmeņiem iemūrēta pirts krāsns,” stāsta saimnieks.

Kādam nolūkam, kāpēc mājā no istabas uz pagrabu izbūvēta eja un slēptuve, šodien grūti pateikt. Virs lūkas istabā stāvējis skapis, bet, nokāpjot lejā bunkurā, vieta cilvēkiem sešiem. No slēptuves pa caurumu var tikt ķēķī. Otru slēptuvi Druvis atradis vienas istabas stūrī. Tur stāvējusi gulta, zem tās lūka un tukšums, kurā viens cilvēks var bez bēdām paslēpties. Šajā slēptuvē atrasta “Belomor kanal” papirosu paciņa. Cik saprotams, šī slēptuve ierīkota vēlāk, ne māju būvējot, bet ne jau padomju laikā. “Mežiņā ir vai nu bijis pagrabs, vai bunkurs. Šodien no tā, kas palicis, nevar pateikt. Runā jau visu ko, arī to, ka no mājas uz to bijusi eja. Raku ūdensvadu, vismaz virsī neuzrakos,” stāsta Druvis un turpina: “Kad ienācu, mājā bija piecas istabas un viena ierīkota istabaugšā. Tur iemūrēta krāsns, kas bija salauzusi vienu baļķi. Māja bija sadalīta dzīvokļos, nesaprātīgi samūrētas četras plītis un trīs krāsnis – plītis. Aiz vienas krāsns jau reiz sācis degt. Vienā istabā bija māla klona grīda. Cik noprotu, kādreiz mājā bijis mateļtipa skurstenis. Bijusi arī maizes krāsns.”

Mājas saimnieks jau sagādājis platus dēļus, no tiem taisīs grīdu, lai radītu telpās noskaņu. ”Melnajā ķēķī iemūrēšu maizes krāsni. Logi būs sešrūšu. Uz māju tāpat kā senāk vedīs kāpnes, būs liela veranda. Ēku apšūšu ar dēļiem, kā senāk,” par iecerēm stāsta saimnieks. Pusei jumta saglabājušies vecie dakstiņi. Tie gatavoti pāris kilometrus attālajos “Kalna Šķībustos”. Pie mājas kādreiz bijis ceturtais pagrabs, no tā mūris palicis. Pagalmā lejiņā, kur bijusi klēts, aug vecum vecs ozols. Padomju laikā arī dedzināts. Tagad ozols dod mājvietu pūcei, dzenim.

“Noslēpumu te daudz. Ar ekskavatoru gribēju patīrīt vecupes vietu. Izvilkām divus zirgu ratus, kara laika smagās mašīnas numura zīmi.

Aiz kūts bijis neliels šķūnis, pamatu daļas stāvēja. Buldozers stūma visu nost. Stumjot blīgznas celmu, pēkšņi sajutām petrolejas smaku. Izrādījās, tur zemē ierakta divsimtlitru petrolejas muca. Tai atlika pieskarties, sajuka,” stāsta “Veckrīpēnu” saimnieks Druvis Gredzens un uzsver: “Centīšos būt labs pārvaldnieks šai vietai, ko Dievs man uzticējis.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
249

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi