Līdzekļu mazāk. Katrs darbs Cēsu ielās tiks rūpīgi izvērtēts, lai tomēr paveiktu iespējami vairāk.
Cēsu pašvaldība vairākkārt saņēmusi sūdzības par slikti notīrītajām ielām vai pārāk vēlu veiktajiem darbiem. Lai pārrunātu šos jautājumus, pie domes izpilddirektora Jāņa Rozenberga tikās pašvaldības speciālisti un ielu apsaimniekotāji no „Virāžas” un „Kom-Auto”.
Cits tehnoloģiskais process
J. Rozenbergs norādīja, ka finansējums ielu uzturēšanai samazinās, tāpēc ar ceļu uzturētājiem pārrunāts, kas tiks darīts, bet kurus darbus nāksies atlikt: „Autobraucējiem jāsaprot, ka tos standartus, kādi bija līdz šim, saglabāt nevarēsim.”
Atgādinām, ka pilsētas ielas sadalītas trijās kategorijās: A – maģistrālās, B – mazākas nozīmes asfaltētās, C – grants seguma ielas. Tām jābūt notīrītām atbilstoši normatīviem. Tie arī tiek ievēroti, lai gan iedzīvotāji izsaka pārmetumus. Firmas „Virāža” direktors Edvīns Vasers norāda, ka ar ceļu uzturēšanu ziemā nenovērš slīdamību, bet uzlabo braukšanas apstākļus: „Jāsaprot, ka ziemā tādu ielas segumu kā vasarā nevarēs panākt. Mēs darām visu, lai samazinātu riskus.
Laikrakstā dažkārt lasīti pārmetumi, ka ielas nokaisa un tikai tad tīra, notīrot arī šo kaisāmo materiālu. Tāda ir tehnoloģija, ka vispirms iet kaisītājs, lai sniegs nepiebrauktos. Ar sāls – grants maisījumu panākam, ka veidojas sniega – sāls un grants maisījums, kas nepiebraucas pie braucamās daļas, neveidojot ledainu kārtu. Kad nokrišņi mitējas, šo putriņu stumjam nost. Kurā brīdī to dara, par to atbild speciālists, kurš uzrauga ielu stāvokli pilsētā un dod rīkojumus. Cilvēki, kuri nepārzina šīs tehnoloģijas, tiešām var nesaprast, kāpēc tāda darbu secība. Cilvēks ņem piemēru no sava pagalma, ko vispirms notīra un tad kaisa. Bet ielu uzturēšanas tehnoloģija ir citāda.”
Grantētajās ielās sāls – grants maisījumu nekaisa, tāpēc tur sniegs piebraucas un veidojas ledus. Ielu uzturētāji arī uzsver, ka šis maisījums ir efektīvs tikai noteiktās temperatūrās. Lielā salā tas nedarbojas. Tad jākaisa tīra grants, bet to mašīnas braucot nodzen malā. Tāpēc, kad ir auksts un intensīvi snieg, ielas tikai tīra, kaisa vien krustojumus, ielas pie gājēju pārejām un kalnainās vietas. J. Rozenbergs norāda, ka paugurainais reljefs ir vēl viena Cēsu īpatnība, kas tīrīšanu apgrūtina un sadārdzina.
Cietīs mazākas nozīmes ielas
Lai notīrītu sniegu no maģistrālajām ielām, nepieciešamas apmēram četras stundas, bet visa pilsēta tiek iztīrīta aptuveni diennakts laikā.
„Kom-Auto” valdes priekšsēdētājs Jānis Grūbe uzsver, ka darbi tiek paveikti, problēma vien tā, ka mehanizatoram grūti tik daudzas stundas pēc kārtas strādāt: „Taču aizvietot viņus nevar, jo mehanizatori zina savus maršrutus, ielas. Ieliks jaunu, tas dažu ielu notīrīs, citu aizmirsīs.”
Ne visas ielas ziemā viegli iztīrīt, daudzviet traucē novietotās automašīnas. Kā viena no šādām problemātiskajām ir Maija iela, kur regulāri abās pusēs stāv mašīnas, tādēļ sniegu nevar nošķūrēt.
„Arī dažās citās ielās ir līdzīgi, un greiders tur nevar izbraukt. Pēc tam dzirdami pārmetumi, ka iela netiek tīrīta, bet kā to lai izdara?” jautā J. Grūbe.
E. Vasers atzinīgi novērtēja uz maģistrālajām ielām novietotās ceļa zīmes, kas liedz stāvēt. Tagad ielas var kvalitatīvi notīrīt.
Domes komunālās nodaļas vadītājs Igors Mercs uzsver, ka katrreiz jau laika apstākļi citādi, viens risinājums neder: „Gan ielu uzturētāji, gan domes speciālisti nepārtraukti seko situācijai, izvērtē un pieņem lēmumu konkrētajā situācijā.”
Kā iekļauties samazinātajā finansējumā? J. Rozenbergs skaidro, ka pirmām kārtām, samazinās sniega izvešanu. Lai arī Cēsīs ir šauras ielas un liels sniegs apgrūtina braukšanu, šī nepieciešamība tiks rūpīgi izvērtēta.
„Ja vēl tiks samazināts finansējums, cietīs mazākas nozīmes ielas. Galvenās ielas jāmēģina noturēt līmenī. Vasarā samazinājums attieksies uz ielu mazgāšanu, slaucīšanu, C kategorijas ielas retāk greiderēs,” skaidro izpilddirektors.
Bedru remontiem trīs reizes mazāk
Ziemas pēdējos gados uzvedas arvien dīvaināk, ir krasas temperatūras svārstības, sniega periodi mijas ar bezsniega laiku. Šīs temperatūras svārstības ļoti kaitē ielu segumam. Mitrums siltā laikā iespiežas pat vissīkākajās plaisās asfaltā un piesalstot to saplēš. Un, viens divi, parādās bedres un bedrītes. Ja agrāk bedrīšu lāpīšana bija pavasara darbs, tagad tas jādara visu ziemu. Taču arī tam finansējums samazinājies ļoti krasi. Ja pērn atvēlēja 120 000 latu, šogad tikai 40 000. Un ielas ar sliktu segumu kļūst arvien sliktākas. Speciālisti gan norāda, ka kaut kas jādara, citādi šāda iela vispār nebūs lietojama.
J. Rozenbergs skaidro, ka tagad ziemā aizlāpīs tikai pašas bīstamākās bedres, koncentrējoties uz darbu vasarā.
Ojārs Cēderštrēms no SIA „Remonts KP”, kas rūpējas par bedrīšu lāpīšanu, gan norāda, ka situācijai
jāseko visu laiku un jāreaģē: „Ja šoziem dažas dienas nebūtu cītīgi pastrādājuši pilsētā, tik optimistiski noskaņoti nebūtu. Tad risinātu sarunas par pārsistām riepām.
Ja autoceļu fonda naudu samazina, ar mazu summu jāmāk apieties prātīgi. Zinām, ka nabags maksā dārgāk, bet muļķis maksā vēl divtik. Ja parēķinām naudiņu, kas ielikta ceļu remontos Cēsu rajonā, jēgas maz. Bet pilsētā jādomā, kā ar mazumiņu paveikt iespējami vairāk.”
Komentāri