Braslas un Kārļu zivju audzētavas mūsu rajonā ir divas no četrām, kuru darbību valstī plānots apturēt līdzekļu trūkuma dēļ. Tās paredzēts nodot nomā, saglabājot darbības virzienu un darba vietas. Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības politikas departamenta direktors Normunds Riekstiņš “Druvai” pastāstīja:
-Tā kā visas septiņas valstij piederošās zivjaudzētavas finansiālās situācijas dēļ valsts nespēj uzturēt pienācīgi, nolemts četras uz laiku nodot nomā. Tiek izstrādāti nomas nosacījumi, lai, mainoties apsaimniekotājam, visas turpinātu darboties kā zivju audzētavas,- sacīja N. Riekstiņš. N.Riekstiņš informēja, ka nomas nosacījumi tiks izstrādāti, pieaicinot nozares sabiedriskās organizācijas, kā arī piekrita, ka pieteikšanās nomai vajadzētu būt publiski pieejamai.
Nosacījumos paredzēta arī prasība saglabāt darba vietas, pauda N. Riekstiņš, bet
Kārļu zivjaudzētavas vadītāja Dace Melgalve pastāstīja, ka darbinieku atlaišana jau sākusies. Pieci no 20 jau darbu zaudējuši.
-Mums ir pateikts, ka darbojamies līdz 1.jūnijam, kas būs tālāk, redzēsim. Zinām, ka nodos nomā, vai būs darbs, nezinām. Mums nav “staigātāju”, visi darbinieki ir ar nopietnu stāžu un pieredzi šajā darbā, – uzsvēra D.Melgalve.
Braslas audzētavas direktore Taisija Kurenkova pastāstīja, ka jau samazināts darbinieku skaits no 19 uz 15, vēl tiks likvidētas trīs štata vietas.
-Esam izdevumus samazinājuši jau par 20 procentiem. Ja no taimiņu divgadnieku audzēšanas pārietu uz viengadniekiem, saimnieciskās izmaksas samazinātos vēl, kopējā ekonomija būtu 25 procenti, cik kopumā resorā, tomēr mums nedod iespēju turpināt darbu, – pauda T. Kurenkova. Viņa arī uzsvēra, ka Braslas audzētavai ir maza energoietilpība, jo ūdens apmaiņa tiek nodrošināta nevis ar sūkņiem, kā citās audzētavās, bet gan izmantota paštece.
N.Riekstiņš skaidroja, ka viens no apsvērumiem, kādēļ tieši Kārļu un Braslas zivju audzētavām pārtraukts finansējums, ir to atrašanās vieta – Gaujas Nacionālais parks. Gauja ir dabiskā nārsta vieta ceļotājzivīm. Ja tiek efektīvi regulēta zveja un makšķerēšana, ko parka teritorijā veic, tad upe var nodrošināt arī dabisko atražošanu.
Kāds būs abu zivju audzētavu liktenis tālākā nākotnē, N.Riekstiņš neprognozēja.
-Kad situācija uzlabosies un valstij būs pietiekami līdzekļu, iespējams, varētu atjaunoties valsts finansējums, taču par to runāt pāragri,- sacīja Zivsaimniecības politikas departamenta direktors.
Kārļu zivjaudzētava ir viena no vecākajām valstī, tā dibināta 1932. gadā. Pēdējos gados Kārļos izaudzē un ielaiž ūdeņos – Amatā, Gaujā un arī Daugavā – 200 tūkst. gadu vecus lašveidīgo zivju mazuļus. Braslas audzētava dibināta 1972. gadā. Tā ik gadu Braslā, Gaujā un Daugavā ielaiž 110 tūkst. divgadīgus mazuļus.
Darbību pakāpeniski aptur un plāno nodot nomā arī Sērenes un Ķeguma zivjaudzētavas. Patlaban tās atrodas Latvijas Zivju resursu aģentūras pakļautībā, bet tās iecerēts nodot SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” apsaimniekošanā.
Valsts pasūtījums saglabāts lielākajām – Tomes, Doles un Pelču – audzētavām, lai atjaunotu zivju resursus, kas samazinās saimnieciskās darbības dēļ. Lielāko daļu izdevumu sedz “Latvenergo” maksātā kompensācija.
Komentāri