Latvijas sporta pasaulē pēdējā laikā kaislības uzjundījušas pēc LTV raidījumā “Sporta studija” publiskotā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sastādītā provizoriskā prioritāro sporta veidu saraksta, kur daži no olimpiskajiem sporta veidiem palikuši tālu astē.
Pirmais piecinieks vēl saprotams – basketbols, volejbols, vieglatlētika, florbols, hokejs -, tālāk, pirmajā desmitā, – dambrete, sporta dejas, vingrošana, peldēšana, brīvā cīņa. Komandu sporta veidu karalis futbols ierindots 13.vietā. Slēpošana ir 31.vietā, bobslejs un skeletons ieņem attiecīgi 36.un 37.vietu, riteņbraukšana 42.vietu, bet biatlons tikai 49.vietā.
Protams, visi sporta veidi ir nepieciešami, un svarīgākais, ka cilvēki vēlas nodarboties ar kādām sportiskajām aktivitātēm, taču minētais saraksts radījis ļoti daudz jautājumu.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) izpilddirektors Toms Markss raidījumā “Sporta studija” norādīja, ka riteņbraukšanas atrašanās tik zemu ir ņirgāšanās par šo sporta veidu un mūsu sportistu izcilajiem panākumiem. Var atgādināt, ka pēdējās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijai ir piecas medaļas, divas no tām zelta, kas abas izcīnītas BMX riteņbraukšanā, tātad sporta veidā, kas potenciālajā prioritāšu rangā nav TOP 40.
“Druva” jautāja biatlonistam Jānim Bērziņam, junioram, bijušajam Latvijas izlases un olimpisko spēļu dalībniekam, kā viņš vērtē šī sporta veida atrašanos pirmā piecdesmitnieka beigās.
“Tā ir pilnīgi ačgārna situācija,” neslēpj J. Bērziņš. “Nevar visus sporta veidus likt vienā grozā, tas ir pilnīgi nepareizi. Pirmkārt, ir jānodala tautas sports un profesionālais sports. Arī masveidība nav tas noteicošais, jo skaidrs, ka biatlonā nekad nebūs vairāki tūkstoši dalībnieku, bet mūsu biatlonisti vienmēr bijuši pārstāvēti olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos. Arī televīzijā biatlona Pasaules kausiem, pasaules čempionātam, domāju, ir labi reitingi. Nezinu, varbūt šis reitings ir priekšvēstnesis kaut kādai daudz plašākai sistēmas maiņai, kas iecerēta ministrijā, to droši vien drīzumā redzēsim.”
Informācija vēsta, ka IZM sporta veida prioritāti provizoriski aprēķinājusi pēc piecu rādītāju summas, lielāko īpatsvaru atvēlot sasniegumiem (30%) un masveidībai (30%), kam seko jauniešu dalība (20%), pieejamība (15%) un vienlīdzība (5%).
Ņemot vērā neviennozīmīgo attieksmi pret šo sarakstu, IZM iecerējusi, ka federācijai, lai pretendētu uz valsts finansējumu, ir jāatbilst diviem no trim noteiktajiem mērķiem: olimpiskā medaļa; masveidība Latvijā; nozīmīgums – pasaules slava un Latvijas lepnums.
Olimpiskie sporta veidi visi atzīti par atbilstošiem pirmajam mērķim – olimpiskās medaļas izcīnīšanai, bet sporta veida masveidību Latvijā raksturo vismaz tūkstoš aktīvu un reģistrētu sportistu. Savukārt nozīmīguma aspektu vērtēs pēc pētījuma rezultātiem, apkopojot pasaulē populārākos sporta veidus dažādos griezumos.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka svarīgs arguments ir izcilība un olimpiskās medaļas, bet tikpat augsts īpatsvars ir masveidībai, daudz neatpaliek arī jauniešu iesaistīšana un pieejamība, kas šajā gadījumā nozīmē iespēju ar attiecīgo sporta veidu nodarboties tuvākajā apkaimē. Viņas ieskatā Latvijā varētu būt līdz 30 prioritārajiem sporta veidiem.
Komentāri