Nevar noliegt, ka ierobežojumi atstās ietekmi uz daudzām jomām, arīdzan sportu, jo nenotiek daudzas lielās sacensības, kurās sevi var pierādīt augsta līmeņa profesionālie sportisti.
Protams, vispār nenotiek sacensības, kurās startē amatieri, bet, kā zināms, treniņu process nav pilnvērtīgs bez sacensībām. Ja ir tikai treniņi, turklāt neierastā formātā, kādā brīdī var iezagties doma – kam man tas?! Tā var neaiziet uz vienu, otru, trešo treniņu, un veidojas atziņa, ka var pavisam iztikt bez tā. To īpaši var attiecināt uz jauniešiem, kuriem vēl nav izveidojusies ikdienas nepieciešamība sportot.
Speciālisti vērtē, ka ar šiem ierobežojumiem sporta pasaule zaudēs daļu dalībnieku. Protams, īstie piekritēji arī šādos apstākļos atradīs iespēju trenēties, bet daļa, kuri raduši iet un darboties zālē kopā ar citiem, brīdī, kad to nevar, noliks aktivitātes malā.
Telpās, stadionā, attālināti
Arī Cēsu Sporta skolā treniņi iespēju robežās notiek, stāsta skolas direktore Rudīte Vanadziņa: “Organizējot treniņu procesu, vispirms jāņem vērā noteiktie ierobežojumi, ka zālē ar treneri var darboties tikai viens audzēknis, bet ārā – desmit. Labi, ka šobrīd laika apstākļi ir samērā labvēlīgi treniņiem brīvā dabā, un treneri arī cenšas to izmantot. Dažkārt darbs ar audzēkņiem notiek arī attālināti. Atzīšos, nav viegli, audzēkņiem, vismaz daļai, motivācija darboties plok ar katru nedēļu. Arī treneriem nav viegli motivēt sevi darbam šādos apstākļos, bet ietekmēt neko nevaram, situācija jāpieņem, kāda tā ir.”
Direktore stāsta, ka treniņus plāno īsākus, pirmkārt, lai telpās atvēlētājā laika periodā situācijā viens pret vienu varētu iesaistīt iespējami vairāk audzēkņu. Otrkārt, treniņi ārā nevar notikt pārāk ilgu laiku, jo, kaut sala vēl nav, tomēr jāņem vērā, ka ir novembra otrā puse.
R. Vanadziņa neslēpj, ka arī treneriem nācies ievērot pašizolācijas periodus, jo viņi strādā arī vispārizglītojošās skolās, bet dažas diemžēl bija skāris jaunais vīruss. Nācies atcelt treniņus klātienē, vadot tos attālināti.
Atrast motivāciju
Vairāk paveicies audzēkņiem, kuru izraudzītais sporta veids atļauj darboties brīvā dabā, kuriem arī sacensības notiek ārā, kā orientieristiem, slēpotājiem, biatlonistiem.
“Šajos sporta veidos, iespējams, ierobežojumus tik ļoti neizjūt, ja vien izdodas atrisināt nokļūšanu uz treniņiem un atpakaļ,” saka direktore. “Agrāk varēja braukt kopā, tagad to nedrīkst, vairāk jāiesaistās vecākiem. Arī futbolisti var aizvadīt samērā pilnvērtīgus treniņus stadionā, bet grūtāk telpu komandu sporta veidiem: basketbolam, volejbolam, florbolam. Tas liek treneriem būt radošākiem, vispusīgākiem, meklējot treniņu iespējas brīvā dabā, un viņi to arī dara. Protams, pietrūkst tehnikas slīpēšana zālē, arī komandas sadarbību nevar tik labi izstrādāt, bet situācija jāpieņem.”
Viņa arī norāda, ka motivācijas līmenis audzēkņu vidū tagad esot zemāks nekā pavasarī, kad bija pirmā ārkārtējā situācija. Tad bija cerība, ka šo pārdzīvosim un viss aizies vecajās sliedēs, tagad grūtāk. Protams, tie, kuri vēlas nākt uz treniņiem, to arī dara un strādā ar atdevi. Grūtāk ir jaunāko grupu bērniem, kam šis ir pirmais vai otrais gads, kuri vēl nav iegājuši treniņu apritē, kam viss ir jauns.
Lai arī treniņi nenotiek ierastajā režīmā, tā tomēr ir iespēja bērniem iznākt no telpām, izkustēties. Īpaši tiem, kuri mācās attālināti, visu dienu pavadot mājās pie datora. Cerams, to novērtē arī vecāki, palīdzot bērniem rast motivāciju doties uz treniņiem.
Domāt par nākotni
Šādā režīmā katram sportistam jāparāda maksimālā atdeve treniņos, un, pēc direktores teiktā, tas parāda, kas ir kas: “No treneriem esmu dzirdējusi, ka daļai bērnu, kuri trenējas komandu sporta veidos, nepatīk individuālie treniņi zālē, viņi labāk darbojas grupā, kaut arī treniņš notiek ārā. Esot divatā ar treneri, bērnam jāstrādā ar pilnu atdevi visu atvēlēto laiku, katrs tomēr nav tam gatavs. Taču tajā ir arī pluss, jo liek katram izvērtēt, cik viņš gatavs ziedot sevi treniņu darbam. Individuālajos sporta veidos darbojoties, pie šāda režīma pierasts, ikviens zina, ka tikai no katra paša atkarīgs rezultāts, bet komandu sporta veidā, strādājot lielā grupā, var kādreiz palikt ēnā, strādāt ar pusi atdeves. Iespējams, šobrīd viss izskatās nedaudz pesimistiski, bet tomēr jācenšas mobilizēties un domāt par nākotni, kura nenoliedzami būs krietni labāka!”
Komentāri