Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Bez kustībām nevar

Jānis Gabrāns
18:35
30.01.2021
4
Uldis Sprogis 1

Attālinātais darbs, mācības noved pie mazkustības. Tiem, kuri līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai bija regulāri trenažieru, sporta zāļu apmeklētāji, nācies vai nu meklēt citus risinājumus fiziskajām aktivitātēm, vai sēdēt un gaidīt labākus laikus, kad sporta zāles atkal vērs durvis. Daļa cilvēku cenšas būt aktīvi, to var redzēt Cēsu stadionā, pastaigu takās, ielās, kur ļaudis skrien, nūjo, pastaigājas, vai izmanto ziemas iespējas slēpot un slidot.  Kā motivēt sevi fiziskajām aktivitātēm, ko ņemt vērā, sportojot ārā, jautāju fizioterapeitam Uldim Sproģim.

Jo vairāk attālina, jo grūtāk atsākt

“Viss atkarīgs no katra paša,” saka Uldis. “Kāds pieradis iet āra un trenēties, bet citi, kuri raduši pie mierīgākiem vingrinājumiem uz paklājiņa, cenšas vingrot mājās. Nebūtu prāta darbs tagad iet ārā, likt paklājiņu sniegā un vingrot, taču netrūkst vingrinājumu, ko var darīt svaigā gaisā -    skriešana, vingrinājumi kāju muskuļiem,  vingrinājumi ar svariem. Var­būt nevajadzētu to darīt, ja ārā -20 grādi, bet, ja ap nulli, – var mierīgi darboties.”

Cilvēkiem nācies pierast pie jaunās situācijas, pašiem sevi jāmudina, jāatrod īstie vingrinājumi. Tiem, kuri raduši vingrot grupā, trenera uzraudzībā, droši vien grūti pārslēgties uz darbošanos mājā, vienatnē. Tam piekrīt arī U. Sproģis, skaidrojot, ka laikā, kad varēja vingrot telpās, grupās, bija cilvēki, kas to darīja regulāri,    tā viņiem kā noruna vai nu ar sevi, vai ar treneri. Tagad, kad viss jādara mājās, grūtāk pieslēgties. Bet to var salīdzināt ar darbu mājās, kā daudzi strādā. Protams, darbs ir obligāti jāizdara, bet vingrošanā, sportošanā nav tādas obligātības sajūtas, jo tā jau tikai pašam vajadzīga.

“Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc cilvēki nesporto, ir gaužām vienkāršs – nav laika,” skaidro fizioterapeits. “Lai gan patiesībā nekas taču nav mainījies, cik laika bija pirms pandēmijas, tik daudz    tagad. Es pat teiktu, ka dažam tā vairāk, tāpēc tiek atrasti arī citi iemesli nedarīt: negribu, nav vietas, traucē    citi ģimenes locekļi, suns, kaķis, vēl kas. Bet, jo vairāk to attālina, jo grūtāk atsākt, un tā ķēde turpinās. Jo sliktāka fiziskā sagatavotība, jo grūtāk trenēties, bet jo vairāk tas vajadzīgs. Tāpēc labāk nenonākt līdz situācijai, kad vingrošana – tas ir ļoti grūti. Ja jūti, ka parādās šāda attieksme, ir pilnīgi skaidrs, ka vingrošanu vairs nedrīkst atlikt. ”

Mazkustība sagādās problēmas

Ja laikā pirms ierobežojumiem cilvēki bija kustībā, ejot uz darbu, nākot mājās, tagad, strādājot mājās, arī tā nav, tāpēc īpaši vajadzētu censties sevi motivēt fiziskajām aktivitātēm.    Iesācē­jiem, kuri sapratuši, ka kaut ko beidzot gribētu darīt, U. Sproģis iesaka nesākt ar sarežģītām nodarbībām: “Izvēloties vingrot mājās, sākumā ieteicams ņemt īsāku vingrojumu kompleksu. Nevis stundu, bet – pusstundu. Tam būs vieglāk sevi piespiest, sākot regulāri darboties, laiku pakāpeniski var pagarināt līdz stundai.”Atzīstot, ka šobrīd cilvēki vairāk iet pastaigās, fizioterapeits tomēr norāda, ka    pastaiga nespēj sniegt visas fiziskās aktivitātes, kas cilvēkam vajadzīgas. Nepie­ciešami arī spēka, lokanības vingrinājumi, tāpēc līdztekus pastaigām vajadzīga arī vingrošana.

“Cilvēks bez kustībām iztikt nevar, ar laiku mazkustība sagādās arvien vairāk problēmu. Tā var nonākt līdz situācijai, ka nav citu variantu. Tāpēc labāk vingrot ātrāk, kamēr nav sākušās problēmas, lai ir lokanība un spēks, nevis sāpes,” norāda Uldis.

Lai rastu motivāciju darīt, viņš iesaka uzstādīt kādu mērķi: “Īsti nedarbojas doma -    kaut ko darīšu, lai būtu vesels – , tā ir pārāk vispārīga. Vajag kaut ko konkrētu, piemēram, katru dienu noskriet, noiet tik un tik kilometru, sasniegt noteiktu svaru; izpildīt konkrētu vingrojumu kompleksu. Labi, ja uzstādījums ir konkrēti izmērāms, teiksim, cik reižu vari piepumpēties. Tas motivēs darīt regulāri, panākt progresu. Pēc mēneša jau vari vairāk, tad ir gandarījums un apziņa, ka paveiktais dod rezultātu.”

Ieklausīties sevī

Tiem, kuri vēlas vingrot mājās, internetā var atrast ļoti plašu piedāvājumu, visdažādāko vingrojumu kompleksus, pamācības, arī online nodarbības. Arī U. Sproģa “FizioFit Cēsis” feisbuka lapā atrodami piemēri, kas pieejami ikvienam. Protams, vingrot, skatoties datora, televizora ekrānā, ir grūtāk, arī U. Sproģis neslēpj, ka tiešsaistē strādāt sarežģīti gan trenerim, gan vingrotājam, bet apstākļi    jāpieņem, kādi ir.

“Ja ir kāda vingrošanas pieredze, savas robežas zināmas, internetā vingrojumu kompleksu piemeklēt vieglāk. Ja nav – vispirms vajadzētu kādu online konsultāciju ar treneri, visu izrunāt, saprast un vienoties par cilvēka fiziskajai gatavībai atbilstošiem vingrojumiem. Ja izvēlas pārāk smagu vingrojumu kursu, var sev nodarīt pāri.Tādu piemēru netrūkst. Pirms kāda laika modē nāca krosfits, ko visi metās darīt, bija ļoti izaicinošas nodarbības,    ne viens vien    nodarīja pāri savai veselībai, jo nebija gatavs tik smagiem vingrinājumiem. Ja darbība notiek trenera uzraudzībā, problēmas parasti nerodas, bet uz savu galvu var sastrādāt ziepes,” stāsta U. Sproģis.

Speciālisti vienmēr norādījuši, ka svarīgi ieklausīties sevī. Ja, veicot kādu vingrinājumu, jūtamas sāpes, to turpināt nevajag, ļoti iespējams, tas rāda, ka jau ir problēmas.

Fizioterapeits arī aicina īpaši padomāt par apģērbu, vingrojot ārā, jo pareiza apģērba izvēle ir ļoti būtiska: “Jāatceras, ka, aktīvi vingrojot, organisms ražo daudz siltuma, tāpēc svarīgi nesaģērbties pārāk biezi. Svarīgi saģērbties tā, lai kādai ķermeņa daļai nav karsti, bet cita salst. Sākumā var uzvilkt arī biezāku jaku, ko pēc iesildīšanās var novilkt. Patiesībā jau pēc pirmajām reizēm katram top skaidrs, kāds ir labākais apģērba risinājums.”

Citiem vai sev

Runājot par treniņiem brīvā dabā, jo īpaši aukstā laikā, fizioterapeits uzsver, ka nedrīkst uzreiz sākt intensīvi darboties, vispirms ķermenis jāiesilda. Aukstā laikā muskuļi ir saspringti, asins­rite vairāk koncentrējas uz iekšējiem orgāniem, bet pirksti, rokas, ikri, kājas ir stīvāki.

“Pirms nodarbības svarīgi dabūt sevi siltu, lai var precīzi darboties,” skaidro U. Sproģis. “Vajadzīga lēna, pakāpeniska iesilšana, un nodarbības laikā nedrīkst atdzist. Tas īpaši svarīgi, ja ārā sals. Ja ir intensīvi treniņi, pa vidu nevajadzētu ņemt atpūtu, kad organisms atdziest, bet visu laiku censties turēt ķermeni vienādi siltu. Ja darbojas trenažieru zālē, tur var pacilāt svarus un tad paņemt pauzīti; ārā nebūtu pareizi tā darīt.”

Ir skaidrs, ka kustēties vajag, jo nezinām, cik ilgi būs ierobežojumi, un, kā jau minēts, jo ilgāk atliek, jo grūtāk atsākt. Vajag radīt pieradumu, ka kaut kas    jādara, lai tā būtu kaut vai noteikta garuma vai ilguma pastaiga, bet regulāra.

“Aizliegums darboties zālēs kādam, iespējams, ir kā attaisnojums neko nedarīt, bet svarīgi saprast, kam to vajag – citiem vai pašam,” atgādina U. Sproģis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pirmā kārta pārvarēta

07:11
22.11.2024
14

Biedrības “Cēsu Basketbola Attīstībai” komandas turpina sezonu. Vīriešu komanda aizvadītajā nedēļā piedzīvoja pirmo zaudējumu Latvijas čempionāta reģionālajā līgā, līdzvērtīgā spēlē zaudējot “Bertānu Valmieras BS” basketbolistiem. Pirmā ceturtdaļa noslēdzās neizšķirti 16:16, bet otrā cēsniekiem bija neveiksmīga, zaudēts 15:24. Kaut arī cēsnieki darīja, ko varēja, lai spēli glābtu, pilnībā sadeldēt starpību neizdevās, un zaudējums 73:77. Cēsu komandā […]

Paveikts gandrīz maksimums

06:48
21.11.2024
63

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu. “Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. […]

No desmit desmit

06:41
19.11.2024
20

Ar tādu statistiku šobrīd Baltijas basketbola līgā (BBBL) spēlē Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) U16 vecuma grupas meitenes. Aizvadīti divi sabraukumi, no desmit spēlēm jaunās cēsnieces uzvarējušas visās un ir grupas līderes. Komandas treneri Reinis Rudzītis un Olena Fatnieva. Aizvadītās nedēļas nogalē BBBL otrais sabraukums notika Rīgā, un Cēsu komanda to sāka ar spēli pret […]

Vinetai Pētersonei pasaules čempionāta bronza

11:11
18.11.2024
33

Dienvidāfrikā aizvadīts pasaules čempionāts “Pump Track” velobraukšanā, kur dāmu konkurencē bronzas medaļu izcīnīja cēsniece Vineta Pētersone. Šis velosacensību veids gūst arvien lielāku popularitāti, pasaules čempionāts bija jau septīto gadu. Sacensības notiek īpašās trasēs, cēsniekiem jau vairākus gadus ir iespēja redzēt Latvijas “Pump Track” čempionāta posmus trasē Niniera ielā. Sace­n­sības zīmīgas ar to, ka te nav […]

Sajust futbola garšu

06:07
12.11.2024
132

Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierinājaiepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir […]

Pasaules čempionāta medaļas arī cēsniecēm

06:50
08.11.2024
76

Polijā aizvadīts pasaules čempionāts 100 lauciņu dambretē jauniešiem, kurā par godalgotajām vietām jaunieši cīnījās piecās vecuma grupās meitenēm un zēniem – U8, U10, U13, U16 un U19. Latvijas komandas sastāvā spēlēja arī “DAB Cēsis” jaunās dambretistes- māsas Luīze un Marlēna Gudēvicas-Liepiņas. Starts abām padevās ļoti sekmīgs, Luīzei zelta un bronzas medaļas, Marlēnai – bronza.Čempionāts sākās […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
41
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
26
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi