Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Bez kustībām nevar

Jānis Gabrāns
18:35
30.01.2021
4
Uldis Sprogis 1

Attālinātais darbs, mācības noved pie mazkustības. Tiem, kuri līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai bija regulāri trenažieru, sporta zāļu apmeklētāji, nācies vai nu meklēt citus risinājumus fiziskajām aktivitātēm, vai sēdēt un gaidīt labākus laikus, kad sporta zāles atkal vērs durvis. Daļa cilvēku cenšas būt aktīvi, to var redzēt Cēsu stadionā, pastaigu takās, ielās, kur ļaudis skrien, nūjo, pastaigājas, vai izmanto ziemas iespējas slēpot un slidot.  Kā motivēt sevi fiziskajām aktivitātēm, ko ņemt vērā, sportojot ārā, jautāju fizioterapeitam Uldim Sproģim.

Jo vairāk attālina, jo grūtāk atsākt

“Viss atkarīgs no katra paša,” saka Uldis. “Kāds pieradis iet āra un trenēties, bet citi, kuri raduši pie mierīgākiem vingrinājumiem uz paklājiņa, cenšas vingrot mājās. Nebūtu prāta darbs tagad iet ārā, likt paklājiņu sniegā un vingrot, taču netrūkst vingrinājumu, ko var darīt svaigā gaisā -    skriešana, vingrinājumi kāju muskuļiem,  vingrinājumi ar svariem. Var­būt nevajadzētu to darīt, ja ārā -20 grādi, bet, ja ap nulli, – var mierīgi darboties.”

Cilvēkiem nācies pierast pie jaunās situācijas, pašiem sevi jāmudina, jāatrod īstie vingrinājumi. Tiem, kuri raduši vingrot grupā, trenera uzraudzībā, droši vien grūti pārslēgties uz darbošanos mājā, vienatnē. Tam piekrīt arī U. Sproģis, skaidrojot, ka laikā, kad varēja vingrot telpās, grupās, bija cilvēki, kas to darīja regulāri,    tā viņiem kā noruna vai nu ar sevi, vai ar treneri. Tagad, kad viss jādara mājās, grūtāk pieslēgties. Bet to var salīdzināt ar darbu mājās, kā daudzi strādā. Protams, darbs ir obligāti jāizdara, bet vingrošanā, sportošanā nav tādas obligātības sajūtas, jo tā jau tikai pašam vajadzīga.

“Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc cilvēki nesporto, ir gaužām vienkāršs – nav laika,” skaidro fizioterapeits. “Lai gan patiesībā nekas taču nav mainījies, cik laika bija pirms pandēmijas, tik daudz    tagad. Es pat teiktu, ka dažam tā vairāk, tāpēc tiek atrasti arī citi iemesli nedarīt: negribu, nav vietas, traucē    citi ģimenes locekļi, suns, kaķis, vēl kas. Bet, jo vairāk to attālina, jo grūtāk atsākt, un tā ķēde turpinās. Jo sliktāka fiziskā sagatavotība, jo grūtāk trenēties, bet jo vairāk tas vajadzīgs. Tāpēc labāk nenonākt līdz situācijai, kad vingrošana – tas ir ļoti grūti. Ja jūti, ka parādās šāda attieksme, ir pilnīgi skaidrs, ka vingrošanu vairs nedrīkst atlikt. ”

Mazkustība sagādās problēmas

Ja laikā pirms ierobežojumiem cilvēki bija kustībā, ejot uz darbu, nākot mājās, tagad, strādājot mājās, arī tā nav, tāpēc īpaši vajadzētu censties sevi motivēt fiziskajām aktivitātēm.    Iesācē­jiem, kuri sapratuši, ka kaut ko beidzot gribētu darīt, U. Sproģis iesaka nesākt ar sarežģītām nodarbībām: “Izvēloties vingrot mājās, sākumā ieteicams ņemt īsāku vingrojumu kompleksu. Nevis stundu, bet – pusstundu. Tam būs vieglāk sevi piespiest, sākot regulāri darboties, laiku pakāpeniski var pagarināt līdz stundai.”Atzīstot, ka šobrīd cilvēki vairāk iet pastaigās, fizioterapeits tomēr norāda, ka    pastaiga nespēj sniegt visas fiziskās aktivitātes, kas cilvēkam vajadzīgas. Nepie­ciešami arī spēka, lokanības vingrinājumi, tāpēc līdztekus pastaigām vajadzīga arī vingrošana.

“Cilvēks bez kustībām iztikt nevar, ar laiku mazkustība sagādās arvien vairāk problēmu. Tā var nonākt līdz situācijai, ka nav citu variantu. Tāpēc labāk vingrot ātrāk, kamēr nav sākušās problēmas, lai ir lokanība un spēks, nevis sāpes,” norāda Uldis.

Lai rastu motivāciju darīt, viņš iesaka uzstādīt kādu mērķi: “Īsti nedarbojas doma -    kaut ko darīšu, lai būtu vesels – , tā ir pārāk vispārīga. Vajag kaut ko konkrētu, piemēram, katru dienu noskriet, noiet tik un tik kilometru, sasniegt noteiktu svaru; izpildīt konkrētu vingrojumu kompleksu. Labi, ja uzstādījums ir konkrēti izmērāms, teiksim, cik reižu vari piepumpēties. Tas motivēs darīt regulāri, panākt progresu. Pēc mēneša jau vari vairāk, tad ir gandarījums un apziņa, ka paveiktais dod rezultātu.”

Ieklausīties sevī

Tiem, kuri vēlas vingrot mājās, internetā var atrast ļoti plašu piedāvājumu, visdažādāko vingrojumu kompleksus, pamācības, arī online nodarbības. Arī U. Sproģa “FizioFit Cēsis” feisbuka lapā atrodami piemēri, kas pieejami ikvienam. Protams, vingrot, skatoties datora, televizora ekrānā, ir grūtāk, arī U. Sproģis neslēpj, ka tiešsaistē strādāt sarežģīti gan trenerim, gan vingrotājam, bet apstākļi    jāpieņem, kādi ir.

“Ja ir kāda vingrošanas pieredze, savas robežas zināmas, internetā vingrojumu kompleksu piemeklēt vieglāk. Ja nav – vispirms vajadzētu kādu online konsultāciju ar treneri, visu izrunāt, saprast un vienoties par cilvēka fiziskajai gatavībai atbilstošiem vingrojumiem. Ja izvēlas pārāk smagu vingrojumu kursu, var sev nodarīt pāri.Tādu piemēru netrūkst. Pirms kāda laika modē nāca krosfits, ko visi metās darīt, bija ļoti izaicinošas nodarbības,    ne viens vien    nodarīja pāri savai veselībai, jo nebija gatavs tik smagiem vingrinājumiem. Ja darbība notiek trenera uzraudzībā, problēmas parasti nerodas, bet uz savu galvu var sastrādāt ziepes,” stāsta U. Sproģis.

Speciālisti vienmēr norādījuši, ka svarīgi ieklausīties sevī. Ja, veicot kādu vingrinājumu, jūtamas sāpes, to turpināt nevajag, ļoti iespējams, tas rāda, ka jau ir problēmas.

Fizioterapeits arī aicina īpaši padomāt par apģērbu, vingrojot ārā, jo pareiza apģērba izvēle ir ļoti būtiska: “Jāatceras, ka, aktīvi vingrojot, organisms ražo daudz siltuma, tāpēc svarīgi nesaģērbties pārāk biezi. Svarīgi saģērbties tā, lai kādai ķermeņa daļai nav karsti, bet cita salst. Sākumā var uzvilkt arī biezāku jaku, ko pēc iesildīšanās var novilkt. Patiesībā jau pēc pirmajām reizēm katram top skaidrs, kāds ir labākais apģērba risinājums.”

Citiem vai sev

Runājot par treniņiem brīvā dabā, jo īpaši aukstā laikā, fizioterapeits uzsver, ka nedrīkst uzreiz sākt intensīvi darboties, vispirms ķermenis jāiesilda. Aukstā laikā muskuļi ir saspringti, asins­rite vairāk koncentrējas uz iekšējiem orgāniem, bet pirksti, rokas, ikri, kājas ir stīvāki.

“Pirms nodarbības svarīgi dabūt sevi siltu, lai var precīzi darboties,” skaidro U. Sproģis. “Vajadzīga lēna, pakāpeniska iesilšana, un nodarbības laikā nedrīkst atdzist. Tas īpaši svarīgi, ja ārā sals. Ja ir intensīvi treniņi, pa vidu nevajadzētu ņemt atpūtu, kad organisms atdziest, bet visu laiku censties turēt ķermeni vienādi siltu. Ja darbojas trenažieru zālē, tur var pacilāt svarus un tad paņemt pauzīti; ārā nebūtu pareizi tā darīt.”

Ir skaidrs, ka kustēties vajag, jo nezinām, cik ilgi būs ierobežojumi, un, kā jau minēts, jo ilgāk atliek, jo grūtāk atsākt. Vajag radīt pieradumu, ka kaut kas    jādara, lai tā būtu kaut vai noteikta garuma vai ilguma pastaiga, bet regulāra.

“Aizliegums darboties zālēs kādam, iespējams, ir kā attaisnojums neko nedarīt, bet svarīgi saprast, kam to vajag – citiem vai pašam,” atgādina U. Sproģis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Azarts pludmales smiltīs

18:28
15.07.2024
66

Šīs nedēļas nogalē Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos norisināsies Latvijas čempionāta pludmales volejbolā trešais posms. Dalībnieku vidū redzēsim arī Cēsu novada spēlētājus, informē sporta kluba “IVI” pārstāvis Igors Pupurs. Klubs panācis vienošanos ar Volejbola federāciju, ka pamatturnīrā var startēt divi dāmu un divi vīriešu du­eti. Lai noskaidrotu, kuriem būs šī iespēja, aizvadīts atlases turnīrs. Atbilstoši […]

“Stirnu buks” skrien Vecpiebalgā

07:01
11.07.2024
63

Jau ierasts, ka Cēsu novadā vasarā vienu reizi sarodas populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” dalībnieki. Šoreiz visi devās uz Piebalgu, lai “Vēveros” aizvadītu “Vecpiebalgas Stirnu buku”, seriāla 4. posmu. Jaukos laika apstākļos distancēs devās 3136 skrējēji un pārgājiena dalībnieki. To vidū arī tādi pazīstami sportisti kā pasaules U23 vicečempione slēpošanā Patrīcija Eiduka, Latvijas rekordists un […]

Aleksandrs Volkovs diska mešanā paliek nepārspēts

06:59
10.07.2024
106

Valmierā Jāņa Daliņa stadionā divu dienu garumā aizvadītas sacensības “Valsts prezidenta balvu izcīņa”, kas notika jau 30.reizi. Vienlaikus šis bija visu triju Baltijas valstu komandu čempionāts, kas norisinājās 61.reizi. Komandu vērtējumā uzvarēja Igaunija – 291,5 punkts, Latvija spēja otrajā sacensību dienā apsteigt Lietuvu, ierindojoties otrajā vietā ar    249,5 punktiem, kamēr lietuviešiem -– 243 punkti. […]

Veiksmīgi starti jaunajiem jātniekiem

06:35
09.07.2024
59

Jātnieku kluba “Kasbilles raibie zirgi”, kas darbojas Raiskuma pagastā, divpadsmitgadīgā jātniece Bille Pušinska Latvijas čempionātā konkūrā maršrutā ar 85 cm šķēršļiem otrās grupas poniju jātnieku konkurencē ieguva pirmo vietu. Meitene startēja ar poniju Petit Danseur un sacentās grupā, kurā piedalījās sportisti līdz 16 gadu vecumam. Billes trīspadsmitgadīgais brālis Kaspars Pušinskis ar savu komandas biedri Raffaellu […]

Medību šaušanā ar loku mūsu novadniekiem izcili panākumi

06:27
08.07.2024
89

Mūsu novadnieki ar teicamiem rezultātiem startējuši Eiropas loka mednieku čempionātā. Visi trīs Cēsu novada sportisti, kas piedalījās sacensībās, mājās pārveda godalgas. Nītau­rietis Andris Kuzņecovs izcīnīja zelta medaļu un Eiropas čempiona titulu AMBB-C klasē, kā arī vienā no vingrinājumiem laboja Eiropas rekordu. Čempionāta zeltu ieguva arī nītauriete Inga Či­gone, startējot AFBB-C klasē, bet Drabešu pagasta iedzīvotāja […]

“Kāpas trīsdienas” izskrietas

05:24
04.07.2024
122

Daugavpils pusē aizvadītas Baltijā lielākās orientēšanās sacensības “Kāpas trīsdienas”, kas šogad pulcēja 1850 dalībniekus no 12 valstīm, 157 orientēšanās klubiem. To vidū arī klubs “Meridiāns OK/ CPSS”, klubu vērtējumā ieņemot sesto vietu. “Kāpas trīsdienās” dalībnieki atbilstoši savām spējām var izvēlēties veikt īso (S) vai garo (L) distanci. Orientieristi trīs dienu laikā sacentās trijās distancēs, katrā […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi