Topošajam Cēsu novadam varētu būt sava futbola halle, gan tikai piepūšamā. Daži saka – vajag, citi – vēl jārēķina, cik tā izmaksās.
Latvijas Futbola federācija (LFF) pērn izsludināja slēgto futbola haļļu programmu, kas ir viena no prioritātēm federācijas izvirzītajos futbola infrastruktūras attīstības virzienos periodam no 2021. līdz 2024. gadam. Pašreiz četros gados iecerēts realizēt līdz septiņiem šāda veida projektiem, plānots, ka jau šogad halles taps Liepājā un Rēzeknē.
LFF prezidents Vadims Ļašenko norādījis, ka slēgtās halles Latvijas futbolam ir nepieciešamība: “Tie nav tikai vārdi un lozungi – tas ir klimatisko apstākļu un pašreizējā Latvijas futbola infrastruktūras nodrošinājuma radīts fakts. Tieši tāpēc šī iniciatīva ir viens no stūrakmeņiem, strādājot pie futbola infrastruktūras attīstīšanas īsā un vidējā termiņā.”
Ģeogrāfiskais,centrs Cēsīs
Iecere paredz slēgtās futbola halles uzbūvēt visos reģionos. Vidzemē izskanējis piedāvājums to būvēt Cēsīs vai Priekuļos. Šo ideju abām pašvaldībām prezentējis Arnis Melbārdis no uzņēmuma SIA“Latgro”, kurš jau vairākus gadus nodarbojos ar futbola laukumu kopšanu. Viņš norāda, ka Vidzemē ir visvairāk aktīvo futbola klubu, tātad visvairāk futbolistu, tāpēc svarīgi, lai būtu iespējami labāki treniņu apstākļi.
LFF piedāvā divu izmēru piepūšamās halles, bet A. Melbārdis pārliecināts, ka jālūkojas tikai uz lielāko, kurā ietilpst standarta futbola laukums: “Nav nozīmes ņemt mazo halli, jo tā neatrisinās problēmas. Tā kalpos tikai vietējiem futbolistiem, tikai treniņiem, bet, izvēloties lielo, varam piesaistīt visas Vidzemes klubus, kuri brauks trenēties, spēlēt un par to arī maksās, sedzot zināmu daļu uzturēšanas izmaksu.”
Arī Vidzemes futbola centra valdes pārstāvis Andris Rozītis pamato, kāpēc pareizāk halli būvēt mūsu pusē. Šobrīd LFF reģionu dalījumā Vidzemes reģiona centrs ir Sigulda, taču federācija plāno reformu, kas mainīs situāciju. Pēc reorganizācijas Vidzemes reģionā būs arī Gulbenes, Madonas un Alūksnes novadi, tad ģeogrāfiskais centrs atradīsies Cēsīs.
A. Rozītis lēš, ka uz halli nosacīti varētu būt divi pretendenti – Valmiera un Cēsis/ Priekuļi, bet, tā ka Valmierā jau ir pietiekami daudz sporta infrastruktūras, viņaprāt, federācija labprāt atbalstītu otro risinājumu.
Ne tikai lietot, bet arī pelnīt
Ideja izteikta, tagad novadu pašvaldībām jāvienojas, kur hallei atrasties, lai gan, ņemot vērā, ka tā taps kādā no nākamajiem gadiem, tā jau atradīsies Cēsu novadā. Vajadzīgs arī pašvaldības konceptuālais atbalsts, ka tā apņemas ieceri līdzfinansēt.
A. Melbārdis piedāvā halli būvēt Priekuļos, blakus esošajai futbola infrastruktūrai, kas tiek rekonstruēta: “Halle varētu atrasties dārziņu teritorijā, kas tikpat kā netiek izmantota. Tur jau ir āra futbola laukumi, blakus viesnīca, baseins, netālu slēpošanas – biatlona komplekss, veidojas lieliska infrastruktūra, lai rīkotu nometnes, turnīrus.”
Taču visas puses interesē izmaksas. A. Melbārdis stāsta, ka Futbola federācija uzdāvina tikai piepūšamo angāru ar aprīkojumu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, no pašvaldības puses jābūt sagatavotam pamatam ar sintētisko zālāju, jābūvē arī pārējā infrastruktūra: ģērbtuves, dušas, tualetes, stāvlaukums mašīnām.
Katra jauna būve rada arī uzturēšanas izmaksas, tagadējie aprēķini rāda, ka gadā tikai halles uzturēšanai nāktos atvēlēt aptuveni 66 tūkstošus eiro, jāņem vērā, ka būs arī citas telpas, klāt nāks arī algas darbiniekiem, vēl citi izdevumi. Var lēst, ka kopā tas nebūs lēti. A. Melbārdis gan norāda, ka šāda būve stimulēs darboties, lai ar to pelnītu iespējami vairāk: “Jāstrādā, lai šo iespēju vēlētos izmantot visi Vidzemes futbola klubi, rīkojot te treniņnometnes, turnīrus, par to, protams, arī maksājot. Tas ļaus daļēji atpelnīt uzturēšanas izdevumus, kā arī dos pienesumu vietējai ekonomikai, jo tiks izmantoti viesnīcas, ēdināšanas, baseina, veikalu un citi pakalpojumi. Priekšlikums izskanējis, tagad bumba ir pašvaldību pusē. Ja halli nepaņemsim mēs, to izdarīs citi un iespēja būs palaista garām.”
Cēsis vai Priekuļi
Nedēļas sākumā par šo jautājumu sprieda Cēsu pašvaldības sporta padomē. Novada sporta koordinatore Ineta Krūmiņa stāsta, ka diskusijas bijušas karstas. Sākotnēji atbalsts bijis tam, lai halle atrastos Cēsīs, vēlme – lai tā būtu multifunkcionāla halle, kurā vienlaicīgi varētu darboties dažādu sporta veidu pārstāvji.
“Kā sapratām no pieejamās informācijas, šajā hallē ir vieta tikai futbola laukumam, nav nekādu paplašināšanas iespēju, bet diskusijā sapratām, ka nebūtu pareizi laist garām tādu izdevību. Maz ticams, ka jaunajam novadam tuvākajos gados būs miljoni multifunkcionālas halles būvēšanai. Protams, futbola halles izveidošana nemazina problēmu, kur ziemā trenēties vieglatlētiem. Par to jādomā, jo redzam, ka katru gadu telpu sporta nodarbībām trūkst arvien vairāk, tāpēc katra jauna halle būtu iespēja piedāvājumu paplašināt,” norāda I. Krūmiņa.
Diskusijās nolemts atbalstīt halles veidošanu Priekuļos. Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs “Druvai” atzina, ka ir laiks sākt domāt plašākas teritorijas kontekstā un būtībā halle tepat vien būs, turklāt svarīgi, ka tai jābūt tuvu esošai sporta infrastruktūrai, ar ērtu pieeju inženiertīkliem, tādēļ piedāvātā vieta Priekuļos tam esot ļoti atbilstoša.
Jāatzīmē, ka topošā Cēsu novada teritorijā nav sporta bāzes ziemas sezonai. Sportistu skaits liels, zāles, kad tās pieejamas, ir aizņemtas, un daudzajiem futbolistiem ziemā nav īsti vietas treniņiem.
Viss rūpīgi jāizrēķina
Par halles būvniecību diskutēts arī Priekuļu novada domes sēdē. Pašvaldības vadātāja Elīna Stapulone neslēpj, ka jautājumu vēl ir ļoti, ļoti daudz. Priekulieši sazinājušies ar Liepājas un Rēzeknes pašvaldībām, bet arī tām trūkst informācijas, ko halles izveidošanai varēs saņemt no federācijas, kas jāiegulda pašiem.
“Pagaidām nezināmākais ir izmaksu jautājums,” saka E. Stapulone. “Neviens neapstrīd, ka vajadzīga halle zem jumta, bet – vai šis risinājums ir pareizākais? Pēc pieejamajiem datiem piepūšamā halle kalpo 15 – 20 gadus, kas nav nemaz tik daudz. Lai to uzturētu “formā”, jābūt nepārtrauktai gaisa padevei, kas prasa nemitīgus izdevumus. Rodas jautājums, vai drošāks, lētāks, efektīvāks un ilgmūžīgāks tomēr nebūtu cits risinājums.”
E.Stapulone norāda, ka pašvaldības bieži saskaras ar problēmu, ka nepārdomāti tiek pieņemts viss, ko dāvina, neparēķinot, cik šī dāvana izmaksās. Tāpēc nepieciešama padziļināta izpēte, jo patlaban par katru projektu jādomā arī finansiāli.
“Jāsaprot, ka ar halli nekas nebeidzas, vēl vajadzīga cita infrastruktūra. Ja lemjam darīt, visam jābūt līmenī. Laiks uzliek savas prasības, vairs nav kā agrāk, kad cilvēki bija gatavi samierināties ar neērtībām. Nav nozīmes celt sporta kompleksu, kas neatbilst šodienas kritērijiem. Jābūt mūsdienīgai būvei ar visu nepieciešamo infrastruktūru, visiem inženiertīkliem, un rezultātā ir skaidrs, ka pašvaldības ieguldījums tur ir divas, pat trīs reizes lielāks nekā dāvinājums. Turklāt tas viss būs arī jāuztur, tāpēc ļoti rūpīgi jārēķina, pirms pieņemt galīgo lēmumu,” norāda E. Stapulone.
Komentāri