Latvijas sporta dzīvē spēles notiek tikai līgās, kur darbojas profesionālie klubi, tostarp volejbola meistarlīgā, kurā spēlē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klubi.
Šajā līgā par janvāra labāko spēlētāju atzīts komandas “RTU Robežsardze”/ ”Jūrmala” uzbrucējs Patriks Pinka, kurš sporta gaitas sācis Cēsu Sporta skolā.
Iekļūt sākuma sastāvā
Trīs gadus spēlējis komandā “OC Limbaži/ MSĢ”, Patriks pievienojās “RTU Robežsardze”/ ”Jūrmala” klubam, jo sāka mācības Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Līdz janvārim biežāk spēlē iesaistījies no rezervistu soliņa, bet, kad pamatsastāva spēlētājs Aleksandrs Avdejevs guva traumu, Patrikam deva iespēju iekļauties pamatsastāvā, ko viņš lieliski izmantoja, nopelnot arī mēneša spēlētāja titulu.
Sarunā ar “Druvu” Patriks saka, ka tāds novērtējums dod lielu pašapziņas devu, papildu motivāciju trenēties, lai noturētu līmeni arī nākamajās spēlēs: “Man tika dota iespēja, ko vajadzēja izmantot, un šoreiz visu izdarīju, kā vēlējos. Jau sezonas sākumā bija līdzīga iespēja, pāris reižu tiku ielikts pamatsastāvā, taču tik labi neveicās, nācās atgriezties rezervistos. Šoreiz sapratu, ka sevi jāatdod pilnībā, lai parādītu, ka varu spēlēt pamatsastāvā, un viss arī izdevās. Tas, kurš būs laukumā, nav atkarīgs tikai no spēlēm, bet arī treniņiem. Pamatā ir attieksme. Var jau spēlē neveikties, bet, ja visu darīsi ar maksimālo atdevi, treneris to redzēs, novērtēs. Pēc tam pats izanalizē kļūdas, izstrādā treniņos. Tas nepaliks nepamanīts.”
Volejbolists neslēpj, ka nokļūšana pamatsastāvā uzliek lielāku atbildību, jo zemapziņā ir doma, ja spēle nevedīsies, būs atkal jāpaliek rezervistos.
Spēku samērs
Spēlētājs norāda, ka viņa vājā vieta esot servju uzņemšana, kur cenšoties progresēt ar katru spēli: “Brīžiem tā ir laba un stabila, brīžiem “aizpeld”, ko, visticamāk, rada koncentrēšanās trūkums, jo sāku domāt par nākamo soli, uzņemšana nesanāk tāda, kā gribēts. Jācenšas uzlabot, bet to var panākt, tikai uzņemot serves. Var mēģināt atstrādāt treniņos, bet vislabākā metode ir to izdarīt tieši spēlēs. Zināms, ka pretinieks servē pa to spēlētāju, kuram komandā vājākā serves uzņemšana, tas ir labākais veids, kā šo spēles elementu uzlabot. Treniņos nav to emociju, kas spēlē, kur ir papildu stress, jo svarīgs rezultāts.”
Pēdējās spēlēs servju uzņemšana esot uzlabojies, atzīst Patriks. Sportiskā izaugsme ir ļoti svarīga jo īpaši tādēļ, ka šī jaunietim ir pirmā sezona meistarlīgā. Kā norāda spēlētājs – jo augstāk kāp, jo vairāk jāpilnveido sportiskais līmenis. Augstākajā volejbola līgā komandu līmenis gadu no gada palielinās. Igaunijas labākās komandas piesaista ārzemju spēlētājus, trenerus, tas liek arī Latvijai turēt līdzi.
“Spēlēt pret spēcīgāku pretinieku ir daudz labāk nekā pret vāju, jo tas veicina progresu. Daudz ātrāk iemācies jaunas lietas, nekā tas notiek spēlēs, kur pretī stāv zemāka līmeņa spēlētāji,” saka P. Pinka.
Ieskatoties turnīra tabulā, redzams, ka pirmajās četrās vietās ir Igaunijas klubi, kas vienmēr bijuši pārāki pār Latvijas komandām. Atklājot kaimiņu spēka noslēpumu, Patriks norāda uz stabilitāti šajā sporta veidā: “Igaunijas volejbola klubi ir daudz stabilāki, tur krietni mazāk izmaiņu nekā Latvijā, kur klubi izjūk, apvienojas, kas nerada stabilitāti. Igaunijā klubi pastāv gadiem, viņiem ir nemainīgi atbalstītāji, stabils budžets, pieredzējuši spēlētāji. Tur viss sakārtots. Statistika rāda, ka savstarpējās Latvijas un Igaunijas izlašu spēlēs spēcīgāki pārsvarā izrādās ziemeļu kaimiņi, un izlašu līmenis parāda kopējo spēles līmeni valstī. Bet tas nenozīmē, ka ar to jāsamierinās, laiki iet, mainās paaudzes, tas var mainīt arī spēku samēru.”
Jābūt lielam mērķim
Volejbolā Patriks sācis trenēties 2.klasē, sākumā bijis daudz vienaudžu, bet līdz meistarlīgas līmenim viņš ticis vienīgais. Ir puiši, kuri spēlē volejbolu savam priekam, vaļasprieka līmenī, bet profesionāli – ne. Kas palīdzējis nonākt tik tālu?
“Pirmām kārtām jābūt mīlestībai pret volejbolu, jo treniņi katru gadu ir grūtāki,” atzīst Patriks. “Jāaudzē raksturs, jābūt lielam mērķim lai gūtu izaugsmi, lai tiktu uz lielo sportu. Treniņiem jāatvēl vairāk laika. Ja domā, ka vajadzēs divas stundas, jārēķinās ar vismaz trim stundām. Viegli nav sevi pielauzt, jo gadās, ka vēl jūti nogurumu no iepriekšējā treniņa, aizvadītās spēles, bet ir jāatrod motivācija. Palīdz tas, ka redzi rezultātu, ko dod smagi treniņi, ka tas palīdz izaugsmei, komandas sniegumam.”
Patriks iekļuvis ne tikai meistarlīgā, bijis arī Latvijas junioru izlases dalībnieks. Pērn tajā viņam aizritēja pēdējais gads, vajadzēja notikt Eiropas čempionāta kvalifikācijai, taču pandēmijas dēļ to atcēla.
“Žēl, jo – būt izlasē – ir kaut kas vairāk. Tas parāda, ka esi starp tiem padsmit šīs vecuma grupas labākajiem spēlētājiem valstī. Ir laba sajūta būt starp labākajiem, bet aizstāvēt Latvijas vārdu – jo īpaši,” saka P. Pinka.
Katram mazas valsts augsta līmeņa sportistam ir vēlme nokļūt kādā spēcīgākā ārzemju līgā. Patriks stāsta, ka ir divi ceļi, protams, ja spēj tepat Latvijā parādīt labu spēles līmeni. Var vispirms iekļūt kādā Igaunijas komandā un tālāk uz kādu spēcīgāku līgu. Otra iespēja ir labi sevi parādīt valsts izlasē, arī tas ir ceļš tikt tālāk.
Divas dažādas pasaules
Vasarā Patriks labprāt ļaujas arī pludmales volejbolam, lai gan atzīst, ka klasiskais volejbols un pludmales volejbols ir divas dažādas pasaules, jo atšķirīgs segums, laukuma izmērs, spēlētāju skaits laukumā, nedaudz citi noteikumi, mainās spēles stils. Lai pārslēgtos no viena uz otru, vajadzīgas pāris nedēļas, ik dienas trenējoties, vien tad varot pilnībā sajust spēli. Bet tas esot vajadzīgs, jo pavasara pusē, kad sezona tuvojas beigām, zāle jau sākot apnikt, gribas kādas pārmaiņas – iet ārā, spēlēt pludmales volejbolu. Rudenī notiekot pretējais, jau gribas atkal zālē un pievērsties klasiskajam volejbolam.
Profesionālie sportisti ir vienīgie, kuriem šobrīd ļauts trenēties zālē, aizvadīt spēles. Patriks stāsta, ka volejbolisti, kuri nav meistarlīgas komandās, skatoties ar skaudību: “Viņiem zāles slēgtas, mums nekas nav mainījies, notiek regulāri treniņi, spēles. Tas ir pareizi, jo spēlētājiem, kuri spēlē augstākajā līmenī, vairāku mēnešu piespiedu pauze nodarītu ļoti lielu kaitējumu. Būtiski ciestu spēles tehnika, kas ir pats svarīgākais, iespējams, pat svarīgāk par fizisko kondīciju. Volejbols ir ļoti tehnisks sporta veids, un jau pāris nedēļu pauze rada nestabilitāti. Ja būtu vairāku mēnešu pārtraukums, viss būtu jāsāk mācīties no nulles.”
Treniņi notiekot katru darba dienas vakaru, jaunajiem spēlētājiem vēl pa rīta treniņam nedēļā. Regulāri notiek spēles, šajā nedēļas nogalē – divas. Vispirms pret trešajā vietā esošo Tallinas komandu, otra – pret Lietuvas komandu, kas ir turnīra tabulas pēdējā vietā. Patriks uzsver, ka pret ikvienu komandu neatkarīgi, kurā vietā tā atrodas turnīra tabulā, jānoskaņojas vienlīdz nopietni: “Pret pašu vājāko komandu jāsagatavojas tikpat nopietni kā pret pašu stiprāko. Pret katru jāgatavojas īpaši, jāpielāgo treniņi, vadoties no konkrētās komandas spēles stiprajām, vājajām vietām. ”
Patriks cer, ka viņa pēdējie sniegumi ļaus būt sākuma sastāvā arī gaidāmajās spēlēs.
Komentāri