Orientēšanās sporta klubam “Meridiāns” šogad iedibināta ceļojošā balva, kuru piešķir aizvadītās sezonas visaktīvākajam un rezultatīvākajam dalībniekam.
Orientēšanos var salīdzināt ar taktisko šaha spēli lielā teritorijā, individuāli cīnoties ar neredzamajiem konkurentiem, un tikai finišā pēc krietna brīža uzzināt, kā veicies.
Aizvadītajā gadā, ievērojot visus ierobežojumus, sacensības tomēr notika un pasākumu kalendārs no jūnija vidus līdz oktobrim bija diezgan blīvs. Viens no balvas idejas autoriem, treneris un orientierists Kaspars Radziņš stāsta, ka žūrija vērtēja “Meridiāna” biedru startus 2020.gada Latvijas kausa izcīņas 20 kārtās. Atlasot dalībniekus ar 15 labākajiem rezultātiem katrā kārtā, kvalificējušies 63 sportisti. Daži ieguvuši ieskaites punktus tikai pāris sacensībās, dažiem, piemēram, Sandrai Grosbergai, ir izcili rezultāti, taču viņa nav startējusi visos Latvijas kausa izcīņas posmos, jo devusies uz sacensībām citur pasaulē. Balvu – simbolisku kontrolpunktu ar kompasu virsotnē – gatavoja Aleksandrs Ļubinskis.
2020.gada kopvērtējumā trešajā vietā Lauma Jānelsiņa, otrajā – Kristīne Brunere, bet uz balvas spožās pamatnes pirmais ieraksts – Dagnis Kaņepe, kurš savā vecuma grupā veiksmīgi startējiis 15 sacensībās. Gada kopvērtējumā augstāku vietu, kā arī ceļojošo balvu turpmāk var iegūt jebkurš – ar regulāru dalību un labiem rezultātiem. Balvas saņēmēju Dagni Kaņepi kluba pārstāvji ar apsveikumu pārsteidza tieši 1.aprīlī, uzaicinot uz tikšanos pie Priekuļu Sporta halles. Dagnis Kaņepe par savu ilggadīgo vaļasprieku stāsta, ka no aktīvām šahista gaitām uz orientēšanos pārgājis pirms daudziem gadiem, mācoties Cēsu 1.vidusskolā. Liktenīgā Sporta diena Pipariņos, starts ar kopētu melnbaltu karti. Lai kāda karte, bet, kā saka, starts bijis “āķis lūpā”.
Dagnis atceras arī pirmās īstās sacensības: “Pēc Pipariņiem sekoja “Meridiāns” Kazugravā ar krāsainu karti. Pirmā reize veiksmīga, izņemot vienu kļūdu. Šogad feisbukā atradu publicētu tā laika karti un pētīju, kur gravā izskrēju nepareizi. Pirmās trīs kārtas bija ar iesācēja veiksmi, bet pēc tam poligons pie Amatas pierādīja, kas ir īstā orientēšanās, bez atlaidēm. Tas neatbaidīja.
Pagājušajā gadā līdz Jāņiem gandrīz nekas nenotika. Par šo gadu – tad jau redzēs.
Cēsu vēsturiskajā rajonā startēt, protams, ir visizdevīgāk. Klasiskās sacensību vietas: Amata, Raiskums, Ozolkalna apkārtne un Cīrulīši, kur var just reljefa pretestību. Gaumes ir dažādas, jo Rīgas apkārtnē ir labi caurskatāmi priežu meži, kāpas, var ātri skriet. Šeit ir nepārredzams, daudz grūtāk.
Ar orientēšanos var sākt nodarboties arī tie, kuri nav sportisti. Tie skaistie un simetriskie, kam vajag izrādīties, skrien pa stadionu, bet mežā neviens tevi neredz. Vai tu skrien vai ej, vai tev ir grūti, vai esi ar pārgurumā izķēmotu seju, vai esi ātrāks, vai zaudē, neviens neredz. Orientēšanās nav tikai skriešana, tas ir piedzīvojums. Kāds ir fiziski spēcīgāks, cits ir gudrāks. Ja neesi ļoti ātrs, varbūt esi taktiski veiksmīgāks.”
Komentāri