Lai nepieļautu turpmāku nelikumīgu rīcību Inčukalna gudrona dīķos, Valsts vides dienests (VVD) veicis papildus pasākumus, lai piekļuve šiem dīķiem būtu neiespējama.
Kā pastāstīja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis, lai izslēgtu piekļuvi pie Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem ar transporta līdzekļiem, piebraucamie ceļi ir pārrakti. Patlaban pie dīķiem piekļūšana pieejama, tikai ejot kājām.
Jasinskis arī stāstīja, ka vēl ne policijai, ne arī VVD nav izdevies atklāt vainīgās personas un uzņēmumu, kuri varētu būt vainojami ķīmisko atkritumu nelikumīgā izgāšanā Inčukalna gudrona dīķos.
Jau ziņots, ka septembra sākumā primārie analīžu rezultāti uzrādīja, ka vairākas dienas Vangažu un Inčukalna apkaimē dīvainās smakas cēlonis bija saistīts ar padomju laika gudrona dīķiem.
7.septembrī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Vides laboratorija pēc VVD lūguma veica gaisa analīzes paraugu noņemšanu pie Inčukalna sērskābā gudrona dīķa un to testēšanu, lai veiktu piesārņojošo vielu identificēšanu. Testēšanā tika izmantota kvalitatīvā analīze un kvantitatīvā analīze, pielietojot gāzu hromotogrāfiju.
Laboratorisko izmeklējumu rezultātā konstatēts, ka gaisa paraugs galvenokārt satur dažādus gaistošos aromātiskos ogļūdeņražus, piemēram, benzolu, toluolu, etilbenzolu un citus, kā arī naftalīna atvasinājumu, kuri dod raksturīgo naftas produktu smaku. Tāpat analīzēs parādās arī sēru saturoši savienojumi, kuru koncentrācijas ir ļoti zemas, tomēr, kā zināms, sēru saturošiem savienojumiem ir raksturīga un nepatīkama smaka. Teju visi analīzēs konstatētie savienojumi varētu būt arī gudrona dīķa satura sastāvā, tomēr, ņemot vērā pēkšņu stipras smakas parādīšanos augusta beigās un vairākus blakus apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka gudrona dīķī ievadīti šķīdinātājus saturoši atkritumi, kuri varētu būt radušies, piemēram, tīrot rezervuārus, cisternas, mašīnu motorus vai ko citu.
Šonedēļ VVD saņēma Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas slēdzienu, kur minēts, ka gaisa paraugā konstatēto ķīmisko vielu zemā smaku sliekšņa dēļ gaisa piesārņojumu cilvēki var sajust lielā attālumā, kas gan ir atkarīgs no vēja virziena, gaisa temperatūras un gaisa relatīvā mitruma, neradot tiešu ķīmisko vielu apdraudējumu veselībai, bet gan izraisot bažas par iespējamu kaitējumu veselībai, kā arī satraukumu un stresu nepatīkamo smaku dēļ.
Tiešā piesārņojuma avota tuvumā uzturoties ilgāku laika periodu, nevar izslēgt arī piesārņojuma kairinošu iedarbību, piemēram, kairinošu ietekmi uz acu un elpošanas gļotādām, var izraisīt kairinošu klepu, galvas sāpes, sliktu pašsajūtu, norādīts Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas slēdzienā.
LETA
Komentāri