Kompensējamo zāļu pārdošana aptiekām nodrošina vidēji pusi no to apgrozījuma, taču izteikumi par zāļu iegādes kompensācijas iegādes budžeta samazināšanu nav ietekmējuši to patēriņu, liecina veiktā uzņēmumu aptauja.
“Mēness aptieku” pārstāve Zaiga Barvida klāsta, ka visās uzņēmuma aptiekās Latvijā kompensējamo medikamentu apjoms vidēji ir vairāk nekā puse no kopējā apgrozījuma.
“Liels kompensējamo medikamentu īpatsvars ir ārpus pilsētām. Tas saistīts ar to, ka ārpus Rīgas cilvēkiem ir mazāki iztikas līdzekļi un viņi iegādājas tikai pašus nepieciešamākos medikamentus, kas bieži vien ir ārsta izrakstītās kompensējamā sarakstā esošās zāles. Rīgā un lielajās pilsētās esošajās aptiekās ir lielāks pieprasījums arī pēc bezrecepšu medikamentiem, vitamīniem, uztura bagātinātājiem, kosmētikas un higiēnas precēm, kamēr reģionos tā nav,” skaidro Barvida.
Viņa klāsta, ka “Mēness aptieka” izvērsusi programmu trūcīgajām personām, kas iepērkoties ļauj veidot īpašu punktu uzkrājumus, ko vēlāk iespējams izmantot medikamentu iegādei, un pārsvarā tie tiek izmantoti tieši kompensējamo zāļu pacienta līdzmaksājuma mazināšanai. Un, kaut arī programmas dalībnieku skaits ik mēnesi palielinās, tomēr nevarot runāt par vispārīgu kompensējamo medikamentu pieprasījuma palielināšanos.
Arī “Euroaptieku” valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe vēsta, ka kompensējamie medikamenti nodrošina apmēram 50% no uzņēmuma apgrozījuma.
“Izteiktākajā ekonomiskās krīzes posmā šie procenti pat pieauga, jo klienti iegādājās tikai pašus nepieciešamākos medikamentus, taču kopš šā gada pavasara apjomi atgriežas normālajās sliedēs,” stāsta Zemdega-Grāpe, vienlaikus informējot, ka 2009.gada jūlijā kompensējamās zāles veidojušas 52,6% no “Euroaptieku” apgrozījuma, taču šā gada augustā tas sarucis līdz 48,1%.
Uzņēmēja skaidro, ka nereti pacienti veido nelielu uzkrājumu ar medikamentiem, taču tā neesot vērtējama kā vispārīga tendence.
“Ģimenes aptieku” tirdzniecības attīstības vadītājs komentē, ka pērn un šogad pārdoto kompensējamo medikamentu apjoms nav būtiski mainījies.
“Turklāt tas atkarīgs no katras aptiekas atrašanās vietas – ja tā atrodas tuvāk slimnīcai vai citai medicīnas iestādei, tad šādā aptiekā kompensējamo un pārējo preparātu tirdzniecības apjomu attiecība var būt pat 80% pret 20%,” norāda Tēbelis.
Viņš klāsta, ka nav novērots pieprasījuma pieaugums kompensējamiem medikamentiem, tomēr vienlaikus uzsver, ka pārdošanas apjomus varētu negatīvi ietekmēt paaugstinātās 21% pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošana zālēm.
Jau ziņots, ka Latvijā ir vismazākie zāļu iegādes kompensācijas apjomi Baltijas un Eiropas Savienības valstu vidū.
Šogad kompensējamo medikamentu iegādei atvēlēts tāds pats finansējuma apjoms kā pērn – 45 eiro (31,5 lati) uz iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Igaunijā šogad zāļu iegādei atvēlēti 66 eiro (46,2 lati), bet Lietuvā – 56 eiro (39,2 lati) uz iedzīvotāju.
Pēc Veselības ekonomikas centra (VEC) datiem, valsts piešķirtais finansējums kompensējamajiem medikamentiem Latvijā pašlaik ir mazāks par nepieciešamo efektīvas veselības aprūpes nodrošināšanai.
Arī “Euroaptiekas” valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe savā blogā biznesa portālā “Nozare.lv” pauda, ka iespējamā valsts budžeta samazināšana kompensējamām zālēm par septiņiem miljoniem latu būtu nesaprātīgs valdības lēmums, jo lielai daļai iedzīvotāju šie medikamenti ir vienīgā iespēja izdzīvot, un ka Funkciju audits, izsakot priekšlikumu samazināt valsts budžeta izdevumus zāļu kompensācijai, ir pieļāvis kļūdu.
NOZARE.LV
Komentāri