Cēsniecei Ivetai Dubovai bērnībā bija sapnis – kad izaugs, būs sava māja un oranžērija, kurā ziedēs orhidejas. Bija jāpaiet gadiem, pērnvasar Iveta atgriezās no ārzemēm.
“Man nepatīk grieztie ziedi, šķiet, tās ir mirušas puķes. Ja kāds grib dāvināt, lai dāvina kaktusus,” domas pauž Iveta. Visam savs laiks, un tas, kam jānotiek, reiz notiek.
Iveta ar draudzeni Gunu aizbrauca uz “Depo”. Veikalā stāvēja liela
orhideju podu rinda. Draudzenes piegāja pie plaukta ar nocenotajām puķēm. “Tās bija tādas panīkušas. Pirmā doma – netikšu galā. Draudzene uzstāja – vai
tu nemāki apliet, pielikt minerālmēslus,” atceras Iveta. Tā par 99 santīmiem gabalā Iveta nopirka pirmos trīs podiņus ar sapņu puķēm. Un pie sevis nosmēja – varbūt sākt no otra gala, vispirms sākt audzēt orhidejas, tad tikt pie mājas ar stiklotu verandu.
Jau mājupceļā abas apsprieda nākamo problēmu – kur orhidejas likt.
Mājās tām traucēs kaķi. Tad Guna ieminējās, vai tad darbā nav palodžu. Tā frizētavā “Debesīs” sāka dzīvot orhidejas. Nu jau to vairāk nekā pussimts.
“Uzreiz nopirku arī minerālmēslus. Nākamajā dienā pēc laistīšanas jau lapas bija zaļas, ne miņas no panīkušajām puķēm. Bija tāds prieks,” atceras Iveta. Līdz šim viņa nav nopirkusi nevienu dārgo orhideju, tikai tās, kam pazemināta cena. “Ja nopērc ziedošu, jau zini, kāds ir zieds. Man ir gaidīšanas svētki. Nekad nezinu, kādā krāsā, cik liels būs zieds,” bilst orhideju cienītāja.
Lai orhidejas ziedētu, par tām, protams, jārūpējas. Iveta jau uzkrājusi praktisku pieredzi.
“Kopšanā svarīgākais – nedrīkst pārliet, augam viducī nedrīkst tikt ūdens, tas sāks pūt. Sajaucu spainī ūdeni ar minerālmēsliem, tad ar glāzīti orhideju apleju, līdz jūtu, ka mulča paliek mitra. Ja augs izkaltis, saknes ir sudrabaini pelēkas, kad mitruma pietiek, tās ir zaļas. Tā kā telpā ir malkas
apkure, orhidejas laistu reizi mēnesī, dzīvoklī ar centrālo apkuri tas droši vien nepieciešams biežāk,” stāsta Iveta. Pērkot orhidejas ir parastos plastmasas podiņos, Iveta tajos sadur, pareizāk, iededzina caurumiņus, lai augs ātrāk izžūst, nekā tam ir par daudz mitruma. Kad Ivetai podu bija mazāk, viņa tos iemērca ūdenī, kad vairākus saliek traukā, ņemot ārā, kāda pile tomēr tiek uz auga. Orhidejas gaisa saknes nedrīkst aiztikt, kad nokalst, tās nogriež. Kā trāpa ūdens, tās paliek zaļas. Ja augam uz kāta parādās gaisa saknes, to atliek ielikt zemē un izaugs jauns stāds. Ar gaisa saknēm orhidejas ņem mitrumu, ja tā nepietiek, ir izžuvušas.
“ Izmēģināju audzēt keramzītā, kas uztur mitrumu, bet pārliecinājos, ka tad vajag augstu podu, jo caurspīdīgā podiņā keramzīts paliek zaļš. Nav glīti,” stāsta orhideju cienītāja.
Orhidejām var iegādāties dažādus minerālmēslus,
bet jāskatās, ko tie spēcinās – ziedēšanu vai lapas.
Iveta, augus mēslojot, tos
neliek tik daudz, cik ieteikts. “Ja būs par daudz, mulča paliek balta un veidojas nogulsnes,” viņa saka.
Orhidejas jāuzmana no bruņutīm. Ja kādam augam gadās, Iveta pārliecinājusies, ka cīņa ir bezcerīga. Ja viena slima, ātri kaite pārņems citas. Uz jaunā dzinuma parādās balts tīmeklis. Iveta reizēs, kad laista orhidejas, to lapām ar mitru salveti noslauka putekļus.
“Kad orhideja nozied, nevajag uzreiz kātu nogriezt, jo nevar zināt, no kurienes tas atkal dzīs ziedu,” pārliecinājusies Iveta. Kad viņa nogriež kādu lapu, griezuma vietā dezinfekcijai uzber malto kanēli.
Orhidejas pārstāda, kad saknes kāpj ārā no poda. “Par litra kāpostu spainīti lielāku podu neņemu. Mulču vajag novārīt. Ir gadījies, ka podā uzdīgst kāda zālīte vai saaug sēnītes. Mulču nedaudz apžāvē. Kad izņemu sakni no poda, to iemērcu dezinfekcijas ūdenī, kurā iepilināti daži pilieni aptiekā
nopērkamā
“Citrosept”, kas gatavots no greipfrūtu kauliņiem. Vistrauslākās ir saknes, un orhideju iesēdinu podā, tās netraumējot,” stāsta Iveta.
Nav brīža, kad “Debesīs” neziedētu kāda orhideja. Iveta uzsver, ka orhideju kopšana ir vienkārša, prasa maz laika. Ar savu aizraušanos viņa
daudzus ieinteresējusi audzēt šīs
puķes. Vienu gan viņa uzsver: “Ja arī kādā podiņā uzzied divas vienādas, nemainos. Tās taču manas izauklētas. Nopirku izmocītas, nogurušas, un tagad tās mani pārsteidz.
Sarmīte Feldmane
Komentāri