Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Debesīs Ivetas orhidejas

Druva
15:22
05.11.2010
86
Mg 9557

Cēsniecei Ivetai Dubovai bērnībā bija sapnis – kad izaugs, būs sava māja un oranžērija, kurā ziedēs orhidejas. Bija jāpaiet gadiem, pērnvasar Iveta atgriezās no ārzemēm.

“Man nepatīk grieztie ziedi, šķiet, tās ir mirušas puķes. Ja kāds grib dāvināt, lai dāvina kaktusus,” domas pauž Iveta. Visam savs laiks, un tas, kam jānotiek, reiz notiek.

Iveta ar draudzeni Gunu aizbrauca uz “Depo”. Veikalā stāvēja liela

orhideju podu rinda. Draudzenes piegāja pie plaukta ar nocenotajām puķēm. “Tās bija tādas panīkušas. Pirmā doma – netikšu galā. Draudzene uzstāja – vai

tu nemāki apliet, pielikt minerālmēslus,” atceras Iveta. Tā par 99 santīmiem gabalā Iveta nopirka pirmos trīs podiņus ar sapņu puķēm. Un pie sevis nosmēja – varbūt sākt no otra gala, vispirms sākt audzēt orhidejas, tad tikt pie mājas ar stiklotu verandu.

Jau mājupceļā abas apsprieda nākamo problēmu – kur orhidejas likt.

Mājās tām traucēs kaķi. Tad Guna ieminējās, vai tad darbā nav palodžu. Tā frizētavā “Debesīs” sāka dzīvot orhidejas. Nu jau to vairāk nekā pussimts.

“Uzreiz nopirku arī minerālmēslus. Nākamajā dienā pēc laistīšanas jau lapas bija zaļas, ne miņas no panīkušajām puķēm. Bija tāds prieks,” atceras Iveta. Līdz šim viņa nav nopirkusi nevienu dārgo orhideju, tikai tās, kam pazemināta cena. “Ja nopērc ziedošu, jau zini, kāds ir zieds. Man ir gaidīšanas svētki. Nekad nezinu, kādā krāsā, cik liels būs zieds,” bilst orhideju cienītāja.

Lai orhidejas ziedētu, par tām, protams, jārūpējas. Iveta jau uzkrājusi praktisku pieredzi.

“Kopšanā svarīgākais – nedrīkst pārliet, augam viducī nedrīkst tikt ūdens, tas sāks pūt. Sajaucu spainī ūdeni ar minerālmēsliem, tad ar glāzīti orhideju apleju, līdz jūtu, ka mulča paliek mitra. Ja augs izkaltis, saknes ir sudrabaini pelēkas, kad mitruma pietiek, tās ir zaļas. Tā kā telpā ir malkas

apkure, orhidejas laistu reizi mēnesī, dzīvoklī ar centrālo apkuri tas droši vien nepieciešams biežāk,” stāsta Iveta. Pērkot orhidejas ir parastos plastmasas podiņos, Iveta tajos sadur, pareizāk, iededzina caurumiņus, lai augs ātrāk izžūst, nekā tam ir par daudz mitruma. Kad Ivetai podu bija mazāk, viņa tos iemērca ūdenī, kad vairākus saliek traukā, ņemot ārā, kāda pile tomēr tiek uz auga. Orhidejas gaisa saknes nedrīkst aiztikt, kad nokalst, tās nogriež. Kā trāpa ūdens, tās paliek zaļas. Ja augam uz kāta parādās gaisa saknes, to atliek ielikt zemē un izaugs jauns stāds. Ar gaisa saknēm orhidejas ņem mitrumu, ja tā nepietiek, ir izžuvušas.

“ Izmēģināju audzēt keramzītā, kas uztur mitrumu, bet pārliecinājos, ka tad vajag augstu podu, jo caurspīdīgā podiņā keramzīts paliek zaļš. Nav glīti,” stāsta orhideju cienītāja.

Orhidejām var iegādāties dažādus minerālmēslus,

bet jāskatās, ko tie spēcinās – ziedēšanu vai lapas.

Iveta, augus mēslojot, tos

neliek tik daudz, cik ieteikts. “Ja būs par daudz, mulča paliek balta un veidojas nogulsnes,” viņa saka.

Orhidejas jāuzmana no bruņutīm. Ja kādam augam gadās, Iveta pārliecinājusies, ka cīņa ir bezcerīga. Ja viena slima, ātri kaite pārņems citas. Uz jaunā dzinuma parādās balts tīmeklis. Iveta reizēs, kad laista orhidejas, to lapām ar mitru salveti noslauka putekļus.

“Kad orhideja nozied, nevajag uzreiz kātu nogriezt, jo nevar zināt, no kurienes tas atkal dzīs ziedu,” pārliecinājusies Iveta. Kad viņa nogriež kādu lapu, griezuma vietā dezinfekcijai uzber malto kanēli.

Orhidejas pārstāda, kad saknes kāpj ārā no poda. “Par litra kāpostu spainīti lielāku podu neņemu. Mulču vajag novārīt. Ir gadījies, ka podā uzdīgst kāda zālīte vai saaug sēnītes. Mulču nedaudz apžāvē. Kad izņemu sakni no poda, to iemērcu dezinfekcijas ūdenī, kurā iepilināti daži pilieni aptiekā

nopērkamā

“Citrosept”, kas gatavots no greipfrūtu kauliņiem. Vistrauslākās ir saknes, un orhideju iesēdinu podā, tās netraumējot,” stāsta Iveta.

Nav brīža, kad “Debesīs” neziedētu kāda orhideja. Iveta uzsver, ka orhideju kopšana ir vienkārša, prasa maz laika. Ar savu aizraušanos viņa

daudzus ieinteresējusi audzēt šīs

puķes. Vienu gan viņa uzsver: “Ja arī kādā podiņā uzzied divas vienādas, nemainos. Tās taču manas izauklētas. Nopirku izmocītas, nogurušas, un tagad tās mani pārsteidz.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
19

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi