Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Mežu atjaunošanai piemērots laiks

Druva
16:09
08.11.2010
63
Mg 9660

Gada pēdējos mēnešos, meža nozares speciālistu aicināti, mežu īpašnieki pievēršas mežsaimnieciskajām darbībām. Informējot par jaunajām meža atjaunošanas noteikumu prasībām, Amatas mežniecības mežzinis Māris Sestulis skaidro, ka izcirtumu atjaunošana joprojām ir problēma.

„Nedaudz mainījušās normatīvo aktu prasības, kas nosaka meža atjaunošanas termiņus. Atviegloti arī kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai jaunaudzi var atzīt par atjaunotu mežu. Svarīgi norādīt, ka desmit gadus vecām skuju koku un piecus gadus vecām lapu koku audzēm, kas atzītas par atjaunotām, jābūt izkoptām pēc koptas mežaudzes kritērijiem,” stāsta M.Sestulis.

Mežzinis norāda – lai gan atjaunošana kļuvusi vienkāršāka, ir gana daudz saimnieku, kuri uz kopšanas darbiem ir skubināmi. Tiesa, netrūkst arī labo piemēru, kad ar meža saimnieku godprātību un attieksmi pret izcirtumu atjaunošanu var tikai lepoties.

„Lielāks prieks nevar būt, kad redzu tādu īpašumu kā Gatim Ziediņam. Viņš saprot, ka mežs jāatjauno un jākopj. Ja redzam, ka īpašnieks mežā saimnieko gudri un nocirstās platības sakopj, tas ir mūsu darba lielākais lepnums,” atzinīgi saka M. Sestulis, vedot „Druvu” uz G.Ziediņam piederošo meža īpašumu Līgatnes pagastā.

Pats saimnieks stāsta, ka viņam pieder vairāki simti hektāru meža, tostarp ap 50 hektāriem jaunaudzes. „Pēc izglītības esmu mežsaimnieks,

strādāju par meža taksatoru. Pret meža atjaunošanu izturos nopietni. Man ir jādomā par četru bērnu nākotni. Nezinu, vai viņi kādreiz interesēsies par mežu, bet man tas ir mīļš un nevaru noskatīties, kā tas aizaug,” skaidro G.Ziediņš. Lepojoties viņš rāda

skujkoku audzi, kas pērn saņēmusi atbalstu no Eiropas programmas jaunaudžu kopšanai. Arī šogad platība kopta, jo bijis žēl, ka eglītes pazūd avenājos. „Rezultāts ir redzams. Novērtējot pēdējā gada pieaugumu, redzu, ka rīkojos pareizi. Ja mežu kopj, tad kociņiem

pieaugums ir ievērojami lielāks. Es neturos pie teorijas, kad vajadzētu atēnot jaunaudzes, kopju tās pēc vajadzības,” pieredzē dalās G.Ziediņš.

M.Sestulis informē, ka ik gadu mežniecības pārraudzības teritorijā kailcirtēs tiek nocirsti ap 800 hektāri meža un gandrīz tikpat tiek arī apmežots. „Reizēm gan ir vajadzīga uzstājība un liela meža īpašnieku skubināšana, jo daudzi neņem vērā to, ka jādomā arī par nākotni – koksnes resursi pārstrādei ir vajadzīgi gan tagad, gan būs nepieciešami arī nākotnē. Mežu cērtot, nauda nāk kabatā, bet atjaunojot saimniekam no tās jāšķiras, ne visi to grib darīt. Tomēr galā tiekam. Pērn atjaunoti tika 770 hektāri, tātad kopumā nocirstās platības tiek atjaunotas,” stāsta Amatas mežniecības mežzinis.

Pēdējā laika tendence ir mežu atjaunošana dabiskā veidā, norāda M.Sestulis: „Agrāk īpašniekus mudinājām uz izcirtumu mākslīgo atjaunošanu, bet ļoti laba ir arī dabiskā. Tikai vairāk jāpiestrādā pie kopšanas. Valsts mežos un lielajās platībās gan cirsmas tiek ar stādīšanu atjaunotas.”

Jaunaudžu kopšanai mežu īpašnieki lietderīgi izmanto Eiropas naudu. „Tā ir laba iespēja – par izkopto meža platību dabūt kādu naudu atpakaļ. Lai gan jāsaka, ka Eiropas atbalstam papīru birokrātija ir liela, daudzi mūspusē iespēju izmanto. Pieteikuma process varēja būt vienkāršāks – tas arī mudinātu meža īpašniekus būt aktīvākiem uz mežsaimniecisko darbību. Vienkāršais lauku cilvēks bez mežsaimnieciskās saprašanas nemaz nevar tikt ar projekta pieteikumu galā,” sūrojas M.Sestulis.

Eiropas atbalstu izmanto arī G.Ziediņš. Šogad uz Lauku atbalsta dienesta programmu „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” viņš pieteicis aptuveni 18 hektārus jaunaudzes.

Amatas mežniecības vecākais referents Druvis Melderis informē: „Šoruden mūsu mežniecībā cilvēki diezgan cītīgi sniedz projektus – ir saņemti aptuveni 134 iesniegumi par jaunaudžu kopšanu, kuru kopējā platība

ir

pāri

par

500

hektāriem,” skaidro D.Melderis.

„Ja nekādi mežu īpašniekus nevar pamudināt izkopt platības, tad galējais līdzeklis ir administratīvā pārkāpuma protokols. Pērn bija trīs, četri šādi gadījumi. Ja no 2700 meža īpašumiem, kas ir mūsu uzraugāma šajā teritorijā, tikai pāris mežsaimnieki kaut ko neizdara, tad, manuprāt, tas nav slikti,” vērtē M. Sestulis, piebilstot, ka pašreiz raksturīga īpašumu pārpirkšana: „Lielie uzņēmumi pērk meža platības no mazajiem. Tiem ir savi mežkopji, un mums kā uzraugošajai iestādei ir viegli ar tiem strādāt. No otra puses, te iezīmējas problēma, kas mums nepatīk – vērtīgi īpašumi vairs nepaliek vietējo iedzīvotāju rokās.”

Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
9

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
39

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
80

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
25
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
26
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
18
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi