Trīs gadu laikā līdz 76% no pašreizējā skaita var samazināties vidusskolēnu skaits, līdz ar to būs nepieciešams mazāk pedagogu, – vakarrīt intervijā Latvijas Radio un laikrakstā “Diena” saka jaunais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).
Lai vidusskolas nepiemeklētu līdzīgs slēgšanas vilnis kā bija ar pamatskolām, ministrs rosina veidot tās par vairākfunkcionālām iestādēm.
Ministrs atbalsta, ka būtu nepieciešamas precizēt visu līmeņu skolu finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam”, taču “runājot par kaut kādu koeficientu vai proporciju grozīšanu, vajadzētu arī paskatīties uz skolu reālo piepildījumu. Tomēr skolotāju un skolēnu skaita attiecība ir celta, skolu reorganizācija ir bijusi, un pateikt tagad skaidri “mēs darīsim tā”, nepārbaudot to faktisko situāciju”, izvērtējot telpu lietderīgu izmantošanu.
Kā būtisku soli Broks uzskata 40 stundu darba samaksas sistēmu pedagogiem, kas no valsts budžeta papildus prasītu ap 60 miljonus latu gadā.
Ministrs norāda, ka šādas atalgojuma sistēmas ieviešana nesamazinās pedagogu algas, “es domāju, ka tā pieaugs. Arī arodbiedrība pašlaik iebilst pret 40 stundu darba nedēļu nevis tāpēc, ka tā būtu sistēmiski nepareiza, bet tāpēc, ka ir bažas, ka šīs 40 stundas pielīdzinās skolotāju pašreizējai samaksai. Pamatideja ir pacelt algu līdz tādai, kāda būtu nepieciešama, un tad arī nofiksēt 40 stundu darba nedēļu.”
Lai skolotājs būtu arī mazāk atkarīgs no izmaiņām darba tirgū un ekonomikā, būtu jāpaplašina mācību programmas, lai skolotājs būtu pietiekami universāls. Ministrs uzskata, ka pašlaik arī pedagoģijā programmas ir šauri specifiskas. “Mums, piemēram, ir atsevišķa pirmsskolas skolotāju programma, atsevišķa sākumskolas skolotāju programma. Nesaku, ka tagad vajadzētu salikt visu vienā katlā, bet ir jāpaskatās, lai arī skolotājs būtu pietiekami universāls,” skaidro Broks.
Savukārt profesionālās izglītības prestižu, pēc ministra domām, varētu celt ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu palīdzību. “Tuvākajā laikā jau slēdzam līgumus par ERAF ieguldīšanu profesionālās izglītības iestādēs. Pirmais ir šo profesionālo skolu rekonstrukcija, kur tas nepieciešams, renovācija. Ir paredzēta nākotnē otrā kārta, un tās ir iekārtas,” skaidro Broks un piebilst, ka Latvijas mērķis ir sasniegt Igaunijas līmeni, kur iepriekšējā periodā apmēram 250 miljoni tika ieguldīti Igaunijas profesionālajās skolās, uztaisot tās par modernām, pievilcīgām un interesantām.
Finansējumu, pēc Broka teiktā, saņems 14 kompetences centri, papildus saņems arī skolas ar specializāciju, bet tās saņems līdzekļus nevis būvniecības, rekonstrukcijas darbiem, bet tieši aprīkojumam.
LETA
Komentāri