Šogad aprit 91 gads kopš nozīmīgās Latvijas valsts armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku – 1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu.
Laika posms no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ pieminot šo notikumu, 11. novembrī – Lāčplēša dienā – tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Jau piekto gadu, pateicoties uzņēmēja Renāra Sproģa iniciatīvai, 11.novembrī Cēsu Pils parka estrādē no svecēm atkal iedegsies Latvijas kontūra. Uzņēmējs norāda, ka sveces jau iegādātas, bet Lāčplēša dienā Astra Reine no tām palīdzēs izveidot Latvijas kontūru.
“Pirmos divus gadus no degošām svecēm veidojām sarkanbaltsarkano karogu, bet sākumā bija grūti dabūt piemērotas krāsas sarkanās sveces. Arī tiem, kuri gribēja pievienot savas sveces, bija grūtāk izpausties, tāpēc nolēmām veidot Latvijas kontūru, kurā ikviens var ievietot savu liesmiņu,” saka R. Sproģis.
Par muzikālo pārsteigumu plkst. 19 parūpēsies ritma grupa „Pērkonvīri”, daļa no grupas “Auļi”.
Akcijas idejas autors R. Sproģis atzīst, ka redzot, kā sveču aizdegšana svētkos uz Cēsu Pils kāpnēm
no ģimeniska pasākuma pāraugusi par pilsētas iedzīvotāju vienojošu notikumu, pārņem patiesa gandarījuma sajūta: “Patīkami redzēt, ar kādu prieku pilsētnieki nāk uz parku gan pa vienam, gan ģimenēm. Esmu saņēmis daudzus jautājumus, vai šogad pasākums būs, un tas dod pārliecību, ka šādas akcijas nepieciešamas. Vienam būtu grūti to īstenot, tāpēc gribu teikt paldies Kultūras un tūrisma centra darbiniecēm Jolantai Sausiņai, Rutai Krastiņai, Ingai Kreilei, arī Indulim Jirgensonam, kurš nodrošina apskaņošanu, savai ģimenei, radiem, draugiem un ikvienam, kurš atnāk uz šo akciju,” saka R. Sproģis.
Jānis Gabrāns
Komentāri