Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Šodien Latvijā svin latviešu tautas tradicionālos svētkus – Mārtiņdienu

Druva
09:06
10.11.2010
8

Šodien Latvijā tiek svinēta Mārtiņdiena, kas ir latviešu tradicionālie svētki, jo Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena.

Latviešiem Mārtiņa diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumus, kā arī šajā dienā beidzas pieguļa un ganu laiks. Saistībā ar Mārtiņu dienu latviešu folklorā ir atrodamas gan dažādas tautasdziesmas, gan arī ticējumi.

Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada. Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

Kopš seniem laikiem Mārtiņam šajā dienā kauj gaili un arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana – govju. Mārtiņdienas vakarā cilvēki daudzviet ģērbjas maskās un iet masku gājienā. Populārākās no Mārtiņbērnu maskām ir lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra un čigāna maskas. Mārtiņdienas masku gājienam, tāpat kā visiem citiem ziemas masku gājieniem, galvenā nozīme ir auglības nodrošināšana.

Ap Mārtiņiem jaunā mēnesī parasti lielā skaitā kāva cūkas un liellopus un sagatavoja gaļas krājumu visai ziemai. Pēc Mārtiņiem lopus vairs nekāva. Mārtiņos kaujami mājputni bija vistas, pīles un zosis.

Ticējumos teikts, ka Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas, savukārt, ja ap Mārtiņiem ir treknas zosis, tad nākamā gadā būs bagāta olu raža. Latviešu ticējumi vēsta, ka Mārtiņa vakarā pirms gulētiešanas jānomazgā seja, bet nevar to slaucīt, kā arī nedrīkst pēc tam vairs runāt, jo tad naktī nāks nākamais vīrs seju slaucīt. Mārtiņu vakarā ieteikts meitām, gulēt ejot, izmest istabas vidū brunčus, jo tas kurš sapnī to pacels, tas apprecēs.

Pēc Mārtiņa dienas var noteikt arī gaidāmo laiku. Ticējumi vēsta, ja Mārtiņos salst, tad Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs, savukārt, ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi, tad visa ziema būs ar atkušņiem, bet, ja Mārtiņi ir skaidri, tad ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis, tad būs skaidrs siena laiks.

Tāpat ticējumi vēsta, ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, tad būs gara ziema, ja Mārtiņa dienā sarma kokos – būs daudz dārza augļu, ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta, ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni, savukārt, ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Ziemassvētkos slidināsies pa ledu.

Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad tika pareģots, ka lopu labībai nebūs sāta un lopi daudz ēdīs.

Mārtiņi ir novembra galvenie svētki. Ja Jurģis pavasarī iezīmē zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji – visa tā nobeigumu. Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Veļu laiks beidzas ar Mārtiņa nedēļas piektvakaru un tad sākas budēļu jeb čigānos iešanas laiks, kas turpinās līdz pat Metenim.

Mārtiņdienu svin vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, savukārt zviedri – putraimu putru un pīrāgus.

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra, šogad Mārtiņdienā vārda svētkus svinēs 13 322 Latvijā dzīvojoši Mārtiņi. 102 Mārtiņiem šī būs pirmā vārdadiena, jo viņi piedzimuši tikai šogad. Visvairāk Mārtiņu dzīvo Rīgā, kur sastopami 2967 šī vārda nēsātāji, bet bijušā Rīgas rajona teritorijā mīt 1385 Mārtiņi.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
19

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
59

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
48

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
81

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
7
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
7
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
6
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
28
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
26
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi