Rudens lietainais laiks pakāpeniski rada bažas zemniekiem, kuri iesējuši ziemājus. Taču bijušā Cēsu rajona novadu zemnieki skaidro, ka problēmas daudz lielākas ir Zemgales, ne Vidzemes graudaudzētājiem.
Vidzemē lauki nav līdzeni, tādēļ arī neveidojas lielas peļķes. Pagaidām situācija nav kritiska, taču ilgstošs mitrums un aukstums, kuru prognozē strauji atnākam, varētu ietekmēt ziemāju attīstību.
Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Dravēļi” saimnieks Uldis Sijāts stāsta, ka mitrums ir pārāk liels, tomēr situāciju par kritisku nevar dēvēt : “Ir lauki, kuros izveidojušās lāmas, taču tādu nav daudz. Dažviet var novērot, ka ziemas kvieši nedaudz sāk dzeltēt. Izturība pret mitrumu ir atkarīga arī no šķirnēm – jaunās ārzemju šķirnes ne vienmēr ir piemērotas šādiem laika apstākļiem.”
SIA “Gaižēni” direktors Alekss Rasmusens atzīst, ka liela nozīme, cik labi izveidota meliorācijas sistēma. Tā kā graudaudzētājs par to ir piedomājis, pagaidām bažas par pārlieku lielo slapjumu nav, tomēr, ja mitrums būs ilgstošs, tas varētu būt nelabvēlīgs.
Pagaidām liels satraukums nav arī Raiskuma pagasta “Dumbrāju” saimniekam Eināram Lācim. Viņš skaidro, ka viss nepieciešamais ir paveikts,
tagad zemnieki ir atkarīgi no dabas untumiem. Tam piekrīt arī Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” pārstāvis Jānis Tučs. Viņš, vērtējot ziemāju laukus, saka, ka peļķes neveidojas, tomēr iespējamā straujā sala sākšanās gan rada bažas.
Zemnieki skaidro, ka pagaidām ir grūti ko prognozēt. Ziemāju augšanu un attīstību ietekmēs tas, kāda būs šī ziema – cik auksta, cik daudz uzsnigs sniegs. Ja pašreiz mitrie lauki nepaspēs nožūt līdz solītā lielā aukstuma uznākšanai, tas ziemājus varētu ietekmēt negatīvi.
Māra Majore – Linē
Komentāri