Rēķinot definēto diennakts devu, Latvijas zāļu patēriņš uz Eiropas un visas pasaules fona ir par 20-50% mazāks, kas vērtējams kā ļoti zems, intervijā pauda SIA “GlaxoSmithKline Latvia” (GSK) valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.
“Ir slimību grupas, kurās zāles tiek lietotas pat piecas reizes mazāk, piemēram, depresijas ārstēšanai, onkoloģijā un hematoloģijā. Vidējā un ilgākā termiņā šie rādītāji var tikai kāpt,” uzskata Šmits.
Vienlaikus viņš norāda, ka būtu labi, ja mazāko zāļu patēriņu pavadītu arī labāks vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis, taču tas tā neesot, jo “tas, ka cilvēki neārstējas, nenozīmē, ka viņi neslimo”.
Šmits skaidro, ka pērn otrajā ceturksnī zāļu kompensācijas apmērs no valsts virknei diagnožu tika samazināts no 90% kompensācijas uz 75% un no 75% uz 50%. Līdz ar to zāļu patēriņš šajās diagnozēs krasi samazinājies.
“Cilvēki vairs neārstējās ar zālēm, bet izmantoja, tā teikt, nākamo pasākumu sarakstā – slimnīcu,” klāsta Šmits.
Skaidrojat farmācijas nozares izaugsmes un attīstības saglabāšanos arī ekonomiskās krīzes apstākļos, Šmits atsaucas uz salīdzinoši zemo zāļu patēriņu visā pasaulē.
“Iedzīvotāji noveco, kā arī pieaug hronisko slimību skaits. Pieaug arī inovatīvo zāļu īpatsvars, kā arī zāļu ražotāji meklē un atrod mehānismus, kā piedāvāt produktus trešās pasaules valstīm,” stāsta Šmits.
Jau ziņots – lai izpildītu Veselības ministrijas prasības par nākamā gada kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto medikamentu budžeta pārtēriņu, ražotājiem nāksies zaudēt aptuveni piecus miljonus latu uz peļņas rēķina, iepriekš pauda Šmits.
Kā ziņots, SIA “GlaxoSmithKline Latvia” šā gada pirmajos trīs ceturkšņos strādājis ar 8,8 miljonu latu apgrozījumu. Kompānija dibināta 2003.gadā un pilnībā pieder Lielbritānijas koncernam “Wellcome Limited”.
Pagājušajā gadā uzņēmums strādājis ar 11,615 miljonu latu apgrozījumu un 460 800 latu peļņu.
NOZARE.LV
Komentāri