Pagājušā gada decembra pēdējā dekādē Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija trīs grādus zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Arī visas dekādes dienas bija aukstākas par ilggadējām diennakts vidējām gaisa temperatūrām. Visaukstākais laiks bija dekādes sākumā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā turējās 5-6 grādus zem normas, naktī viszemāk noslīdot vietām Rietumlatvijā no mīnus 16 līdz mīnus 19 grādiem pēc Celsija skalas.
Siltāks kļuva laikā no 25.decembra līdz 28.decembrim, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1-2 grādus zem normas, taču teritoriālais temperatūras sadalījums neatbilda parastajam šajā gadalaikā. Tam par iemeslu bija siltas dienvidu puses gaisa masas, kas 24.decembrī un 25.decembrī visvairāk ietekmēja gaisa temperatūru Latgalē.
Daugavpilī gandrīz visu Ziemassvētku laiku gaisa temperatūra bija nedaudz virs nulles, proti, plus 0,7 grādu, tādējādi diennakts vidējo gaisa temperatūru paaugstinot 4,6 grādus virs normas. Tajā pašā laikā Baltijas jūras piekrastes rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 4-5 grādus zem normas.
Mazāk krass temperatūrās, bet analoģisks gaisa temperatūras sadalījums Latvijā saglabājās arī 26.decembrī, nākošajās dienās siltā gaisa masa virzījās pāri Austrumlatvijai uz ziemeļiem, par ko liecina līdz pat 1-2 grādiem augstākas par normu gaisa temperatūras šajos rajonos. Rietumlatvijā šajā laika periodā gaisa temperatūra saglabājās zem normas.
Pēc divām atkal vēsākām dienām dekādē visaugstāk temperatūras stabiņš paaugstinājās gada pēdējā dienā. Baltijas jūras piekrastē bija vērojams atkusnis – līdz plus 0,9 grādiem, bet naktī zem mīnus 10 grādiem temperatūra noslīdēja tikai vietām austrumu rajonos.
Decembra trešās dekādes nokrišņu daudzums Latvijā 2,7 reizes pārsniedza normu. Lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā – Dobelē, Rēzeknē, Salacgrīvā, Daugavpilī pārsniedzot to trīs, Kalnciemā, Priekuļos – četras, bet Mērsragā gandrīz piecas reizes. Ziemassvētkos Latviju šķērsojošā gaisa masa atmosfēras augstākajos slāņos bija silta virs visas Latvijas teritorijas un izraisīja ne tikai snigšanu, bet arī smidzināšanu, lietu un sasalstošu lietu, kas, saskaroties ar auksto zemes (sniega) virsmu, ar ledu pārklāja gandrīz visu Latviju.
Apledojums daudzviet saglabājās līdz pat mēneša beigām, to papildināja sniegs, kas jau apledojušos priekšmetus gaisā darīja vēl smagākus. 24.decembrī, 25.decembrī un 30.decembrī vietām diennakts nokrišņu daudzums bija tuvs un arī pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu.
Pagājušais gads aizvadīts ar šim laikam neparasti biezu sniega segu. Dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 32 centimetri, kas gandrīz piecas reizes pārsniedz ilggadīgo vidējo sniega segas biezumu decembra trešajā dekādē un ir vislielākais līdz šim Latvijā novērotais vidēji šajā laika periodā. 31.decembra rītā visbiezākā sniega sega klāja Kalnciemu – 57 centimetri un Rucavu – 52 centimetri, bet visplānākā sniega kārta bija Ventspilī – 25 centimetri.
Vējš dekādes laikā bija lēnāks nekā parasti, vislielāko brāzmu ātrumu sasniedzot 24. un 25.decembrī. Kolkā tas pūta ar ātrumu 18-19 metri sekundē. Tomēr vēja spēks bija pietiekams, lai sagrieztu sniegu lielākā vai mazākā putenī, kas šajā dekādē Latvijā tika novērots desmit dienās no 11.
LETA
Komentāri