Otrdiena, 23. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Valmieras stikla šķiedra” šogad attīstībā investēs 3,5 miljonus latu

Druva
16:27
04.01.2011
121
Vss

Šogad AS “Valmieras stikla šķiedra” (VSŠ) attīstībā plānots ieguldīt vēl aptuveni piecus miljonus eiro (aptuveni 3,5 miljonus latu). Investīcijas būs saistītas ar jauniem produktiem, ar darba ražīguma celšanu un ražošanas apjomu palielināšanu, intervijā sacīja VSŠ prezidents Andris Oskars Brutāns.

“Ja uzņēmumā tiek pārtrauktas investīcijas, tad tas ir beigu sākums. Investīciju apturēšana nozīmē apstāšanos un stāvēšanu uz vietas laikā, kad pārējā pasaule joņo uz priekšu. Rietumu stikla šķiedras ražotāji redz, ka konkurence palielinās, tāpēc attīstās nepārtraukti. Tāpēc arī VSŠ nekad nav apturējusi investīcijas, pat 2009.gadā, kurš nebija no tiem spožākajiem, tika investēti 1,79 miljoni latu,” sacīja Brutāns.

Viņš skaidroja, ka VSŠ pārdod gan izejvielas – stikla šķiedras diegus -, gan arī gatavus stikla šķiedras audumus, kas veido 60% no pārdošanas apjomiem. Šogad investīcijas būs vērstas ne tikai uz ražošanas apjomu palielināšanu, bet arī uz nopietnāku audumu virsmas apstrādi, radot tam lielāku pievienoto vērtību.

“Patlaban strādājam pie jauniem stikla sastāviem, no kuriem tiks ražots stikla šķiedras audums, pēc kura ir liels pieprasījums pasaules tirgū un kuru gandrīz neviens cits ražotājs neražo. Jaunā stikla ražošanas vajadzībām šogad tiks pārbūvēta viena no VSŠ stikla kausēšanas krāsnīm. Vairāk gan pagaidām nevēlētos atklāt, jo konkurenti jau arī nesnauž,” sacīja Brutāns.

Viņš piebilda, ka investīcijas uzņēmuma modernizācijā ir veiktas nepārtraukti, galvenokārt jaunās iekārtās un arī tehnoloģijās, un jaunos produktos. Sākot no 2001.gada, kopumā VSŠ investēti aptuveni 90 miljoni eiro (aptuveni 63,25 miljoni latu).

“Rietumu stikla šķiedras ražotāji nepārtraukti ir attīstījušies un gājuši uz priekšu vairākus gadu desmitus, savukārt VSŠ padomju laikā strādāja ar tām iespējām, ko valsts toreiz deva. Protams, bija attīstība arī toreiz, daudz kas mainījās, taču tā vairāk bija ekstensīva attīstība, paplašināšanās. Savukārt tagad notiek uzņēmuma intensīvas attīstības posms,” skaidroja Brutāns.

Visas investīcijas VSŠ tika veiktas, ņemot kredītus, uzņēmumam nav bijis nekāda donora, kas dotu naudu. Vācu īpašnieki ieguldījumus veica tikai no 1996.gada 7.decembra līdz 2001.gadam, jo tos pieprasīja līgums ar Privatizācijas aģentūru. Kopumā vācu investori šajos piecos gados uzņēmumā ieguldīja 36 miljonus Vācijas marku (aptuveni 12 miljoni latu).

“Sākot no 2001.gada, investīcijas veicam ar uzņēmuma līdzekļu un kredītu palīdzību. 2009.gadā un 2008.gadā mūsu saistību apjoma attiecība pret apgrozījumu bija pat pārāk liela, taču tagad katru ceturksni bankām atmaksājam pa vienam miljonam latu, un ar saistībām viss ir kārtībā, varam sākt domāt par jauniem projektiem un atkal ņemt kredītus,” sacīja Brutāns.

Patlaban VSŠ ir liels kredīts – 36 miljoni eiro (25,2 miljoni latu) -, kurš paņemts “Swedbank” 2006.gadā, lai uzbūvētu praktiski vēl vienu stikla šķiedras rūpnīcu. Patlaban bankai jau ir atdoti astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu).

“Redzot mūsu apgrozījuma rādītājus, kā arī to, kādā veidā kredītos izsniegtā nauda tiek izmantota, bankas pilnīgi noteikti ir gatavas uzņēmumu kreditēt, jo arī bankām patlaban trūkst labu projektu. Esam ar bankām par kredītiem jau runājuši, un domāju, ka nebūs nekādu problēmu tos saņemt,” uzsvēra Brutāns.

Jau ziņots, ka šogad VSŠ plāno sasniegt 44,2 miljonu latu apgrozījumu, kas būs lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Brutāns.

VSŠ dibināta 1996.gada 7.decembrī. Akciju sabiedrības dibināšanas brīdī 49% akciju piederēja Vācijas firmai “Glasseiden Oschatz GmbH”, 20% darbiniekiem, bet vēl 22,95% dažādām juridiskām un fiziskām personām, kuras akcijas iegādājas publiskā piedāvājumā.

Līdz 1996.gada 7.decembrim VSŠ bija valsts “Valmieras stikla šķiedras rūpnīca”, kura dibināta 1963.gada jūlijā.

Patlaban uzņēmuma akcijas pieder “Vitrulan International GmbH” – 36,20%, “P-D Glasseiden Oschatz GmbH” – 26%, “P-D Management Industries-Tehnologies GmbH” – 23,93%.

AS “Valmieras stikla šķiedra” (VSŠ) 2010.gada pirmajos deviņos mēnešos strādājusi ar 387 367 latu peļņu, liecina “NASDAQ OMX Riga” biržā publicētais neauditētais uzņēmuma pārskats.

2009.gada pirmos deviņus mēnešus VSŠ noslēdza ar 1,148 miljonu latu zaudējumiem.

2010.gadā uzlabojušies ne tikai peļņas rādītāji, bet audzis arī VSŠ neto apgrozījums. 2009.gadā deviņos mēnešos apgrozījums veidoja 23,726 miljonus latu, bet 2010.gada pirmo trīs ceturkšņu laikā tas ir sasniedzis 29,873 miljonus latu, uzrādot pieaugumu par 26%.

Turklāt apgrozījums bijis par 1,6 miljoniem latu jeb 5,7% lielāks, nekā iepriekš plānots. To uzņēmuma vadība skaidro ar veiksmīgo mārketinga darbu, kā arī produkcijas pieprasījuma pieaugumu pasaules stikla šķiedras tirgū.

Uzņēmums plāno, ka 2010.gadā būs sasniegts 39 miljonu latu apgrozījumu, kas būtu par 25% vairāk nekā 2009.gadā, bet šogad apgrozījumu ir plānots palielināt par vēl 10%-15%. 2010.gada plānotā tīrā peļņa ir 600 000 latu.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
6

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
94

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
171

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
68

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
71

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
443

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi