Ineses Iesmiņas ikdiena jau vairāk nekā 20 gadus aizrit Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādē “Mežmaliņa”. Viņa ir bērnudārza grupiņas audzinātāja. Ieguvusi pirmsskolas pedagoģijas augtāko izglītību, Inese pārliecināta, ka darbs ar bērniem ir viņas aicinājums.
Inese ir aktīvā dzīvesveida piekritēja, arī slēpot viņai ļoti patīk. Tādēļ papildu darbam bērnudārzā ziemas sezonā viņa strādā atpūtas bāzē “Žagarkalns” kā auklīte. Šeit darbs atšķiras no tā, ko parasti saprotam ar auklītes pienākumiem. Inese jau ceturto sezonu ir auklīte uz slēpēm, kura uzmana bērnu, kas instruktoru pavadībā apgūst pirmās iemaņas uz slēpēm.
“Darbs ir ļoti interesants un atšķirīgs no ikdienas pienākumiem. Pirmkārt, svaigā gaisā, otrkārt – uz slēpēm. Kad man piedāvāja šādu iespēju, šķita vilinoši apvienot profesionālās prasmes pedagoģijā un slēpošanas prieku. Sākotnēji instruktori apmācīja arī mani, ierādot dažādus vingrinājumus, kurus varu mācīt bērniem. Tagad tas man ir gan finansiāli, gan emocionāli patīkams darbs,” ar smaidu stāsta Inese.
Tiesa, darbs nav regulārs, un šoziem Inesei vēl nav nācies darboties ar bērniem uz kalna. Viņa strādā pēc izsaukuma un vienmēr ir gatava, ka viņai var piezvanīt un aicināt uz darbu. Tad jāierodas tūlīt. Inese pieļauj, ka šogad ir ziemas priekiem labvēlīgs laiks, slēpot gribētāji var sportot un atpūsties jebkur, nemaz nebraucot uz speciāli sagatavotām trasēm. Tādēļ arī neviena grupiņa līdz šim vēl nav pieteikusies.
Inese vērtē, ka auklītes darbs, palīdzot instruktoriem, ir gana atbildīgs, bet ne vairāk, kā bērnudārzā. “Lielāko atbildību uzņemas slēpošanas instruktori, man ir tikai līdzatbildība. Protams, pastāv risks, ka bērni var gūt kādas traumas, bet līdz šim tāda veida starpgadījumu nav bijis. Gan instruktori, gan vecāki jūtas drošāk, ja līdzās bērniem uz kalna atrodas profesionāla auklīte, kura ne tikai palīdz apgūt slēpošanas prasmes, bet arī uzmana bērnus un palīdz, ja atgadās kāda kļūme,
kā arī rūpējas par bērnu drošību. Kādam vajag uz tualeti, dažam kļūst auksti, citam jāpalīdz pie pacēlājiem. Ja nepieciešamas, ejam arī telpās spēlēties vai kopīgi pusdienot,” darba gaitas raksturo Inese.
Viņa ir braukusi arī uz bērnu nometnēm Somijā. “Tur esmu īpaši noderīga, jo vecākiem, kas uztic man savu atvasīti, ir mierīgāks prāts par bērnu. Tad esmu bērniem kā otrā mamma,” stāsta Inese.
Ineses aprūpē uz kalna ir bijuši dažāda vecuma bērni. Visbiežāk viņa strādā ar ģimenes atvasītēm no sešiem līdz desmit gadiem, taču ir bijušas grupiņas, kurās ir vēl mazāki slēpotāji.
“Esmu aktīvā dzīves veida piekritēja, līdz ar to esmu sportiskais auklīšu tips,” smej Inese, piebilstot, ka arī savā darba vietā – pie bērnudārza Priekuļos – viņa izveidojusi
trasi aktivitātēm, kas paredzētas bērniem.
Taujāta par nopelnīšanas iespējām, Inese stāsta: “Par darbu uz kalna man maksā stundu likmi, un atalgojums mani apmierina. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis darbs dod arī dažādas priekšrocības, piemēram, slēpojot Žagarkalnā, varu izmantot atlaides.”
“Žagarkalna” administratore Zane Lūkina “Druvai” stāsta, ka atpūtas bāzē auklīšu pakalpojuma serviss tiek praktizēts jau daudzus gadus. “Tas veiksmīgi attaisnojās labiekārtotajā bērnu istabā, tādēļ nospriedām, ka profesionāla auklīte būs lietderīga arī bērnu slēpošanas skoliņā. Inese pašlaik ir vienīgā šāda auklīte mūsu atpūtas bāzē, un ļoti novērtējam viņas darbu. Lai gan instruktori prot apieties ar bērniem, profesionālas aukles klātbūtne ir svarīga,” skaidro Zane Lūkina. Viņa priecājas, ka izdevies Cēsīs atrast jauku auklīti, kura prot arī labi slēpot.
Anda Dzenža
Komentāri