Līdz ar straujāku Latvijas ekonomikas atkopšanos 2010.gadā “Swedbank” Ekonomisko pētījumu daļas skats uz 2011.gadu kļuvis nedaudz optimistiskāks un tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4%, lai gan iepriekš tika prognozēts 3% pieaugums.
Tā šodien “Swedbank” jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Strašuna skaidroja, ka 2010.gadā ekonomikas atgūšanās bija strauja – prognozējams, ka 2010.gada 4.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) būs pieaudzis jau par aptuveni 4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Arī darba tirgū situācija uzlabojās strauji. Tas ļauj prognozēt labāku izaugsmi 2011.gadā, bet nenozīmē, ka visi “mājasdarbi” ir paveikti un negarantē labu attīstību arī turpmākajos gados, jo pašreizējā izaugsme daļēji saistīta ar vienreizēju “atsitiena” efektu.
Lai Latvijas ekonomika varētu pārliecinoši doties spēcīgas izaugsmes virzienā, joprojām nepieciešama kvalitatīvu reformu īstenošana. “Budžeta konsolidācija nav tas pats, kas reformas – reformas nepieciešamas ne tikai budžeta deficīta mazināšanai, bet arī, lai uzlabotu valsts konkurētspēju, tostarp uzņēmējdarbības vidi, darba tirgu, sabiedriskā sektora efektivitāti un tā pakalpojumu kvalitāti. Tas, ka nepieciešamie konsolidācijas apjomi mazinās, nebūt nenozīmē, ka reformas zaudē aktualitāti,” uzsver Kazāks.
Viņš piebilda, ka dažas reformas ir veiktas, bet par daudzām valdībai pat nav ne mazākās sajēgas, kā tās veikt, piemēram, augstākās izglītības reforma.
Kazāks arī sacīja, ka strauja izaugsme 2011.gadā Latvijai var zināmā mērā arī kaitēt. “Tas var nozīmēt, ka situācija ar budžetu kļūs labāka, nekā prognozēts, nepieciešamās konsolidācijas apjomi var samazināties, un tas ir risks ieslīgt pašapmierinātībā un risks, ka strukturālās reformas netiek veiktas,” uzsvēra Kazāks.
“Swedbank” ekonomikas izaugsmes prognozes izklāsts galvenajos vilcienos tomēr saglabājas tāds pats kā iepriekš, un izmaiņas ciparos ir galvenokārt straujākas izaugsmes dēļ 2010.gadā un līdz ar to spēcīgākiem “bāzes efektiem”. Strašuna sacīja, ka attīstību šogad turpinās virzīt eksports, jo tas jau tagad pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, spēcīgāk uzlabosies arī investīcijas. Tieši straujāka investīciju izaugsme ir galvenais faktors, kas var pavirzīt šī gada IKP izaugsmi būtiski augstāk par pašlaik prognozētajiem 4%.
“Turpmāk noteikti būs nepieciešamas jaunas investīcijas, lai uzņēmumi varētu palielināt ražošanas jaudas, jo jau tagad daudzi uzņēmumi strādā tuvu savai maksimālajai kapacitātei,” uzsvēra Strašuna.
Viņa piebilda, ka noteikti augs arī imports, jo eksportējošajam sektoram būs nepieciešamas izejvielas un jaunas iekārtas.
Strašuna sacīja, ka līdz šim Latvijas eksporta lielākais virzītājspēks bija kokapstrāde, bet tās pieauguma tempi sāka samazināties jau pērn. “Šogad par galveno eksporta pieauguma veicinātāju kļūs metālapstrāde un mašīnbūve,” sacīja Strašuna.
Pieņemoties spēkā mājsaimniecību pieprasījumam, 2012.gadā IKP varētu pieaugt par aptuveni 4,2%. Strukturālo reformu jomā Latvija vēl pieturas pie “muļļāšanās uz priekšu” scenārija – ja šajā jomā tiks panākts straujāks progress, no 2012.gada izaugsme būs spēcīgāka, prognozē “Swedbank”.
NOZARE.LV
Komentāri