Situācija darba tirgū šogad uzlabosies lēnāk nekā 2010.gadā, jo 2011.gada budžets nav labvēlīgs jaunu darba vietu radīšanai, ceturtdien, prezentējot jaunāko “Swedbank” ekonomikas apskatu, sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Viņa skaidroja, ka iedzīvotāji ekonomikas atkopšanos sajūt nevis brīdi, kad atsākas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, bet, kad uzlabojas darba tirgus. 2010.gada 2.ceturksnī un 3.ceturksnī nodarbinātība Latvijā pieauga, ļoti lēni sāka pieaugt arī vidējā alga. Tomēr jaunu darba vietu radīšana būs lēna un bezdarba kritums kļūs mērenāks. Ļoti iespējams, ka līdzšinējais straujais bezdarba kritums daļēji ir vienreizējs “atsitiena” efekts pēc pārlieku straujas un plašas darbinieku skaita samazināšanas krīzes laikā.
“Swedbank” prognozē, ka darba meklētāju īpatsvars saruks no 18% 2010.gada 3.ceturksnī līdz 13%-14% 2012.gada beigās. Diemžēl 2011.gada valsts budžets nav nodarbinātībai labvēlīgs, jo palielina darbaspēka izmaksas.
“Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka valstij būtu jāveido jaunu darba vietu radīšanai labvēlīgāka nodokļu politika, diemžēl 2011.gadā daudzi no šiem pasākumiem vairs nav īstenojami.
“Joprojām darbaspēkam ir pārāk augsts nodokļu slogs, kas būtu jāsamazina. Būtu jāpaaugstina nodokļi patēriņam, atceļot samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli,” skaidroja Kazāks.
Viņš piebilda, ka 2012.gadā PVN paaugstināšana nebūs iespējama inflācijas pieauguma ierobežojumu dēļ, tādēļ pēdējais brīdis, kad varētu atcelt samazinātās PVN likmes, varētu būt februārī, grozot šī gada budžetu.
“Arī samazināt nodokļus darbaspēkam šī gada budžetā nevar, tāpēc valdība varētu mēģināt ieviest dažādus subsīdiju mehānismus, piemēram, ja uzņēmums nodarbina ilgstošo bezdarbnieku vai jaunieti, kas nekad vēl nav strādājis, piešķirt šim uzņēmumam sociālo maksājumu atlaides uz pusgadu vai gadu,” sacīja Kazāks.
“Arī uzņēmēji vēl joprojām ir piesardzīgi pret jaunu darba vietu radīšanu. No otras puses – lielākajā daļā uzņēmumu ir augusi produktivitāte, tāpēc ir iemesls palielināt darbinieku algas,” sacīja Strašuna.
“Swedbank” ekonomisti sagaida, ka šogad atjaunosies neliels algu pieaugums – atskaitot inflācijas ietekmi, vidējā neto alga palielināsies par 1%. Tas būs saistīts ar produktivitātes kāpumu, kā arī daļēji – strukturālas nelīdzsvarotības darba tirgū dēļ.
Kazāks skaidroja, ka dažās nozarēs ir kvalificētu speciālistu trūkums. “Pieprasījums pēc tiem ir, bet darba tirgū nav piedāvājuma. Šī situācija varētu celt konkrētu profesiju algas,” piebilda Kazāks.
“Algu dinamika dažādās nozarēs būs atšķirīga, un vislabvēlīgākā augsne algu kāpumam būs eksporta nozarēs. Stundu likme, visticamāk, būtiski nemainīsies – pieaugums varētu nākt no prēmiju un dažādu citu motivācijas instrumentu atjaunošanas līdz ar uzņēmumu finanšu situācijas uzlabošanos. Jāuzsver, ka inflācija 2011.gadā nebūs iemesls masveidā paaugstināt algas,” skaidroja eksperts.
“Swedbank” un “OmnicomMediaGroup” janvāra sākumā veiktā 1070 iedzīvotāju aptauja rāda, ka iedzīvotāji diezgan piezemēti raugās uz algu attīstību šogad. 38% gaida, ka viņu mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas samazināsies, 24% – ka nemainīsies, 19% – ka palielināsies. Vispesimistiskākie ir iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem no 150 līdz 400 latiem, turklāt pesimismam ir tendence pieaugt, palielinoties iedzīvotāju vecumam.
“Mūsuprāt, sliktākais jau ir aiz muguras un algu samazināšanās šogad nebūs tik plaša – iespējams, ka daļa iedzīvotāju pārvērtē nodokļu izmaiņu negatīvo efektu,” sacīja Strašuna.
No aptaujātajiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 17% ir bezdarbnieki, un vairāk nekā puse no viņiem cer atrast darbu jau šī gada laikā. “Mūsuprāt, tas ir pārāk optimistiski – Latvijas darba tirgus nav tik spēcīgs un bezdarbnieku skaits tik strauji nemazināsies; iespējams, daļa respondentu plāno doties darba meklējumos ārzemēs,” piebilda Strašuna.
NOZARE.LV
Komentāri