Patlaban cenu attīstība ir mērena, un liels cenu pieaugums nākotnē nav gaidāms, bet gluži otrādi – cenas stabilizēsies, un gada otrajā pusē varētu būt vērojama cenu samazināšanās, šodien preses konferencē norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš gan norādīja, ka gada pirmajos mēnešos gada inflācija varētu pārsniegt 3% atzīmi, taču jau pavasarī, apstājoties pārtikas un energoresursu cenu kāpumam pasaules tirgos, gada inflācija varētu sākt samazināties.
Tādējādi 2011.gada Latvijas Banka vidējo inflāciju prognozē 2,7% līmenī.
Rimšēvičs ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā bažas par atgriešanos pie pirmskrīzes periodā vērojamās divciparu inflācijas patlaban nav pamatotas un par to cilvēkiem nevajadzētu raizēties.
Viņš uzsvēra, ka joprojām zemais iekšzemes pieprasījuma līmenis un augstais bezdarbs rada lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. Savukārt tas ierobežo riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Tomēr esot jārēķinās, ka īstermiņā – tuvākajos mēnešos – vērosim turpmāku nelielu inflācijas pieaugumu, kas pēc tam atslābs. To noteiks gan globālas norises, gan vietēji lēmumi, taču gada otrajā pusē inflācija stabilizēsies un atgriezīsies pagājušā gada zemajos līmeņos, prognozēja bankas prezidents.
Ar vietējiem lēmumiem Rimšēvičs domājis nodokļu kāpumu, proti, valdības izšķiršanos lielu daļu no šogad nepieciešamās budžeta konsolidācijas panākt uz nodokļu palielinājuma rēķina. Tas paaugstinās gada vidējo inflāciju par aptuveni vienu procenta punktu.
Rimšēvičs norādīja, ka Latvijas Bankas inflācijas prognozei šim gadam ir arī augšupvērsti riski. Pirmkārt, korekcijas varētu ieviest naftas cenas attīstība. Aizvien pieaugot pieprasījumam pēc naftas, īpaši Ķīnā, pēdējo mēnešu laikā naftas cenas pasaulē ir uzrādījušas strauju augšupeju. Tālāka cenu attīstība būšot atkarīga no pasaules ekonomikas spējas atjaunot izaugsmi. Ņemot vērā nozīmīgu neskaidrību par Eiropas valstu un ASV attīstību, naftas cenu kāpums tuvākajā nākotnē tomēr tiek prognozēts mērens, piebilda Rimšēvičs.
Otrkārt, korekcijas varētu ieviest arī pārtikas cenu attīstība pasaules tirgos. Lauksaimniecībai, nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē samazinoties prognozēm par gaidāmo ražu, pasaulē pēdējo mēnešu laikā strauji augušas arī pārtikas cenas. Lai gan pārtikas ražošanas apjoms ir krities, pārtikas rezervju līmenis pasaulē ir joprojām nozīmīgs, kas, centrālās bankas skatījumā mazinās spiedienu uz cenu kāpumu.
“Ja tuvākajā nākotnē nebūs vērojama nākotnes darījumos atspoguļotā naftas un pārtikas produktu cenu stabilizēšanās, bet tieši pretēji – turpināsies līdzšinējā pieauguma tendence -, tas nenovēršami palielinās arī Latvijas inflācijas rādītājus,” uzsvēra Rimšēvičs.
Treškārt, inflācija varot pieaugt straujāk gadījumā, ja ātrāks izrādīsies ārējā pieprasījuma kāpums. Pērn tas auga par 14%, un, lai arī šogad pieaugums varētu būt zemāks, tas joprojām būtu ievērojams – ap 6%. Neskatoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs pieprasījumu mazinās budžeta taupības pasākumi, tomēr nozīmīgākie Latvijas eksporta tirgi (Lietuva, Igaunija, Vācija, Ziemeļvalstis un arī Krievija) varētu turpināt augt.
“Lielāks Latvijas eksporta pieaugums nozīmēs lielākus ieņēmumus uzņēmumiem un darbiniekiem, kas nozīmēs arī lielāku pirktspējīgo pieprasījumu un attiecīgi atstāt nelielu iespaidu uz cenām,” skaidroja centrālās bankas vadītājs.
Kā ceturto inflācijas pieaugumu veicinošo faktoru viņš minēja situāciju darba tirgū, proti, pieejamo prasmju neatbilstību darba tirgus pieprasījumam.
Tā kā tautsaimniecība pārorientējas no nekustamā īpašuma burbuļa stimulētājām nozarēm uz eksporta bāzētu attīstību, tas radījis arī nozīmīgas pārmaiņas darba tirgū pieprasīto profesiju klāstā. “Darba devējiem nepieciešami tādu jomu speciālisti, kuru sāk trūkt, neraugoties uz augsto bezdarbu. Tas notiek vienlaikus ar darbaspēka emigrāciju, cilvēkiem izmantojot ES darba tirgus piedāvājumu, kā arī ar minimālās algas pieaugumu no 180 uz 200 latiem,” stāstīja RImšēvičs.
Viņaprāt, šāda situācija var būtiski kavēt tautsaimniecības turpmāku attīstību, sekmējot produkcijas vienības darbaspēka izmaksu kāpumu un līdz ar to konkurētspējas pasliktināšanos. “Mēs atkal riskējam nonākt situācijā, kad algu kāpums apsteidz produktivitātes kāpumu. To var risināt valdība, savlaicīgi – jau gada sākumā – paaugstinot uz bezdarbnieku pārkvalifikāciju orientēto instrumentu īpatsvaru un samazinot nodarbinātību netieši ierobežojošo pasākumu intensitāti,” uzskata Latvijas Bankas prezidents, norādot, ka daļa no līdzekļiem, kas tiek novirzīti pārkvalifikācijai, lai likvidētu strukturālo bezdarbu, varētu tikt novirzīti uzņēmējiem tieši.
Tāpat viņš piebilda, ka īstermiņā augšupvērstus riskus inflācijai var radīt arī globālo norišu un nodokļu pieauguma rezultātā veicinātās inflācijas gaidas. Tas atsevišķiem uzņēmējiem var kalpot par ieganstu testēt tirgu – palielināt cenas vairāk nekā to pamatotu izmaksu kāpums.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas 2010.gadā pieaugušas par 2,5%, tostarp precēm cenas pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem samazinājās par 2,1%.
2010.gada 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,1%. 2009.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,5%.
Pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas palielinājās par 0,1%, precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem nemainījās.
2009.gada decembrī, salīdzinot ar 2009.gada novembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%.
NOZARE.LV
Komentāri