Šā gada pirmajās divās nedēļās apdrošināšanas AS “Seesam Latvia” saņēmusi jau vairāk nekā 50 atlīdzību pieteikumus, kas saistīti ar lielajai snigšanai sekojušā atkušņa radītajiem zaudējumiem, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “Seesam Latvia” mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Dace Gertnere.
Viņa piebilda, ka ar katru nākamo dienu pieteikumu skaits pieaug. Zvanītāju skaits ir vēl lielāks – no gada sākuma “Seesam Latvia” konsultācijas pa tālruni lūguši jau vairāk nekā 100 cilvēki.
Situācija ir kardināli atšķirīga no pagājušā gada janvāra, kad “Seesam Latvia” nesaņēma nevienu atlīdzības pieteikumu, kas jebkādā veidā būtu saistīts ar atkušņa radītiem zaudējumiem, sacīja Gertnere. Pirmie pieteikumi par kūstošā sniega radītajiem zaudējumiem 2010.gadā parādījās tikai februārī līdz ar pirmajām pavasara vēsmām.
“Seesam Latvia” klientu apkalpošanas operatori, sekojot klientu zvanu un atlīdzību pieteikumu skaita izmaiņām atkarībā no laika apstākļiem, secinājuši, ka to daudzums strauji pieaug, kolīdz laiks kļūst siltāks un gaisa temperatūra paaugstinās virs nulles. Lielākais atlīdzību pieteikumu skaits saņemts salīdzinoši siltajās dienās no 6.janvāra līdz 11.janvārim.
Pirms gadu mijas Latvijā izveidojās neierasti bieza sniega sega, dažviet pat piecas reizes pārsniedzot citos gados novēroto. Nopietns apdraudējums ēkām radās, iestājoties siltākam laikam, turpinoties nokrišņiem un sniega segai uz jumtiem sablīvējoties. Laikus nenotīrot sniegu no ēkas jumta, var deformēties jumta, nesošo sienu un pārsegumu konstrukcijas, var veidoties plaisas konstrukciju savienojuma un metinājuma vietās. Un tas var kļūt par iemeslu jumta iebrukšanai, skaidroja Gertnere.
Viņa piebilda, ka palielināts jumta iebrukšanas risks šādos gadījumos ir ēkām, kuras atrodas atklātās vietās vai jūras piekrastē, jo sniega kušanas laikā tā radīto slodzi vēl pastiprina vēja brāzmas.
“Īpaša uzmanība atkušņa laikā jāpievērš vieglo konstrukciju ēkām, piemēram, no metāla konstrukcijām veidotām garāžām, noliktavām un siltumnīcām. Tāpat riska zonā atrodas no kārtainajiem paneļiem celtās ēkas ar plakanajiem jumtiem – šāda konstrukcija raksturīga daudzām ražošanas ēkām. Paaugstināta sniega slodze ir ļoti bīstama ēkām ar lielām jumta platībām, piemēram, tirdzniecības centriem un dažādām sporta būvēm,” sacīja Gertnere.
Lai ēku atkušņa laikā nepakļautu konstrukciju ielūšanas vai sabrukšanas riskam, ir jāievēro virkne nosacījumu, sacīja Gertnere. Nedrīkst pieļaut pārmērīgi lielas sniega segas kārtas veidošanos uz jumta. Sniegs no jumta jānotīra savlaicīgi.
Īpaša uzmanība sniega kārtas biezumam uz jumta jāpievērš tad, kad salam seko atkusnis un sniega segu papildus sablīvē lietus – 30 centimetrus bieza kūstoša sniega kārta uz jumta seguma viena kvadrātmetra var būt pat aptuveni 150 kilogramus smaga, kas jau rada draudus jumta iebrukšanai. “Šo situāciju vēl vieglāk iztēloties, ja iedomājamies, ka uz katra mājas jumta kvadrātmetra būtu nostājušies divi pieauguši cilvēki,” sacīja Gertnere.
Plānojot jebkuras ēkas jumta tīrīšanu, vispirms jādomā par drošību. Ja vien tas ir iespējams, šo darbu veikšana jāuztic speciālistiem. Jumtu attīrīšanai jāizmanto plastmasas vai koka lāpstas, kā arī speciāli palīglīdzekļi un instrumenti, piemēram, gumijas āmuri. Sniega tīrīšana ar metāla lāpstām un lāsteku sišana ar cirvjiem var radīt bojājumus jumta segumā un tā izolācijā, bet pa bojātajām vietām sniega un lietus ūdens var applūdināt iekštelpas. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc tam, kad pieaicinātie tīrītāji savu darbu ir paveikuši, novērtēt tā kvalitāti un pārliecināties, vai jumta segumā nav radīti kādi bojājumi, sacīja Gertnere.
Ja tomēr kūstoša sniega ūdens radījis bojājumus ēkai un līdz ar to arī zaudējumus, nekavējoties jāsazinās ar nama apsaimniekotāju, lai paziņotu par notikušo un lūgtu apsekot bojāto īpašumu. Nama apsaimniekotāju pienākums ir veikt šo apsekojumu un noformēt aktu. Šajā dokumentā jānorāda iemesls, kāpēc radies īpašumam konstatētais bojājums. Ja tas radies laikus nenotīrīta sniega dēļ, kas kūstot sabojājis māju, tad tam arī šajā aktā jābūt precīzi norādītam. Tāpat aktā jāfiksē, kas tieši bojāts, nosakot arī bojājumu apmēru, sacīja Gertnere.
Papildus bojājumu aprakstam aktā ir svarīgi tos dokumentēt fotogrāfijās. Turklāt šo fiksāciju ieteicams veikt liecinieku klātbūtnē. Bojājumu apsekojuma akts un fotogrāfijas būs tie pierādījumi, uz kuriem varēs balstīties, prasot īpašumam nodarīto zaudējumu atlīdzību no namu apsaimniekotāja, skaidroja Gertnere.
“Taču ne vienmēr avārijas situācijās īpašniekiem izdodas sazināties ar nama apsaimniekotāju. Tāpat nama apsaimniekotājs var mēģināt izvairīties no bojātā īpašuma apsekošanas un bojājumu dokumentēšanas. Tādā gadījumā jāvēršas policijā ar lūgumu ierasties notikuma vietā un sastādīt protokolu par īpašumam radītajiem zaudējumiem. Vēl viena alternatīva iespēja ir īpašniekam pašam rakstīt bojājumu aktu. Šādā gadījumā jāpieaicina divi neatkarīgi liecinieki, kam akts ir jāparaksta. Un arī šādā situācijā ļoti vēlams ikvienu bojājumu fiksēt fotogrāfijās un saglabāt tās kā pierādījumus savai prasībai par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu,” sacīja Gertnere.
Ja īpašums bijis apdrošināts, tad apdrošināšanas kompānija zaudējumus īpašniekam atlīdzina tādos gadījumos, kad bojājumi radušies stipras snigšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Savukārt atbildība par tiem zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies, kūstot sniegam, piemēram, no jumta, atbildība jāuzņemas nama apsaimniekotājiem, jo tādos gadījumos bojājumi un zaudējumi, visticamāk, radušies apsaimniekotāja nepadarīto darbu dēļ, piemēram, laicīgi nenotīrot sniegu no jumta, lai gan tas ir tiešs katra apsaimniekotāja pienākums, piebilda Gertnere.
Apdrošināšanas AS “Seesam Latvia” ir Somijas nedzīvības apdrošināšanas kompānijas “Pohjola Insurance Company Ltd.” 100% meitasuzņēmums, kas darbojas Somijā lielākās finanšu grupas “OP-Pohjola Group” sastāvā. “Pohjola Insurance Company Ltd.” dibināta 1895.gadā. Tā ir vecākā nedzīvības apdrošināšanas kompānija Somijā un aizņem 27% no šīs valsts apdrošināšanas tirgus.
“OP-Pohjola” grupas uzņēmumos, kuros ir arī “Seesam” uzņēmumi Baltijas valstīs, kopumā strādā 12 504 darbinieki. Grupas kopējie aktīvi pārsniedz 80 miljardus eiro (56 miljardus latu).
Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor`s” “Pohjola Insurance Company Ltd.” piešķīrusi drošības reitingu A+, kas ir viens no augstākajiem starp Skandināvijā strādājošajām apdrošināšanas kompānijām.
NOZARE.LV
Komentāri