Visu janvāri tiks vākti iedzīvotāju paraksti Madonas slimnīcas turpmākās pastāvēšanas atbalstam. Februāra sākumā parakstus plānots iesniegt Veselības ministrijā, pastāstīja Madonas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības vadītāja Jeuženija Adamoviča.
Parakstus turpina vākt gan Madonā, gan Ērgļu, Varakļānu, Cesvaines un Lubānas novadā. Pašlaik esot savākti jau apmēram 6000 parakstu.
Lai gan SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars, janvāra sākumā piedaloties Veselības ministrijas sanāksmē, guva apliecināju tam, ka Madonas slimnīcas statuss šajā gadā netiks mainīts, biedrība savāktos parakstus tomēr iesniegs ministrijā, lai apliecinātu, ka arī turpmāk iedzīvotāji iestāsies par to, ka slimnīca Madonā ir vajadzīga.
Kā pastāstīja Kokars, pašlaik slimnīcai ir miera periods, jo Veselības ministrijā tiek pārdomāti nākamie soļi veselības aprūpes sistēmas reorganizācijā. “Mēs arī aicinām pārdomāt un lēni pieņemt lēmumus,” pastāstīja slimnīcas vadītājs.
Kokars uzskata: kamēr reģionu daudzprofilu slimnīcas nav izremontētas, kamēr tās nav gatavas uzņemt pacientus, nepieciešams izvērtēt nākamos soļus. “Kamēr mums ir speciālisti, būtu nepareizi slēgt tās nozares, kur esam gudri un kur mums ir vajadzīgie speciālisti. Ja šo speciālistu nebūs, paši nodaļas slēgsim.”
Kokars uzskata, ka, piemēram, būtu nepareizi Jūrmalas slimnīcā slēgt dzemdību nodaļu, ja šajā slimnīcā dzemdību skaits mēnesī ir pie 1000. Tāpat Madonas slimnīcā esot spēcīga traumatoloģijas nozare.
Kokars Veselības ministrijas amatpersonas aicinājis ieviest sistēmu, kur nauda seko pacientam. Tās slimnīcas, kurās nebūtu pacietu, varētu slēgt. Šādā gadījumā nevajadzētu ar administratīvām metodēm neko slēgt, jo pašas medicīnas iestādes apzinātos savas vājās puses. Veselības ministrija pašlaik izvēlējusies ātrāko reorganizācijas metodi, bet tas neesot pareizākais variants.
LETA jau ziņoja, ka parakstu vākšanu sākusi Madonas iedzīvotāju tiesību aizstāvības biedrība, kuras pārstāvji uzsver, ka cilvēki ir satraukti par radušos situāciju ap Madonas slimnīcas kā diennakts stacionāra turpmāko likteni, tāpēc aktīvi izsaka savu attieksmi pret iecerēto valdības lēmumu.
Slimnīca Madonā tika rekonstruēta un jaunais korpuss uzbūvēts 2001.gadā. Atdzimusī slimnīca bija pirmā jaunuzceltā medicīnas iestāde Latvijas laukos atjaunotajā Latvijā. 2008.gadā Madonas slimnīca ieguva Veselības ministrijas balvu kā labākā ārstniecības iestāde, taču pašlaik tieši Veselības ministrija Madonas slimnīcu ir iekļāvusi slēdzamo slimnīcu skaitā. No tā izriet, ka tuvākās slimnīcas novada iedzīvotājiem atradīsies Valmierā vai Jēkabpilī.
Ministrijas ierēdņu aprēķini vērsti uz veselības aprūpes nozares līdzekļu ekonomiju, taču madonieši šai ekonomijai nesaskatot loģisku pamatojumu – ja Madonas slimnīca no valsts uz vienu slimnieku saņem 171 latu, reģionālās slimnīcas, ko paredzēts saglabāt, – daudz vairāk – jau 240 latus.
Pēc aptuvenām aplēsēm, pat slēdzot visas plānotās slimnīcas, tiktu ietaupīti ap sešiem miljoniem latu, kamēr viss veselības aprūpes budžets ir vairāki simti miljonu latu.
Līdz šim Madonas slimnīca strādājusi saimnieciski un bez parādiem. Madonas slimnīca jau izveidojusies par reģionālu centru traumatoloģijas palīdzības sniegšanā. Četri kvalificēti traumatologi veic lielo locītavu endoprotezēšanu, pielietojot modernākās metodes. Slimnīca ir nodrošināta ar kvalificētiem ārstiem, mūsdienīgu aprīkojumu. Katru dienu caurmērā tiek veiktas sešas gan akūtas, gan plānotas operācijas.
Pacienti ir nobažījušies, kā ārstēšanās būs iespējama apmēram 100 kilometrus attālajās reģionālajās slimnīcās. No novada pagastiem tie būtu pat vairāk nekā 100 kilometri.
LETA
Komentāri