Neskatoties uz janvārī valdošo ziemai neraksturīgi silto gaisa temperatūru, slēpošanas trases Latvijā darbu turpina, pastāstīja aptaujātie slēpošanas kalnu pārstāvji.
Kā informēja slēpošanas trases “Riekstukalns” pārstāvis Ervīns Kišuro, kalns darbojas nepārtraukti, taču šīs nedēļas pirmajās divās dienās apmeklētāju esot bijis maz. “Nedēļas otrajā pusē slēpotāji sāk pamazām atgriezties, jo atkusnis pamazām atkāpjas. Ceram uz labāku nedēļas nogali,” teica Kišuro.
Slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” vadītājs Juris Žagars teica, ka, neraugoties uz dabīgo sniegu, “Žagarkalns” pamatā strādā tikai ar decembrī sapūsto mākslīgo sniegu, kurš visās nogāzēs patlaban esot gandrīz metru biezumā.
“Pat ļoti nopietns un ilgstošs atkusnis nevar apturēt trases darbu. Sniega biezuma dēļ mēs varētu strādāt līdz pat maijam, bet apmeklētāju aktivitāte proporcionāli laika apstākļiem Rīgā attiecīgi mazinās siltākos periodos. Pirmkārt, ne visi pievērš uzmanību tam, ka profesionālās slēpošanas trases strādā pamatā tikai ar mākslīgo sniegu un tātad, ja dabā sniegs ir nokusis, tas nenozīmē, ka trasēs arī. Otrkārt – atkusnī, jo īpaši, ja līst, cilvēkiem pazūd prieks slēpot vai snovot un tas ir normāli. Apmeklējums krītas, bet, līdzko paliek aukstāks, atkal strauji atgriežas,” skaidroja Žagars.
Viņš arī norādīja, ka vienīgā kalnu apmeklētāju kategorija, kas brauc uz “Žagarkalnu” pat sliktākā laikā, ir skolnieku un studentu grupas, kā arī snovbordisti.
“Šajā gadā visos kalnos vērojama tendence, ka nav tādi milzīgi uzplūdi ar pēkšņiem pūļiem, kā iepriekš, kad likās, ka dažās brīvdienās vai visa Latvija ir uz slēpēm. Plūsma ir stabila un vienmērīgāka. Tas laikam saistīts ar labiem dabīgā sniega apstākļiem. Cilvēkiem vairs nav tā sajūta, ka sniegs ir kaut kas ekskluzīvs un ir jāķer iespēja, kad vien var,” uzskata “Žagarkalna” īpašnieks.
Žagars atzīmēja, ka slēpošanas trasē šajā gadā palielinājies slēpotāju skaits no Igaunijas. “Kopā ar lietuviešiem, kas jau bija stabili klienti, Baltijas un pat Krievijas tūristi jau veido līdz 40% no kopējā kalna apmeklētāju skaita. Taču aptuvenos rezultātus varēsim zināt tikai februārī,” vēstīja Žagars.
Arī slēpošanas centrā “Baiļi” informēja, ka atkusnis tehniska rakstura problēmas nav radījis, bet apmeklētāju bijis mazāk nekā iepriekš.
Atpūtas kompleksa “Milzkalns” pārstāve Ieva Rasa vēstīja, ka slēpošanas trases darbojās nepārtraukti, taču cilvēku daudzums bija jūtami samazinājies. “Bet tie, kuri dzīvo vai nu ārpus pilsētas vai zina, ka uz kalna ziema un ziemas sajūta saglabājas daudz ilgāk nekā pilsētā, ļoti labprāt izraujas no slapjdraņķa un atbrauc uz baltu kalnu. Brīvdienās jau sola pietiekoši labu laiku, tā, ka noteikti atgūsim apmeklētāju skaitu,” atzīmēja Rasa.
Kā ziņots, no 17.janvāra līdz 19.janvārim apmeklētājiem nebija pieejams slēpošanas kalns “Lemberga hūte”, jo slēpošana šādos laika apstākļos bojā kalna virsmu, informēja SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils”” mārketinga menedžere Kristīne Bergmane.
Jau ziņots, ka janvāra otrā dekāde Latvijā bija 2 līdz 4 grādus siltāka par vidējiem rādītājiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
NOZARE.LV
Komentāri