AS “Norvik banka” fiksējusi ievērojamu skaitu gadījumu – vairākus simtus -, kad klients sniedz nepatiesu informāciju, lai saņemtu kredītu.
To žurnālam “Jurista Vārds” atzīst “Norvik bankas” drošības dienesta speciālists Jevgēnijs Gubenko, norādot, ka pārsvarā nepatiesa informācija tiek sniegta par klienta ienākumu avotu un ienākumu apmēru.
Visbiežāk nepatiesa informācija sniegta, lai saņemtu tā dēvēto ātro vai nenodrošināto aizdevumu, noslēdzot ar banku patēriņa kredīta līgumu vai līgumu par norēķinu karšu izsniegšanu, proti, aizdevuma darījumiem ar atļauto kredītu līdz 5000 latiem.
Konstatējot šādus gadījumus klienta sniegtās informācijas pārbaudes stadijā, banka atsaka kredīta piešķiršanu, bet pamatotas aizdomas par iesniegto dokumentu viltošanu un sniegto ziņu patiesumu bankai var rasties arī pēc kredīta piešķiršanas, veicot to parādnieku kredīta saņemšanai sniegto ziņu un dokumentu papildu pārbaudi, kas ilgāku laiku nepilda līgumos noteiktās kredītsaistības. Šādos gadījumos banka vēršas tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot sākt kriminālprocesu par kredītu negodprātīgu saņemšanu.
Atbildību par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu paredz Krimināllikuma (KL) 19.nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā” 210.pants. Cietušie šajā nodarījumā galvenokārt ir kredītiestādes, kas cieš zaudējumus no aizdoto summu neatdošanas, nepilnas vai novēlotas aizdevuma atdošanas un procentu nemaksāšanas, kas izpaužas reālos materiālos zaudējumos.
Gubenko atzīst, ka ir atšķirīga prakse, kā interpretēt to, kādas būtiskas sekas var iestāties apzināti nepatiesu ziņu sniegšanas rezultātā. Pēc Ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, par KL 210.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētajiem pārsvarā tiek piespiesti piespiedu darbi un soda veids nav atkarīgs no nodarījuma kvalifikācijas pēc šī likuma panta pirmās vai trešās daļas, taču šai kvalifikācijai var būt būtiska loma kreditora, īpaši kredītiestādes, pret kuru vērsts liels skaits šādu nodarījumu, procesuālo tiesību realizēšanas aspektā.
Gubenko norāda, ka, pētot tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu praksi saistībā ar KL 210.panta piemērošanu kriminālprocesos pēc viņa pārstāvētās bankas iesniegumiem, viņš konstatējis, ka šī prakse nav vienota, lai gan kritēriji ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējumam vienādā mērā ir attiecināmi uz katru konkrētu gadījumu, kuri savā starpā neatšķiras, jo aizdevuma piešķiršanas procedūra ir reglamentēta un tās noteikumu pašai bankai stingri jāievēro.
Jurists atzīmē, ka 2008.-2009.gadā pēc bankas iesniegumiem sākto kriminālprocesu skaits par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu aizdevuma saņemšanai pārsniedza 100. Tos izpētot, viņš konstatējis, ka personu analogu noziedzīgu darbību atšķirīgā kvalifikācija pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas spriedumos ir atkarīga vienīgi no policijas un prokuratūras amatpersonu subjektīvās attieksmes pret radītā kaitējuma novērtējumu.
Gubenko atklājis gadījumus, kad prokuratūras un policijas amatpersonas secinājušas, ka tad, ja negodprātīgs aizņēmējs neatdod bankai aizņemto naudu, viņa darbības rezultātā neiestājas sekas krimināltiesiskā izpratnē un nav pamata atzīt banku par cietušo kriminālprocesā. Pārsvarā gadījumu amatpersonas arī apšaubījušas, vai ir iestājies likumā noteiktais nosacījums – ievērojams mantiskais zaudējums bankai. Amatpersonas bieži norāda, ka nav konkretizēts, kādā veidā aizņēmēja nodarītais materiālais zaudējums ir radījis bankai būtisku kaitējumu.
Procesa virzītāji arī mēdzot norādīt, ka nav pamata uzskatīt, ka tieši vienas konkrētas personas rīcības rezultātā kredītiestādei var tikt nodarīts būtisks kaitējums.
Jurists norāda: KL 210.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo darbību rezultātā persona panāk kredīta piešķiršanu un vēlāk nepilda uzņemtās saistības, tādējādi tiek apdraudētas arī kreditora mantiskās intereses, šajā gadījumā – kreditēšanas kārtības un kredītiestādes normālas funkcionēšanas režīma nodrošināšana.
Turklāt KL 210.panta norma ir iekļauta KL nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā” un šādas noziegumu grupas objekts ir plašāks – valsts tautsaimniecības intereses kreditēšanas, banku un finanšu sfērā. Ja ir izdarīts kāds KL 210.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums, ar to ir apdraudētas valsts tautsaimniecības intereses, rezumē jurists.
NOZARE.LV
Komentāri