Lielveikali joprojām turpina manipulēt ar piegādātājiem, turklāt tirgotāju apgalvojumi par veikalu zemo peļņu uz ražotāju ieņēmumu fona ir populistiski paziņojumi, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par grozījumiem Konkurences likumā norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
“Ja mēs būtu spiesti strādāt tikai ar veikaliem, bez eksporta iespējām, piensaimniekiem būtu “skuju taka” vairumā gadījumu,'' sacīja Šolks, komentējot SIA “Rimi Latvija” valdes priekšsēdētāja Valda Turlā sacīto, ka ražotāju peļņa pērn bijusi līdz pat 7% no apgrozījuma, kamēr tirgotāju – tikai 1,9%.
“Lielveikaliem ir lielas iespējas manipulēt ar piegādātāju vairāku iemeslu dēļ, un nevajag to jaukt ar piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas ir normāls process. Veikalu tīkli varētu pārdomāt, vai ir ekonomisks pamatojums kaut ko mainīt uz jebkura veida atlaidēm, loģistikas pakalpojumiem. Ja piens tirgū kļūst dārgāks, grūti saprast, kas mazumtirdzniecības sistēmā mainījies, lai būtu jāpalielina atsevišķi maksājumi attiecībā pret piegādātājiem,” sacīja Šolks.
SIA “Maxima” pārstāvis Ivars Andiņš gan norādīja, ka atlaides tirgotāja un ražotāja līgumos ir iespēja nodrošināt lētākas iepirkšanās iespējas. “Atlaide ir tikai viena no cenu veidojošām sastāvdaļām, un, protams, diskusijā ar ražotājiem cenšamies cenu panākt zemāku, tas ir, pircēja interesēs. Ja šajās sarunās akceptētu visas ražotāju vēlmes, cena veikalos būtu augstāka”.
Kā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājs Uldis Ronis, vairāki organizācijas biedri, lieli ražošanas uzņēmumi, ietilpst starptautiskās grupās un to apgrozījumu rādītāji demonstrējot spēju ļoti labi strādāt, diemžēl lieltirgotāju diktēto uzcenojumu dēļ Latvijas lielveikali ir “visai dārgs kanāls, pa kuru esam spiesti iet jūsu tirgus varas dēļ”.
Savukārt Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka galaprodukta cena veikalā tiek sarēķināta jau līguma slēgšanas sākumā.
“Ja retrospektīvā atlaide ir procentuāli mazāka, turklāt gradēta no produkta daudzumiem, tā ir saprotama uzņēmējiem un neveido būtisku cenas daļu. Bet patiesībā cena līdz galam tiek sarēķināta jau sākotnēji līguma slēgšanas brīdī, jo tirgotājs jau neiepērk vairāk pat to apjomu. Tad nāk konfidenciālie blakus pielikumi, kur pie katras vienības ir savs procentiņš,” sacīja Jaunzeme.
Tam piekrīt arī SIA “IKI” izpilddirektore Dace Zundure, atgādinot gan, ka līguma slēgšanas brīdī cena tiek rēķināta pēc tā brīža iepirkuma cenas, līdz ar to nav garantiju, ka ražotājs gada laikā neizdomā cenu mainīt.
“Piemēram, “Rīgas Piena kombināts” piegādā produktu ar cenu 40 santīmi bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Veikals to nopērk un uzliek plauktā ar savu PVN. Konkurents to ierauga un saka – ja kombināts nepiedāvās tos pašus 40 santīmus, būs no veikala ārā. Un tā mēs ik pa brīdim izlidojam laukā no kāda tīkla tādēļ, ka kāds no konkurentiem izdomājis šo produktu tirgot par tādu cenu, kādu viņš vēlas,” sacīja “Rīgas Piena kombināta” valdes loceklis Jānis Ceičs.
Komentējot uzņēmēja sacīto, Jaunzeme akcentēja, ka tā esot komunikāciju un vienādas mērauklas problēma.
“Līgumus slēdz pārdošanas menedžeri. Jautājumi par sarunu laukumu, kas tiek iedalīts, un patlaban tas ir par mazu, turklāt ļoti grūti nosegt pasaules cenas ar Latvijas algām. Pēdējā gadā no tirgus nav mesti ārā ražotāji, to skaits pat ir pieaudzis, bet ļoti būtiski mainījusies iepirkumu vērtība. Ļoti samazinājusies vienas vienības cena. Paralēli pirktspējas kritumam kritās arī cena. Tas bija process, uz ko neviens morāli nebija sagatavojies. Tagad jautājums par komunikācijas problēmām un cenas menedžēšanu, lai cilvēki saprastu, kas notiek,” sacīja KP vadītāja.
LETA
Komentāri