Kaivēniete Velga Buraka pagastā dzīvo kopš 1975. gada. Velga padomju gados Kaivē strādāja kolhozā un teic, ka toreiz dzīve te kūsājusi.
„Mašīnas un traktori pagasta centrā brauca vienā laidā. Vasarā bija tādi putekļi, ka centrā nemaz zāli nevarēja nopļaut, jo tā bija vienos putekļos un smiltīs. Tagad kustība ir pavisam maza,” saka Velga un teic, ka toreiz uz Jaungada eglītēm nāca vismaz 70 bērnu. Šogad uz eglīti sanāca 16 mazuļi.
„Nav jau vairs jauno ģimeņu, kurās bērni dzimtu. Jaunieši beidz vietējo skolu, dodas un Cēsīm, pēc tam izvēlas studēt uz vairs neatgriežas. Reti kurš jaunietis pēc 9. klases nekur neaiziet mācīties. Ja tā notiek, tas skaidrojams ar smago finansiālo situāciju ģimenē. Taču jāteic, ka Kaives pagasta jaunieši ir gudrām galvām un patiesībā ir prieks, ka viņi izvēlas doties studēt tālāk,” saka Velga, kura izaudzinājusi trīs bērnus.
„Pašas bērniem ir izveidotas ģimenes, viņi izvēlējušies savu ceļu dzīvē un domāju, ka ar laukiem tam nebūs liela sakara. Taču viss ir pareizi. Ja laukos nav darba, kāda šeit var būt dzīve jaunām ģimenēm?” saka Velga. Viņa šobrīd pagastā strādā par sociālo darbinieci un vislabāk zina, kādā situācijā atrodas daudzas pagasta ģimenes.
„Bezdarbs ir aktuālākā problēma, un to zina visi. Kolhoza laikos Kaivē dzīvoja vairāk nekā 800 cilvēku. Šobrīd deklarēti apmēram 450, taču jāteic, ka patiesais skaits ir noteikti par simtu mazāks. Pavasarī būs tautas skaitīšana, tad jau uzzināsim, cik esam. Ļoti daudzi ir devušies prom no Kaives. Pagastā arī deklarēti tādi, kurus pat nepazīstam. Tā ka tautas skaitīšana parādīs patieso situāciju pagastos,” situāciju vērtē Velga. Viņa atzīst, ka krīzes laikā tomēr daudziem vietējiem cilvēkiem atbalsts bija NVA simts latu stipendiātu programma.
„Ja mums būtu labāka satiksme ar Cēsīm, situācija būtu labāka. Padomju gados pat vairākas reizes dienā varējām aizbraukt uz pilsētu. Tagad pāris reizes nedēļā. Ir jau skaidrs, ka autobuss pāris cilvēku dēļ nekursēs, taču tas ir apburtais loks. Kas vēlas dzīvot nomaļā un klusā lauku pagastā? Pakalpojumi attālinās no cilvēka. Ja nav personīgā auto, laukos dzīve pavisam traka,” domās dalās kaivēniete.
Liene Lote Grizāne
Komentāri