Šogad vietējais patēriņš, lai arī ļoti mērenā tempā un saglabājoties vairākiem riskiem, tomēr pieaugs, prognozēja aptaujātie banku analītiķi.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda uz vairākiem faktoriem, kas varētu veicināt iekšzemes patēriņu, tomēr uzsver, ka tirdzniecības nozares veikumā liela nozīme būs cenu līmenim.
Par patēriņa pieauguma perspektīvām, viņaprāt, liecina samazinājušās iedzīvotāju bažas par darba zaudēšanu, kā rezultātā atsevišķas iedzīvotāju grupas palielina savus tēriņus, arī noguldījumu iespējas bankās ir ar zemu atdevi, kas mazina stimulus naudu uzglabāt. Tāpat patēriņu varētu veicināt šogad gaidāmais atalgojuma pieaugums.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pirms paust sajūsmu par patēriņa kāpumu ir jāņem vērā arī riski, kas pavadīs ekonomiku, tostarp arī patēriņu. Riski esot saistīti ar nepieciešamību pēc sabalansētas ekonomikas attīstības, efektīvas nodarbinātības politikas un samērīgu tēriņu pieauguma uzturēšanas.
“Ļoti nozīmīgs risks ir gaidāmais inflācijas pieaugums, jo īpaši pārtikai, kas noteikti atsauksies arī uz pirktspēju. Nedrīkst nepieminēt tirgotāju atbildību par ekonomikā vērojamajiem procesiem un inflācijas veicināšanu. Tas pirmkārt skar cenošanas politiku. Var kritizēt valdību, norādīt uz nodokļu celšanas ietekmi uz pirktspēju un ekonomikas aktivitāti, taču nedrīkst nodokļu pieaugumu aizsegā cenas precēm, kam nav pamata, pacelt nesamērojami ar nodokļu daļu,” akcentē Gašpuitis, kura novērojumi liecina, ka ir preces, kuru cenas kopš gada sākuma cēlušās arī par 10% un vairāk.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna piebilst, ka mājsaimniecību patēriņš saglabājas vājš un arī šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme saglabāsies trausla – nodarbināto skaits pieaugs lēni, bet nelielo algu kāpumu daļēji apēdīs patēriņa cenu inflācija, tāpēc iekšzemes kopprodukta izaugsmi šogad turpināšot virzīt eksports un investīcijas, lai gan arī mājsaimniecību patēriņš turpinās lēnām atkopties.
“DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš gan uzskata, ka pirmie iespaidi par šogad sagaidāmo esot pozitīvi. “Pilna aina par nodokļiem janvārī vēl nav redzama, taču nav šaubu, ka PVN ieņēmumi janvārī ir bijuši grandiozi, kas varētu liecināt arī par labu mazumtirdzniecības apgrozījumu,” saka Strautiņš.
Pēc viņa sacītā arī pašu mazumtirdzniecības uzņēmumu konfidence turpina uzlaboties, kas liek domāt, ka arī šogad gadu mijā cilvēki ir pavilkuši svītru zem aizvadītā gada raizēm un jauno gadu sākuši apņēmīgā noskaņojumā. Tiesa gan, pretstatā pērnā gada janvārim neesot strauji uzlabojies patērētāju noskaņojums. Turklāt janvārī cilvēki saņēma rēķinus par neierasti auksto decembri, kas arī var nodarīt skādi viņu pirktspējai. Turpinās arī diskusijas par budžeta konsolidāciju, kas liek saglabāt raizes par patēriņa atkopšanās tempiem.
Lai arī pērnā gada nogalē ekonomikas izaugsme būs palēninājusies, Strautiņš saglabā optimismu, norādot, ka fundamentālie faktori, kas virza ekonomikas atkopšanos, proti, eksporta kāpums un Eiropas Savienības fondu apguves pieaugums turpinās.
“Tāpat pienākošā informācija liecina par spēcīgu sagaidāmu investīciju aktivitāti 2011.gadā. Šie procesi palielina potenciālo patēriņa apjomu, un, kaut arī pārejoši faktori kādu laiku var nospiest mazumtirdzniecības apgrozījumu uz leju, agri vai vēlu optimisms atkal izlauzīsies virspusē,” sacīja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka pagājušā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās sarucis par 2,2%, tai skaitā pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos – par 5,3%, bet nepārtikas – par 0,4%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, pamatā izslēdzot decembra nogales svētku iepirkšanās efektu, salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 1,4%.
2010.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 0,4%, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos tas krities par 2,4%, bet nepārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumos pārdošanas apjomi auguši par 0,7%.
NOZARE.LV
Komentāri