Limbažos viesojās labklājības ministre Ilona Jurševska

Piektdien, 28. janvārī, vizītē Limbažos bija Labklājības ministre Ilona Jurševska. Vizītes laikā viņa apmeklēja Nodarbinātības Valsts aģentūru, bet pēc tam tikās ar Limbažu novada pašvaldības vadību un deputātiem, kā arī Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību. Pilsēta viņa ieradās ceļā no Mazsalacas.

Tikšanās sākumā viņa pastāstīja par galvenajiem jautājumiem, kas šobrīd ir Labklājības ministrijas dienas kārtībā, proti, par ģimenes pabalstiem un pensiju piemaksām. „Visiem spēkiem centīsimies noturēt ģimenes pabalstu tajā apmērā, kāds tas ir šobrīd (8 Ls par katru bērnu), uzsvēra ministre. „Saprotam, ka universālais pabalsts, kas netiek vērtēts pēc ienākumiem, ir kļuvis par reālu sociālo palīdzību.”

pie galda.JPG Labklājības ministre Ilona Jurševska klātesošos informē par ministrijas dienas kārtībā esošajiem jautājumiem – pensiju piemaksām un ģimenes pabalstu. Tajā ieklausās ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks (no kreisās) un Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aigars Legzdiņš

Šī pabalsta lielo nozīmi apliecināja arī VSAA Limbažu filiāles vadītāja Biruta Plūmane, norādot, ka daudzas ģimenes pabalsta izmaksas dienu ļoti gaida un ar to dzīvo veselu nedēļu. Pirms pāris gadiem pašvaldības izteica gatavību šo pabalstu administrēt, taču vēlāk Pašvaldību savienība pateikusi nē, jo pabalstu prasītāju rindas Sociālajos dienestos jau tā ir garas. Deputāts Aksels Roshofs bija neizpratnē, kāpēc ģimenēm ar bērniem netiek dotas nodokļu atlaides, kas tomēr sekmētu demogrāfisko situāciju. Ministre piekrita, norādot, ka tieši šāda būs valsts turpmākā politika – ne pabalsti, bet nodokļu atlaides. Viņa izteica varbūtību, ka no 2014.gada ģimenes pabalsts tiks atcels, taču ar nosacījumu, ka tiek izmantoti citi finanšu instrumenti, lai stimulētas ekonomiski aktīvās ģimenes atrasties darba tirgū un strādāt, saņemot nodokļu atlaides. Jaunajā dokumentā par ģimenes politikas pamatnostādnēm iestrādāts, ka nepaliekamais minimums par apgādībā esošu bērnu būtu līdz 50% no minimālās algas.

Ministre kategoriski noraidīja medijos izskanējušos apgalvojumus, ka tiks atņemts pensionāriem, lai pietiktu bērniem. Šāds jautājums par pensijām un to piemaksām ministrijas darba kārtībā neesot. I. Jurševska gan atzina, ka pensiju piemaksas ir jūtīga tēma. No 2012.gada jaunpiešķirtajām pensijām piemaksu vairs nebūs. Tāpat jābūt gataviem situācijai, ka pēc viena vai 2 gadiem pensiju piemaksu jautājums tiks pārskatīts. „Te neiet runa par mazajām pensijām un pensijām, kas ir vidējās algas apmērā. Korekcijas par piemaksām varētu būt attiecībā uz lielajām pensijām”. Bet pagaidām pie 50 miljonu budžeta konsolidācijas šādu uzstādījumu ministrija nav saņēmusi. Ministre informēja, ka pensiju piemaksām vidēji gadā tiek izlietoti 143 miljoni latu. 2012.gadā plānots samazinājums līdz 138 miljoniem. „Starptautiskie aizdevēji redz tikai ciparus, tabulas un grafikus, bet neredz cilvēkus, kas aiz tā stāv. Šos cilvēkus redzat jūs Sociālajā dienestā un tie, kas strādā ar ģimenēm.

B. Plūmane jautāja par izskanējušajām runām, ka bezdarbnieku pabalsta izmaksu ilgumu plāno samazināt no 9 līdz 6 mēnešiem. Ministre to noraidīja, sakot, ka šādi plāni zīmēti, taču ministrija pierādījusi ar skaitļiem, ka ietaupījums būtu tikai 400 000 Ls: „Vai 400 000 latu dēļ tauta jāizsauc ielās?” Latvija esot tā Eiropas valsts, kurā bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņš ir visīsākais.

Limbažu novada Sociālā dienesta vadītāja Ilga Bērziņā uzsvēra, ka galvenais ir veicināt nodarbinātība. „Pabalstu sistēma pierāda, ka kāpjamies atpakaļ un tas nenāk par labu iedzīvotājiem. Cilvēki vairs negrib strādāt, pierod, ka var atnākt un paprasīt visu, kas pienākas.” Kā lielu problēmu I. Bērziņa minēja nelegālo nodarbinātību. Ministre skaidroja, ka likumdošanā tiek viestas izmaiņas, lai situāciju uzlabotu, gan ar inspektoru aktīvu darbību, gan naudas sodiem.

Deputāts Mārtiņš Ritums Treimanis norādīja uz lauksaimnieku problēmu, ka nav iespējams darba tirgū atrast slaucējas vai traktoristus. Kā problēmas cēloni viņš minēja, ka nav vietas, kur šādas darba iemaņas cilvēkiem iegūt. Ministre arī informēja, ka tiek veikti pasākumi, lai cilvēkus darba tirgum sagatavotu pieprasītajās specialitātēs. Tāpat viņa minēja, ka tiks turpinātas subsidētās darba vietas, kas šobrīd tiek finansētas no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, bet ne tādos apmēros. Tāpat tiks turpināta kuponu sistēma mācībām, pastiprinot mūžizglītības nozīmi cilvēka dzīvē.

Pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers uzsvēra, ka būtiskākais, lai jaunieši nepamet novadu un valsti. „Jāatbalsta darba devēji, lai tie praksē ņemtu jaunus cilvēkus un iegūtu reālas darba iemaņas.” Ministre apstiprināja, ka šogad tiks ieviesti 3 jauni pasākumi tieši jauniešu nodarbinātības veicināšanai.