Limbažu novada iedzīvotāji nobažījušies par demokrātijas apdraudējumu un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu izšķērdēšanu savā novadā, tādēļ nosūtījuši iesniegumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un citām amatpersonām, informēja Anda Liepiņa.
Iedzīvotāji katru amatpersonu savas kompetences ietvaros lūdz apturēt Limbažu novada domes 2011.gada 20.janvāra lēmuma darbību daļā par Limbažu novada skolu reformu, veikt pārbaudi par šī lēmuma likumību un pamatotību, kā arī veikt pārbaudi par jau izlietoto, kā arī plānoto valsts un pašvaldības budžetu līdzekļu izlietojumu, tā pamatotību Limbažu novada skolu reformu īstenošanai.
Iedzīvotāji uzskata, ka nepieciešams arī veikt pārbaudi par Limbažu 2.vidusskolas ēkas renovācijas, dabas zinību kabineta un darbnīcu atjaunošanai ieguldīto valsts, pašvaldības, Eiropas fondu un privāto līdzekļu izlietojumu, tā pamatotību, kā arī saistību ar sākto skolu reformu. Nepieciešams pārbaudīt un izvērtēt Limbažu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājas Gaļinas Karpovas atbilstību amatam, uz pārbaudes laiku atstādinot viņu no amata.
Amatpersonām arī vajadzētu uzlikt par pienākumu Limbažu novada domei izstrādāt citus – alternatīvus skolu reformas modeļus, ņemot vērā sabiedrības viedokli, veikt reformas izmaksu un pašvaldības budžeta ieguvumu aprēķinus apspriešanai izvirzītajiem skolu reformas modeļiem, nodot skolu reformas modeļus publiskai apspriešanai Limbažu novada iedzīvotājiem, kā arī izvērtēt Zaļo un Zemnieku savienības biedru lomu demokrātijas apdraudējumā Limbažu novadā.
Jau ziņots, ka 20.janvārī Limbažu novada dome nolēma reorganizēt Limbažu novada pašvaldības izglītības iestādes – Limbažu 1.vidusskolu, Limbažu 2.vidusskolu, Limbažu 3.vidusskolu un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolu – ar nākamo mācību gadu.
Tika nolemts, ka Limbažu izglītības iestādes tiks reorganizētas pēc iepriekš iecerētā projekta, kas paredz Limbažu 2.vidusskolas un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas pievienošanu Limbažu 3.vidusskolai, pret ko iepriekš protestēja iedzīvotāji un 3.vidusskolas personāls, uzskatot, ka tas nozīmē skolas likvidāciju.
Limbažu 1.vidusskola īstenos daļējas pamatskolas programmas (7.-9.klasei) un vidusskolas programmas (10.-12.klasei), izvirzot mērķi iegūt valsts ģimnāzijas statusu. Limbažu 2.vidusskola un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola tiks pievienotas Limbažu3.vidusskolai, kas īstenos daļējas pamatskolas programmas (7.-9.klasei) un vidusskolas programmas (10.-12.klasei).
Iedzīvotāji uzskata, ka Limbažos sāktā izglītības reforma neatbilst iepriekš sniegtajiem pieaicināto ekspertu viedokļiem par skolu reformu Limbažu pilsētā, un tās nepieciešamība nav pamatota ne ar vienu finansiālu aprēķinu par to, cik reforma izmaksās un kāds finansiāls ietaupījums no tās būs novada pašvaldības budžetam.
“Bez tam, publiskajā telpā ir izskanējuši Limbažu pašvaldības amatpersonu apgalvojumi par to, ka līdz nākamā mācību gada sākumam Izglītības ministrija, apejot normatīvajos aktos par izglītību un ģimnāzijas statusa piešķiršanas kārtību nostiprināto principu, ka skolai ģimnāzijas statuss ir jānopelna, nevis šādu statusu iegūst mācību iestāde, kas izveidota reorganizācijas rezultātā, ir paudusi gatavību piešķirt valsts ģimnāzijas statusu skolai, kuras rādītāji pašlaik neatbilst ne valsts, ne pilsētas ģimnāzijas statusam un nav paredzams, vai atbildīs arī pēc reformas īstenošanas, kā arī līdz nākamā mācību gada sākumam piešķirt šai skolai valsts ģimnāzijai pienākošos līdzekļus no valsts budžeta. Kā pašvaldības budžeta finansiālais ieguvums šīs reformas īstenošanas rezultātā tiek minēts vienīgi iespējamie valsts ģimnāzijai piešķirtie līdzekļi no valsts budžeta, bet par izglītības kvalitātes “paaugstināšanu” liecina tas, ka jaunveidojamā ģimnāzijā nav paredzēts uzņemšanas konkurss un publiski tiek solīts, ka tiks uzņemti visi bērni, arī ar ģimnāzijai neatbilstoši zemām sekmēm, kā arī tas, ka netiks rīkots konkurss labāko skolotāju atlasei,” teikts iedzīvotāju sagatavotajā vēstulē.
Pašreizējo reformas modeli iedzīvotāji uzskata par neefektīvu, “pirmkārt, jau no ekonomiskā viedokļa, jo pēc reformas tiks uzturēta visa iepriekšējā skolu infrastruktūra – trīs izglītības iestādes joprojām trīs ēkās. Otrkārt, reformu uzsākot, nav iespējams prognozēt skolnieku skaitu jaunveidojamā ģimnāzijā un 3.vidusskolā. Šobrīd Limbažu 1.vidusskola neatbilst ne valsts, ne pilsētas ģimnāzijas statusam nepietiekamā skolēnu skaita dēļ.”
“Uzskatām, ka šādā ceļā veidojot ģimnāziju, izglītības kvalitāte ne vien netiks uzlabota, bet tiks pat pazemināta. Abas lielākās Limbažu vidusskolas pēdējos četrus mācību gadus pēc valsts centralizēto eksāmenu rādītājiem stabili turas valsts ģimnāziju līmenī. Mēs varam būt patiesi lepni par augsto izglītības līmeni Limbažu novada lielākajās skolās. Neviens no domes deputātiem vai izglītības nodaļas darbiniekiem nevar pamatot, kas tad Limbažu novada izglītības sistēmā ir tik slikts un ko tik sāpīgā veidā vajag “uzlabot”, izjaucot jau nostabilizējušos sistēmu un faktiski iznīcinot vienīgo ģimnāzijas statusam atbilstošo vidusskolu (Limbažu 3.vidusskolu),” teikts vēstulē.
Vēstuli parakstījušie iedzīvotāji uzskata, ka aizdomīgi ir tas, ka jau daudzus gadus no Limbažu novada pašvaldības budžeta tiek ne vien uzturēta pustukša Limbažu 2.vidusskolas ēka, bet tajā pēdējo gadu laikā tikuši ieguldīti līdzekļi amatu mācību kabinetiem, renovācijai, kā arī tikuši piesaistīti Eiropas fondu līdzekļi dabas zinību kabineta izveidei, vienlaikus zinot, ka 2.vidusskolā skolēnu skaits ir tik mazs (pašlaik apmēram 108 skolēni), ka sen jau bija nepieciešams optimizācijas nolūkos šo skolu pievienot kādai no lielajām Limbažu pilsētas vidusskolām. Iedzīvotāji vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka 2.vidusskolas ilggadēja direktore bija iepriekšējā sasaukuma Limbažu pilsētas pašvaldības deputāte un pašreizējā Limbažu novada Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova.
Iedzīvotāju sagatavotā vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), Izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam (ZZS), valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Normundam Vilnītim, Zaļo un Zemnieku savienības valdes loceklim Augustam Brigmanim, Limbažu novada domes priekšsēdētājam Aigaram Legzdiņam (ZZS), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniecei Lailai Riekstai-Riekstiņai.
LETA
Komentāri