Reģionālo slimnīcu vadītāji un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti kritizēja Veselības ministrijas (VM) plānotās izmaiņas veselības aprūpē, veltot skarbus vārdus iecerētājai slimnīcu pārprofilēšanai reģionos, jo tas neveicinās veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, arī ietaupījums no šādām pārmaiņām esot apšaubāms.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS) sacīja, ka patlaban pacienti nonāk slimnīcās daudz smagākā stāvokli, jo viņiem nav veltīta pietiekama ģimenes ārstu uzmanība un cilvēki nevar atļauties pirkt medikamentus, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē, “kurā pirkstā kost un kurā nekost”. Viņš arī uzsvēra, ka tiek diskutēts par pakalpojumu apjomu līmeņiem, nevis slimnīcu slēgšanu.
Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs norādīja, ka “ir jāaizmirst mīts, ka ar mazāku naudu būs labāka veselības aprūpe”, turklāt iepriekšējas pārmaiņas slimnīcu darbībā neliecina par to, ka pārmaiņas bija veiksmīgas, jo pieaudzis cilvēku skaits ar invaliditāti, arī dzīves ilgums nav iedzīvotājiem pagarinājies.
Veselības aprūpes sistēma “ir jāārstē, bet vai tai pareizi ir noteikta diagnoze?” bažījās Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts. Viņš arī piekrīt, ka kopš reformu sākuma veselības aprūpē, nekas būtiski nav uzlabojies, tieši otrādi slimnīcās “visi rādītāji pieaug”, tostarp arī stacionēto pacientu skaits.
Arī Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dainim Širovam slimnīcu pārprofilēšana reģionos vieš bažas, jo “neviens nav pārliecinājis, ka tā dos būtisku ietaupījumu”. Turklāt reģionālās slimnīcas ir aprīkotas ar labu un dārgu tehniku, kas nebūs nepieciešama, ja slimnīcas tiks pārprofilētas.
Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks uzskata, ka šādas pārmaiņas nepalīdzēs būtiski ietaupīt budžeta līdzekļus, par ko liecina jau iepriekš veiktas reformas. VM iecerētas pārmaiņas viņš nosauca par “izmēģinājumiem ar veselības aprūpi un iedzīvotājiem”
“Mēs runājam par naudu, bet būtu jārunā par cilvēkiem,” uzsvēra Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa. Pēc viņas domām, aprūpes slimnīcas, kas nesniedz palīdzību visu diennaktī, nevar saukt par slimnīcām. Viņai piekrīt arī Krāslavas slimnīcas valdes loceklis un galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks, piebilstot, ka aprūpes slimnīca “nav slimnīca, tas ir pansionāts”.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V) pastāstīja, ka iepriekšējā gada decembrī komisijā tika saņemtas daudzas vēstules no pašvaldībām, slimnīcām un nevalstiskajām organizācijām, kas lūdza izvērtēt plānotās pārmaiņas veselības aprūpē. Turklāt šodienas sēdē apstiprinājās vēstulēs rakstītais – pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem nav uzlabojusies, jo pēc VM prezentācijas datiem nepieaug ģimenes ārstu pacientu skaits, bet samazinās slimnieku skaits stacionāros, kas nozīmē, ka cilvēki, kas iepriekš gājuši pie ģimenes ārstiem turpina to darīt, bet pārējie dažādu iemeslu pēc nevar izdarīt.
Joprojām ir samērā īss ģimenes ārstu prakšu darba laiks, uz vairākiem novadiem pieejams tikai viens ārsts – tie, pēc Circenes domām, varētu būt iemesli, kāpēc kopš stacionēto pacientu skaita samazinājuma par 17% nepieauga ģimenes ārstu apmeklējuma skaits. Satraucoša ir arī tendence, ka pacienti vēršas pēc palīdzības aizvien smagākā stāvoklī.
Tāpēc Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja secināja, ka patlaban plānotā slimnīcu reorganizācija no efektivitātes viedokļa nav sevišķi veiksmīga un iespējams varētu mainīt pārmaiņu virzienu, lai cilvēkiem joprojām būtu pieejama veselības aprūpe.
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) ierosināja šo jautājumu izskatīt atkāroti marta pēdējās nedēļas komisijas sēdē, tādējādi uzklausot darba grupas, kas izvērtē slimnīcās un traumpunktos sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apjomus, līdz ar to sagatavotos priekšlikumus valdībai izskatīšanai sākumā izvērtēt, lai tos akceptētu vai gluži pretēji rakstīt lūgumu Ministru prezidentam pagarināt termiņu grozījumu izstrādei.
Jau ziņots, ka no 2011.gada otrā pusgada plānots pārprofilēt deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas. Iespējams, ka valsts vairs neapmaksās neatliekamo palīdzību Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma slimnīcām.
2010.gada 28.decembrī pieņemtie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā paredzēja arī, ka no šī gada 1.janvāra traumpunkti Priekules slimnīcā, Ludzas rajona slimnīcā, Saulkrastu slimnīcā, Rīgas 1.slimnīcā, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, Aizkraukles slimnīcā, Saldus medicīnas centrā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Rīgas rajona slimnīcā, Bauskas slimnīcā, Limbažu slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā iedzīvotājiem palīdzību sniegs darba dienās no plkst.18 līdz 8 un brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī.
Tomēr, ņemot vērā ārstniecības iestāžu protestus un to, ka atsevišķu ārstniecības iestāžu vadītāji atzinuši, iespējams, neprecīzo palīdzības sniegšanas uzskaiti traumpunktos, Veselības norēķinu centram aprēķinus un patieso situāciju nāksies pārbaudīt atkārtoti. Tāpēc līdz 1.maijam traumpunktu darba laiks un finansēšanas kārtība nemainīsies.
LETA
Komentāri